Ivo ar sievu un diviem bērniem paliek gan bez naudas, gan dzīvokļa

Kad 2013. gada vasarā Saulīšu ģimenei radās problēmas ar dzīvesvietu, izpalīdzēt piedāvājās SIA „Sigro” grāmatvede Ļubova Tenisone. Saulītis ar sievu Santu šajā lauksaimniecības uzņēmumā bija nostrādājuši apmēram 10 gadus. Brīvu dzīvokli izdevās atrast Siguldas novada Allažu pagasta „Līdumos”.

Šķietama izpalīdzēšana

Tā ir divstāvu astoņu dzīvokļu māja, padomju laikā uzcelta fermas strādniekiem. Tenisone divistabu dzīvokli 2013. gada septembrī nopirka no īpašnieka, kā pati teica Saulītim, par apmēram 4500 latiem. Jau pēc mēneša, 17. oktobrī, viņa ar Saulīti noslēdza pirkuma līguma priekšlīgumu un vienojās, ka dzīvokļa cena ir 6450 eiro jeb 4533,09 lati.

Tolaik Tenisone apgalvoja, ka izrāda pretimnākšanu, jo pati no dzīvokļa pārdošanas neko neiegūstot, vienīgi izpalīdzot nelaimē nonākušai uzņēmuma strādnieku ģimenei.

Krietni pārmaksāts

Zemesgrāmatas nodalījuma norakstā gan teikts, ka Tenisone dzīvokli nopirkusi daudzkārt lētāk, par 1700 latiem.    Lai noskaidrotu īpašuma patieso tirgus cenu, pietiek aplūkot sludinājumus internetā vai nekustamā īpašuma firmu piedāvājumus.

Gandrīz 6500 eiro par 45 kvadrātmetru dzīvokli ar daļējām ērtībām ar malkas apkuri, balona gāzi, bez siltā ūdens un vannas, mājā, kas atrodas klaja lauka vidū, arī 2013. gadā bija pārāk augsta cena. Taču Saulītis tagad nekādas pretenzijas celt nevar, jo pats piekritis.

Priekšlīgumā rakstīts, ka Saulītim ik mēnesi jāmaksā Tenisonei 151,10 lati, no 2014. gada 1. janvāra – 215 eiro. Vēlāk abas puses vienojās par mazāku ikmēneša maksājumu – 150 eiro. Nauda jāsamaksā līdz katra mēneša 20. datumam, grafikā paredzēts, ka martā un aprīlī samaksa nav jāveic. Tas tāpēc, ka šajā laikā „Sigro” laukstrādniekiem nebija garantēta darba.

Šādi maksājot, Saulītim dzīvoklis būtu jāizpērk līdz nākamā gada 20. septembrim, vēlāk termiņu pagarināja līdz 2017. gada decembrim. Kad visa summa būtu samaksāta, abi noslēgtu pirkuma līgumu, un Saulītis dzīvokli ierakstītu zemesgrāmatā uz sava vārda.

Parakstās tikai uz viena eksemplāra

Priekšlīgums ir vienošanās par to, ka mēs pēc kāda laika noslēgsim līgumu. Dokuments, ko parakstīja Saulītis un Tenisone, pēc sava satura ir dzīvokļa nomaksas pirkuma līgums.

Maksājumi notika skaidrā naudā. Priekšlīgumā bija iešūts maksājumu grafiks kā neatņemama daļa, dokuments divos eksemplāros, pircējam un pārdevējai pa vienam. Taču, veicot maksājumus, abi parakstījās tikai uz Tenisones eksemplāra. Saulīša dokuments ir gandrīz tukšs, tajā ir paraksti tikai par diviem pirmajiem mēnešiem. Tenisone gan apstiprina, ka divu gadu laikā no Saulīša saņēmusi 2400 eiro.

Vietā atgādināt – veicot darījumu, nepieļaujiet situāciju, ka jums nepaliek neviens līguma eksemplārs. Arī, iesniedzot iesniegumu jebkurā iestādē, prasiet, lai sekretāre uz otra, jūsu, eksemplāra uzliek atzīmi par saņemšanu, norādot savu amatu, vārdu, uzvārdu un datumu. Tad jums būs pierādījums, ka iestāde to saņēmusi. Tagad, ja Saulītis gribēs sniegt prasību tiesā, viņam vajadzēs lūgt no Tenisones maksājumu grafika kopiju un to apstiprināt pie notāra. Pašlaik viņam nav dokumentāra pierādījuma par samaksāto naudu.

Nepatīkams vai blēdīgs punkts?

Priekšlīgumā bija viens nepatīkams punkts – ja Saulītis kavē maksājumus ilgāk par 90 dienām, Tenisone var vienpusēji atkāpties no līguma. Tad Saulītim piecu dienu laikā jāatbrīvo telpas, un viņš zaudē visu naudu, ko iemaksājis.

Šāds punkts ne visai godīgu pārdevēju var provocēt uz blēdībām. Pēc pāris gadiem, kad saņemti vairāki tūkstoši, pārdevējs var meklēt veidus, kā līgumu lauzt, lai paturētu gan naudu, gan dzīvokli. Tā notika arī šoreiz.

SIA „Sigro”, kur strādāja Saulītis ar sievu, audzē dārzeņus. Darbs fiziski ļoti smags, vasarā un rudenī viņi itin bieži palika bez brīvdienām. Saulītis stāsta, ka darba devējs pirmajā gadā vēl jautājis, vai var atnākt sestdienās pastrādāt, un par to atbilstoši piemaksājis. Pēc tam vairs nejautāja, jo darbu brīvdienās uzskatīja par strādnieku pienākumu, un piemaksu arī nebijis.

Bija jāstrādā gan svelmē, gan lietū, pēdējo ražu nācās vākt, kad uzkritis sniegs, gadījās apsaldēties. Šie desmit gadi abiem iedragāja veselību. Februārī Santa saslima ar tuberkulozi, to veicināja darbs aukstumā un mitrumā. Mēnesi pavadīja slimnīcā, pēc tam ambulatori ārstējās līdz septembrim. Ivo radās locītavu un muguras slimības. Viņš rāda medikamentu kaudzīti, kas stāv uz galdiņa, zāles tagad būs jālieto līdz mūža galam, kas maksā lielu naudu.

Slimības dēļ Saulītis nevarēja strādāt, pašvaldība ģimeni atzina par maznodrošinātu. Nebija naudas ikmēneša maksājumiem par dzīvokli, un radās 600 eiro parāds par četriem mēnešiem. Abi ar Tenisoni vienojās, ka parādu samaksās līdz 20. septembrim. Saulītis jau 17. septembrī tikās ar Tenisoni, lai atdotu 600 eiro, taču viņa atteikusi, ka tā nav visa summa, jo jāmaksā vēl 150 eiro par septembri. Saimniece paņēmusi tikai 150 eiro, bet pārējo atdevusi atpakaļ.

Šo faktu Tenisone apstiprina arī žurnālam „Likums un Taisnība”. Kāpēc neesot ņēmusi 600 eiro? “Jo nebija pilna summa. Man ir savi principi.” Tā mākslīgi radīta situācija, lai līgumu varētu lauzt. Pēc piecām dienām, 22. septembrī, Tenisone Saulītim atsūtīja rakstveida paziņojumu par priekšlīguma izbeigšanu un pieprasīja, lai atbrīvo dzīvokli, ko viņš arī izdarīja. Viņa ģimene tagad īrē dzīvokli citur.

Ko var darīt?

Saulītis uzskata, ka Tenisone rīkojusies negodīgi, un grib tiesāties. Jurists Juris Sokolovskis šajā situācijā iesaka vispirms meklēt izlīgumu – lai Tenisone patur daļu no saņemtās naudas kā īres maksu, bet pārējo atdod.

Saulītis Tenisonei piedāvājis kompromisu – paturēt 720 eiro kā īri par diviem gadiem, rēķinot 30 eiro mēnesī. Tā ir reāla maksa par dzīvokli laukos, bez remonta, ar daļējām ērtībām. Pārējo naudu viņš lūdz atdot. Tenisone nepiekrīt un atbild, ka naudu atdos tikai tad, ja būs attiecīgs tiesas spriedums.

Kā rīkoties? Saulītis var sniegt civilprasību tiesā un ar lieciniekiem pierādīt, ka 17. septembrī ticies ar Tenisoni, lai atdotu parādu, taču viņa paņēma tikai 150 eiro. Tādā gadījumā priekšlīgums faktiski ir lauzts Tenisones vainas dēļ. Saulītis var prasīt, lai priekšlīgumu atjauno. Tad viņa ģimene atgriežas dzīvoklī un Saulītis turpina maksāt Tenisonei 150 eiro katru mēnesi. Taču viņš ir sapratis, ka šāds priekšlīgums ir neizdevīgs, un to atjaunot negrib.

Jurists skaidro, ka Saulītis lielāko daļu no parāda – 600 eiro – atdeva pirms termiņa. Līdz 20. septembrim bija palikušas vēl trīs dienas, un viņš varēja sagādāt trūkstošos 150 eiro. Taču Tenisone nepieņēma daļu naudas, tātad faktiski līgums lauzts pēc viņas iniciatīvas. Līgumā ir punkts, kas paredz: ja pārdevēja kavējusi pircēju veikt maksājumus, viņai jāatdod visa nauda, ko saņēmusi! Par to, kura vainas dēļ izbeigts priekšlīgums, lems tiesa, taču abiem būs jāpierāda sava taisnība.

Netaisnīgi noteikumi

Vai var uzskatīt, ka priekšlīgumā ietverti netaisnīgi noteikumi? Sokolovskis skaidro, ka netaisnīgu līguma noteikumu jēdziens ir definēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantā un attiecas uz patērētāju tiesībām, proti, gadījumiem, kad pārdevējs ir juridiska persona. Otrs nosacījums, lai runātu par netaisnīgiem līguma noteikumiem, ir tas, ka līgums ir neapspriests – sastādīts iepriekš, līdz ar to patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā noteikuma saturu; īpaši tas attiecas uz iepriekš sagatavotiem tipveida līgumiem.

Patērētāju tiesību jomā likumdevējs vadās no tā, ka spēku samērs ir atšķirīgs. Veikals, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs to dara regulāri, tam ir savi juristi, iepriekš sagatavoti līgumi. Pircējs šajā jomā parasti ir neprofesionālis un var neievērot, ka līguma noteikumi ir netaisnīgi. Ja līgumā iekļauti netaisnīgi noteikumi, tie nav spēkā kopš noslēgšanas brīža.

Ko dara notārs

Ja līgumu noslēgušas divas fiziskas personas, par netaisnīgiem noteikumiem runāt nevar. Tad jāvadās pēc Civillikuma. Civillikuma 1415. pantā teikts, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Sokolovskis secina, ka šajā situācijā šo pantu nevar piemērot, jo Saulīša un Tenisones noslēgtais priekšlīgums pats par sevi nav prettiesisks.

Šo situāciju neglābtu arī tas, ja līgums būtu apliecināts notāra. Notārs apliecina tikai dalībnieku rīcībspēju un parakstus, pēc pases noskaidro, ka Jānis Bērziņš patiešām ir Jānis Bērziņš un Anna Liepiņa ir Anna Liepiņa. Abas puses pašu sastādīto līgumu paraksta notāra klātbūtnē, kurš apliecina viņu parakstus. Tas arī viss.

Taču, ja līgumu taisa notariāla akta veidā, tad gan notārs atbild par tā saturu. Notārs sagatavo projekta tekstu, saskaņo to ar pircēju un pārdevēju, viņi parakstās notāra klātbūtnē. Šis pakalpojums ir krietni dārgāks.

Mācāmies no kļūdām

Nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana ir profesija, un, kā jebkurā jomā, neprofesionāļi mēdz zaudēt profesionāļiem. Ko var ieteikt, lai nenonāktu nepatīkamā situācijā?

Ja tuvojas īres līguma beigu termiņš, laikus meklējiet jaunu dzīvesvietu, lai neiznāk tā, ka pēdējā brīdī jāņem ne pārāk izdevīgs variants par nesamērīgi lielu cenu.

Ja ir nopietna interese par kādu īpašumu, ziedojiet nedaudz laika un naudas un zemesgrāmatā pasūtiet izziņu (nodalījuma norakstu).

Pirms īpašuma pirkšanas apskatiet to vairākas reizes, arī bez pārdevēja klātbūtnes. Kas tur notiek darbdienās? Varbūt zem logiem ir trokšņaina satiksme? Varbūt vakaros kaimiņi dzer un ālējas un iela ir neapgaismota un bīstama? Kas atrodas netālu? Varbūt cūku ferma? Aprunājieties arī ar kaimiņiem.

Ja gribat pirkt lauku zemi, painteresējieties, vai tā nav applūstoša teritorija, vai šeit regulāri nav agras salnas. Varbūt tas ir dabas liegums, kur nedrīkst būvēt? Kas ir plānots šajā teritorijā? Varbūt pļaviņa blakus mājai nākotnē pārvērtīsies par apbūves teritoriju vai rūpniecisko zonu?

Noskaidrojiet, kāda ir īpašuma reālā tirgus cena.    Uzreiz neparakstiet līgumu, ko jums ceļ priekšā! Paņemiet līdzi, izlasiet vairākas reizes, parādiet pazīstamam juristam vai vismaz uzticamam cilvēkam, kam ir pieredze uzņēmējdarbībā. Nepieļaujiet, ka gatavā līgumā veic svītrojumus vai kaut ko pieraksta klāt ar roku. Ja ir labojumi, līgums jāpārraksta. Slēdzot darījumu par tūkstošiem, nevar aizbildināties ar laika trūkumu, lai pārrakstītu vienu lappusi

Kas notiks, ja?

Juris Sokolovskis iesaka pirms parakstīšanas pārdomāt katru līguma punktu un izvērtēt, kas notiks neparedzētos gadījumos. Kas notiks, ja:

- jūs ilgstoši slimosiet vai zaudēsiet darbu un pusgadu vai gadu nebūs naudas, lai pildītu līguma saistības;

- kaimiņu vainas dēļ nodegs arī jūsu dzīvoklis, bet jūs būsiet samaksājis lielāko daļu naudas? Ne pircējs, ne pārdevējs nav vainīgi. Vai apdrošinātājs atlīdzinās kaut vai daļu;

- pēc pāris gadiem cenas kritīsies un tāds pats īpašums maksās trīsreiz lētāk?