Kāda eļļa ir derīgāka - rafinēta vai nerafinēta?
Par augu eļļas veidiem un to sastāvu, kā arī atšķirībām no taukvielu maisījumiem, kausēta sviesta vai dzīvnieku valsts izcelsmes taukiem ir daudz informācijas dažādās publikācijās, rakstos presē un internetā, taču vairumam patērētāju tā arī paliek neskaidrs: kas ir piesātinātie tauki, kas ir taukskābes, kas ir eļļas rafinēšana un kāpēc vispār rafinēšana tiek veikta.
Piemēram, apzīmējumi “rafinēta” vai “nerafinēta” eļļas etiķetē nevienu nepārsteidz, taču diezin vai ikviens pircējs spētu raksturot atšķirību vai arī skaidri atšķirtu, kura eļļa – rafinēta vai nerafinēta – ir labāka, vairāk piemērota cepšanai vai arī tomēr labāk izmantojama mērcēm vai salātiem.
Pārtikas produktu marķējuma regula uzliek par pienākumu eļļas etiķetē norādīt tās attīrīšanas pakāpi, piemēram, “rafinēta”, “rafinēta dezodorēta” un t.t., jo tā ir ļoti svarīga informācija pircējam. Eļļa tiek iegūta, spiežot sasmalcinātas augu sēklas vai augļus ar aukstās spiešanas metodi, kad sasmalcinātā izejviela tiek presēta +60⁰ C (līdz +90⁰ C) temperatūrā, vai arī ar karstās spiešanas metodi, kad sasmalcinātā izejviela tiek presēta +100⁰ C un augstākā temperatūrā.
Pirmās – auksti spiestas – eļļas labums veselībai ir lielāks, jo šādā eļļā saglabātas visas minerālvielas un vitamīni. Nerafinētā eļļā ir nogulsnes, tai ir specifiska krāsa, garša un smarža. Pēc garšas īpašībām nerafinēta eļļa īpaši labi derēs salātiem, zaļumu salātiem, uzkodu pagatavošanai. Taču tā nav piemērota cepšanai, jo svilst, piedeg, ne pārāk patīkami smaržo un cepot šļakstās.
Pēc attīrīšanas pakāpes eļļa mēdz būt “nerafinēta” – tas nozīmē, ka tā attīrīta tikai no mehāniskiem piemaisījumiem, “hidratēta” – attīrīta no olbaltumvielām, “rafinēta nedezodorēta” – ražošanas procesā attīrīta no ķīmiskiem piemaisījumiem un nogulsnēm, “rafinēta dezodorēta” – attīrīta no olbaltumvielām, nogulsnēm, mehāniskiem piemaisījumiem, tāpēc visbiežāk šāda eļļa ir bezkrāsaina, gaiši dzeltenā krāsā.
Rafinēta eļļa ir caurspīdīga, tā ir bez nogulsnēm, bet ja tā ir arī dezodorēta, tad tai nav arī ne specifiskas garšas, ne smaržas. Šāda eļļa vislabāk ir piemērota cepšanai un fritēšanai, kā arī to var izmantot kā pamatu mērcēm un marinādēm. Piemēram, rapšu eļļas etiķetē ir norādīts “100% rafinēta rapšu eļļa” un tas lieliski izskaidro, kāpēc šī eļļa arvien ir tik populāra, jo rafinētajai eļļai nav kaitīgu piemaisījumu. Svarīgi ir arī tas, ka pat pilnīgi rafinētā eļļā saglabājas īpaši noderīgās taukskābes.
Jebkāda veida eļļu var dēvēt par piesātināto un nepiesātināto tauku maisījumu, taču atšķirīgu eļļu sastāvā tauku daļas nav vienādas. Piemēram, rapšu eļļa izceļas ar to, ka tās saturā ir mazāk piesātināto tauku. Turklāt tajā ir daudz citu būtisku sastāvdaļu, piemēram, taukskābes omega-3, omega-6 un omega-9. Rapšu eļļā ir vismazākais piesātināto tauku daudzums, salīdzinot ar visām citām eļļām, ieskaitot arī olīveļļu.
Rapšu eļļai, salīdzinot ar citām eļļām, ir unikāls ķīmiskais sastāvs, jo tās saturā ir vismazākais piesātināto taukskābju daudzums un vislielākais daudzums svarīgo polinepiesātināto taukskābju, piemēram, omega-3 un omega-6. Speciālisti iesaka cilvēkiem šīs polinepiesātinātās taukskābes uzņemt ar pārtiku katru dienu optimālā proporcijā, kāda ir tieši rapšu eļļā (omega-3 : omega-6 – 1 : 3).
