Padomi, kas jāņem vērā, izvēloties apgaismojumu dažādās telpās savā mājoklī
Klāt ir tumšās un apmākušās rudens dienas un garie ziemas vakari. Viens no veidiem, kā uzlabot pašsajūtu šajā tumšajā periodā, ir izvēlēties atbilstošu iekštelpu apgaismojumu. Gaisma – gan dabīgā saules gaisma, gan mākslīgais apgaismojums – ir elektromagnētiskie viļņi, kas spēj psiholoģiski ietekmēt cilvēku.
Gaisma ietekmē labsajūtu
Gaismas krāsa un intensitāte var veicināt vai tieši pretēji kavēt “miega hormona” – melatonīna izstrādi. Zilgana, spilgti balta gaisma, kādu arī dienas pirmajā cēlienā izstaro saule, samazina melatonīna sintēzi, līdz ar to cilvēks kļūst modrāks. Savukārt silti balta, dzeltenīga gaisma, kādu saule izstaro pēcpusdienā un vakarpusē, palielina “miega hormona” daudzumu asinsritē.
Mūsu platuma grādos ziemas periodā melatonīns var izstrādāties visu diennakti, izraisot depresiju. Tādēļ svarīgi domāt par piemērotu apgaismojumu atšķirīgās telpās.
Tāpat arī gaisma ietekmē “laimes hormona” jeb serotonīna izstrādi. Gaišā, saulainā laikā serotonīns veidojas nervu šūnās, uzlabojot cilvēka labsajūtu, savukārt rudenī un ziemā, kad dabīgās saules gaismas ir maz, serotonīna sintēze tiek kavēta, un cilvēkiem var attīstīties depresija. Lai organismam palīdzētu izstrādāt “laimes hormonu”, iekštelpās jānodrošina pietiekams apgaismojuma līmenis.
