Cik stipri stikli jāliek mājās? Latvijā nav likuma, kas to nosaka
Sekojot līdzi būvniecības modes tendencēm, arī Latvijā arvien vairāk tiek būvētas ēkas ar lieliem stikla logiem, stiklotiem balkoniem un pat stikla fasādēm.
Jauns.lv nolēma papētīt, vai Latvijā ir spēkā esoša likumdošana, kas nosaka kritērijus stikla triecienizturībai, lai mēs varētu būt droši, piemēram, atsitoties pret stiklota balkona malu, ka cilvēks nenokritīs, vai netiks traumēts kāds garāmgājējs.
Rezultātā esam konstatējuši, ka Latvijā nav likuma, kas nosaka kritērijus stikla triecienizturībai. Izrietoši stikla triecienizturību nepārbauda attiecīgās būvvaldes ne pirms projekta apstiprināšanas, ne arī pie būvniecības objekta nodošanas ekspluatācijā.
Jauns.lv sazinājās arī ar vairākiem būvniecības jomas ekspertiem, kuri atzina esošo “likuma robu”, ka Latvijā tiešām ar likumu netiek regulēts, kādiem ir jābūt stikla triecienizturības kritērijiem. Citāda situācija esot, piemēram, Zviedrijā, kur tiek regulēta stikla triecienizturība pat stiklojumam dušās, nerunājot pat ar likumu noteiktajiem triecienizturības kritērijiem ēku ārējam stiklojumam. Zviedrijas likumdošana strikti nosakot, ka, piemēram, no otrā stāva ārējā stiklojumā ir jānodrošina konkrēta trieciena izturība, kas ļauj pasargāt ēku lietotājus no iespējamiem nelaimes gadījumiem, piemēram, izkrišanas caur loga rūtij.
Speciālisti gan uzsver, ka, lai arī Latvijā ar likumu nav regulēti stikla triecienizturības kritēriji, tomēr pēc būtības būvniecībā iesaistītās personas ar atbildību un pēc savas iniciatīvas šim jautājumam nosacīti sekojot līdz, lai mazinātu risku iespējamu traumu gūšanai turpmāk ekspluatējot būvi. Te gan jāatzīmē, ka neviens no būvniecībā iesaistītajiem nav atbildīgs likuma priekšā par objektā iestrādāto stiklu triecienizturību, līdz ar to neizbēgami pastāv risks, ka būvniecībā iesaistītās personas, piemēram, ar nepietiekamu pieredzi vai taupot resursus, ēkā iestrādā stiklojumu, kas pakļauj tās lietotājus traumu riskam un apdraud sabiedrības drošību.
