Sojas mērces: kā atšķirt augstvērtīgu mērci no lēta ražojuma
Sojas mērce pieder pie visvecākajām garšvielu mērcēm pasaulē – tai ir vismaz 2500 gadu sena vēsture. Lai gan japāņi uzskata, ka ražo vislabāko sojas mērci pasaulē, autortiesības tomēr pieder ķīniešiem. Atkarībā no valsts, ražošanas niansēm un pievienotajām garšvielām katrai sojas mērcei ir cits raksturs. Ķīniešu mērces ir biezākas un sāļākas, indonēziešu – mazliet šķidrākas un saldenas, bet japāņu – lielākoties šķidras un sāļas.
Ķīniešu sojas mērci īstenībā varētu dēvēt par ķīniešu sāli, ko pievieno gandrīz vai visiem ēdieniem, sākot no zupām un mērcēm un beidzot ar pannā gatavotiem ēdieniem un sautējumiem. Gaišā mērce ir visai sāļa, bet tumšā – ar spēcīgāku, bet ne tik sāļu garšu. Tumšo mērci vairāk lieto pikantu ēdienu garšas uzlabošanai, piemēram, sautētai vistai, cūkas un liellopa gaļai, savukārt gaišā mērce ir piemērota jūras velšu, dārzeņu, zupu un mērču pagatavošanai.
Savukārt, kad ķīnieši bija ieveduši Japānā savu sojas mērci, japāņiem tā iepatikās un viņi radīja savējo, uz vietējām tradīcijām balstītu. Tās gatavošanā vairāk tiek izmantoti kvieši, tā ir mazliet saldāka par ķīniešu sojas mērci. Tumšo mērci japāņi lieto gaļas ēdienu gatavošanā, bet ar gaišo uzlabo vieglu zupu un sautējumu garšu.
