Patiesība par to, kāpēc gulbjus labāk ar maizi nebarot
Putnu barošana ir gan pieaugušo, gan bērnu iemīļota izklaide, it īpaši pie Rīgas ūdenstilpēm. Iecienītākais cienasts ir maize, bet vai tā ir labākā maltīte pīlēm un gulbjiem?
Savvaļas putnus ar maizi barot nedrīkst – skaidri un noteikti pauž Latvijas Dabas muzeja ornitologs, gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko. Lai paēstu, gulbjiem pilnīgi pietiek ar zāli, aļģēm, planktonu un mazajiem kukaiņiem, kā mūsu ūdeņos ir pārpārēm, portālam riga.lv stāsta Boiko.
Gluži kā narkotika
Ja gulbjus ar maizi baro jau no bērnības, tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika, brīdina ornitologs. Redzot atpūtniekus, putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot, kamēr īsti savvaļas gulbji pēc saskarsmes ar cilvēkiem cenšas doties tālāk.
Piebarotajiem putniem zūd dabas instinkti, uzvedība kļūst neprognozējama. Pamanot cilvēku, kas nez kāpēc to nebaro ar maizi, putns nebēg, bet gan sāk uz cilvēku šņākt un pat var iesist ar spārniem.
Traģēdija Sarkandaugavā
“Gulbis ir spēcīgs putns. Ar spārna sitienu tas mazam bērnam var salauzt roku vai kāju. Bet, par laimi, par šādiem agresīviem putniem ziņojumi nav bijuši,” skaidro Boiko.
Tiesa, 2010. gada vasarā Sarkandaugavā gulbja uzbrukumā bojā gāja 32 gadus vecs vīrietis. Viņš peldējās kopā ar sievu, kura bija mātes cerībās, pēdējā grūtniecības mēnesī. Viņa pārāk pietuvojās gulbju ligzdai, un putns uzbruka sievietei. Vīrietis, cenšoties nosargāt dzīvesbiedri, pakļuva zem ūdens un noslīka.
Maizēdājiem īsāks mūžs
Pētījumi, kā maize ietekmē gulbju organismu, Latvijā nav veikti, taču pēc putnu gredzeniem ornitologi novērojuši, ka maizēdāju mūžs ir īsāks. Savvaļas putnu vidējais dzīves ilgums ir 10–12 gadu, pieradinātam gulbim aptuveni astoņi gadi. Daži pētījumi liecina, ka ūdensputni nepanes rupjmaizi, jo tā var izraisīt smagus fermentācijas procesus gremošanas traktā.
Daudzi gulbjus baro ar vārītiem kartupeļiem, kukurūzu, salātiem, tomēr Rīgas gulbji priekšroku dod maizei. “Ja blakus noliktu rīvētus burkānus un maizi, gulbis izvēlētos miltu izstrādājumus,” atzīst Boiko. Ja tomēr gribat pabarot putnus, vislabāk izvēlēties nedaudz apvārītus graudus, piemēram, miežus vai īpašu maisījumu putniem, ko var iegādāties zooveikalā.
Pilsētas un savvaļas gulbji
Savvaļas gulbju ģimene paliek ziemot šeit, ja jaunie putni vēl nelido. Pilsētas gulbji rīkojas citādi – pieaugušie aizlido uz siltākām zemēm, mazuļus atstājot ziemot būtībā cilvēku aprūpē.
Rīgā dzīvo divu veidu gulbji – ziemojošie un migrējošie. Ziemotāji, ap 70 īpatņu, dodas uz Dārziņiem pie Rīgas HES. Migranti dodas uz Babītes ezeru, Kaņieri vai Igauniju.
Vasaras laikā veselu mēnesi putniem mainās apspalvojums, tie nevar lidot, tāpēc putni savācas grupās, dažreiz pat vairāki tūkstoši vienlaikus, un gaida, kamēr “izaugs jaunie spārni”.
Gulbju bari, ko pašlaik varam vērot Bolderājā, Ķengaragā, Ķīšezerā, ir migrējošie. Rīgā pastāvīgi ligzdo tikai 30–40 pāru, pārējie ir tikai uz laiku.
Senāk pīles pilsētā neziemoja
Reti kad pāris vienā un tajā pašā vietā ligzdo ilgāk par diviem vai trīs gadiem, agrā pavasarī starp gulbjiem norit cīņas par teritoriju. “Mums šķiet, ka piemājas dīķī visu laiku dzīvo viens un tas pats pāris, taču pēc gredzeniem ir redzams, ka tas jau ir pavisam cits,” atklāj Boiko.
Pirms aptuveni 40 gadiem ziemā Rīgā pīles neuzturējās, tikai 70. gadu beigās tās sāka pārziemot pilsētā – pateicoties maizei. Kopš 90. gadu sākuma to skaits Rīgā samazinājies, jo mazāk ir barotāju.
Ar gredzenošanas palīdzību noskaidrots, ka no Rīgas pamatiedzīvotājām ziemot šeit paliek pavisam neliela daļa pīļu, daļa dodas ziemot uz Dāniju un Lietuvu.
