Šo ieradumu var mainīt pāris nedēļu laikā jeb - kā dzīvot bez miskastes?
Kaņepes kultūras centra telpās noticis pirmais "Zero Waste" dzīvesveida festivāls, kur apmeklētāji ar lielu interesi klausījās gan atkritumu biznesa vadītāju un ierēdņu stāstīto, gan paši mācījās dot mantām otru mūžu un to, kā samazināt parastajā gružkastē izmetamo drazu.
Vecākajai paaudzei bezatkritumu dzīvesveids ir, iespējams, ne sevišķi jaukas bērnības atmiņas, kad polietilēna maisiņus skaloja, žāvēja un lietoja vairākas reizes. Kad koši apdrukātie lielie iepirkumu maisi bija modes prece, bet daudzkārt lietojamās stikla piena pudeles – smags apgrūtinājums. Tolaik drēbes novalkāja līdz pēdējam un beigās vēl izmantoja kā slaukāmās lupatas.
Ar šķirošanu nepietiks
Ir izaugusi jauna paaudze, kas šo visu sauc par "Zero Waste" dzīvesveidu, un tas šogad Latvijā tik strauji ienāk modē, ka mostas cerība – ar mums nav tik traki.
"Facebook" domubiedru grupai "Zero Waste" Latvija jau ir vairāk nekā 2200 sekotāju, un tas liecina, ka ir cilvēki, kas nevēlas vairs gaidīt, kad lielākā sabiedrības daļa sāks izturēties pret saviem atkritumiem civilizēti. Vairāki tūkstoši Latvijā un miljoni pasaulē ir sapratuši, ka bezgalīgs patēriņš un pašmērķīga ekonomikas attīstīšana pie laba gala nevedīs.
Jau skaidrs, ka atkritumu šķirošana pasauli neglābs – to varētu paglābt vienīgi atkritumu neradīšana. "Zero Waste" grupa ir pilnīgi brīvprātīga sociāla aktivitāte, kas pierāda, ka skaidrs un loģisks mērķis piesaista cilvēkus un viņi ir gatavi ieguldīt labā idejā gan laiku, gan zināšanas, negaidot atalgojumu.
Par maisiņiem būs jāmaksā
Uz Kaņepes kultūras centra skatuves sēdās galvenie atkritumu nozares virzītāji, viņus uzklausīt atnāca aptuveni simt cilvēku, kas jau tagad trenējas samazināt atkritumu daudzumu savā dzīvē.
“Man ir liels prieks, satiekot tik daudz gudru un aktīvu cilvēku,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Kad Latvijā aizliedza lielos iepirkumu maisiņus dalīt bez maksas, to patēriņš samazinājās par 45 procentiem. No 2019. gada būs jāmaksā par plānajiem pirkumu maisiņiem, tas noteikti samazinās neprātīgo patēriņu, jo pašlaik viens Latvijas iedzīvotājs gadā izlieto ap 200 plāno maisiņu! Mums nāksies to samazināt līdz 90 vai pat 45 maisiņiem gadā, kā jau ir daudzās Eiropas valstīs. Plastmasas atkritumi ir globāla problēma – pasaules okeānos dreifē jau piecas milzīgas atkritumu salas!”
Jāatgriežas pie stikla taras
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas ilggadējā vadītāja Rūta Bendere uzskata, ka jāatgriežas pie daudzkārt izmantojama iepakojuma, piemēram, stikla taras – jārada apstākļi, lai šādu iepakojumu savāc, izmazgā un pilda atkārtoti.
Tarai jābūt pietiekami vienkārši un izdevīgi nododamai, lai nav kā, piemēram, Turcijā, kur nabadzīgie bērni lien pat pazemes konteineros un lasa no tiem laukā iepakojumu, kuru pieņem pret samaksu. Šādu ainu Bendere redzējusi savām acīm. Viņa stāsta, ka Latvijā vērojami līdzīgi skati – trūkumcietēji demolē stikla šķirošanas konteinerus, ja tuvumā ir veikals, kas pieņem taru par maksu.
Biedrības "Homo eco"s vadītājs Artūrs Jansons šajā diskusijā iespraucas ar secinājumu, ka atkritumu apsaimniekotāji kļūst kurli, kad cilvēki nāk ar iniciatīvu samazināt atkritumu daudzumu. Nozare joprojām rīkojas pēc inerces: audzināt bērnus, cerot, ka tad, kad viņi izaugs, viss un visi būs mainījušies. Viņi pat necer, ka pieaugušie uzklausīs idejas dzīvot pieticīgāk nevis tāpēc, ka nav naudas, bet tāpēc, ka tas ir ieguldījums nākotnē.
"Clean R" Atkritumu šķirošanas departamenta vadītājs Guntars Levics ir prasībās pieticīgs: “Būtu lieliski, ja cilvēki izpildītu kaut pamatprasību – mest atkritumus konteineros, nevis dabā. Vēl labāk būtu, ja viņi visu sadalītu frakcijās: nešķiroti un šķiroti atkritumi, šķirotos sadalītu vieglajos (plastmasa, papīrs, metāls) un stiklā.”
Talkā nāk sliekas
Levics atzīst, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir ķēpīga un bez dotācijām nav iespējama. Toties Bendere ir pārliecināta – ja no kopējās nešķiroto atkritumu masas jau mājās atdalītu pūstošos, par miljoniem sabūvēto atkritumu šķirošanas rūpnīcu līnijas strādātu bez aizrīšanās.
Mana personiskā pieredze – mājas apstākļos kompostēt mizas ar slieku iesaistīšanu ir smaržīga un vienkārša padarīšana. Ēdelīgos tārpus audzēju jau desmit gadus un izbaroju sliekām gan tējas un kafijas biezumus, gan augļu un dārzeņu atliekas, gan papīra salvetes.
Vermikomposts pēcāk noder istabas puķu mēslošanai, bet melnzemi, kas paliek pāri, var izmantot mazdārziņā vai izkaisīt parkā. Tā kā vismaz puse no sadzīves drazām ir tieši pūstošie virtuves atkritumi, visplatākais solis bezatkritumu dzīvesveida virzienā ejams, tieši kompostējot mizas.
Ja mājoklis ir mazs un doma klusā stūrītī audzēt sliekas šķiet nepieņemama, virtuves atliekas kādu brīdi var uzglabāt saldētavā un, braucot uz laukiem, aizvest uz kompostkaudzi.
Jāsāk ar inventarizāciju
Tulkotāja Baiba Petrenko par "Zero Waste" dzīvesveidu aizdomājās, kad viņas rokās nonāca iedvesmojošā francūzietes Bea Džonsones grāmata "Zero Waste Home" ("Māja bez atkritumiem"). Tā tulkota jau divpadsmit valodās, un Baiba šo grāmatu iztulkojusi latviski, to drīzumā izdos apgāds "Zvaigzne ABC".
Baiba saka: “Ja kādreiz es domāju, ka metu atkritumus ārā, tad tagad esmu aptvērusi, ka metu tos iekšā – ūdenī, ko dzeru, ēdienā, ko ēdu, gaisā, ko elpoju. Tāpēc viss, ko es izmetu, paliek pie manis sirdsapziņas pārmetumu veidā.”
Baiba vispirms iesaka uzņemties atbildību par visu, ko iegādājamies. Tāpēc jāsamazina līdz minimumam mantu lērums. Lai uzsāktu jaunu, skaistu "Zero Waste" dzīvi, jāsāk ar inventarizāciju un viss, ko nelieto, jāpiedāvā tiem, kam šādu mantu vajag.
Ar saviem maisiņiem un burkām
Te noder sociālie tīkli. Baiba lepojas, ka atdevusi vai pārdevusi vismaz 70% no visām mantām. Laba ideja ir virtuves skapīšiem noskrūvēt durvis, lai vienmēr var pārredzēt produktu krājumus un nepirkt neko jaunu, kamēr nav apēsts iepriekš sagādātais.
Ja izrādās, ka kāda manta ļoti ilgi nav lietota, tas nozīmē, ka droši vien tā nemaz nav vajadzīga un var atdot tam, kam vajag. Uz veikalu un tirgu jāņem līdzi ne tikai auduma maisiņi ar rokturiem, bet arī no plāna materiāla sašūti maisiņi, kur ielikt ābolus, sīpolus, iebērt riekstus. Gaļas gabalu vai biezpienu var atnest mājās arī stikla burkā.
Grūtības tikai galvā
Tiecoties mazināt atkritumu lērumu, jāsaskaras arī ar grūtībām, un, kā jau parasti, lielākoties tās ir galvā. Izrādās, ka pārveidot ieradumus var pāris nedēļu laikā. Svarīgi iepērkoties nezaudēt uzmanību, lai pagūtu atteikties no plastmasas maisiņa. Vēl svarīgi atrast līdzsvaru un nekļūt par grūti paciešamu radikāli.
Toties paveras selektīvā redze! Baiba stāsta, ka agrāk nebija ievērojusi, cik tomēr daudz preču var nopirkt bez iepakojuma vai papīra kastītēs.
Viņas uzturā samazinājies neveselīgo pusfabrikātu un pārstrādātu ēdienu daudzums, kas parasti ir iepakoti plastmasā, bet īsts "Zero Waste" piekritējs nepērk produktus plastmasā, tāpēc visbiežāk izvēlas svaigu un sveramu ēdienu. Sakārtojas māja un galva – minimālisms nerada jucekli, paliek vairāk laika un vietas radošām domām un atpūtai. Jo nav tik daudz jāstrādā, lai sapirktu krāmus.
