Kur aiziet miljards Latvijas vidi glābjošās Eiropas naudas

Vairāk nekā 331 miljons eiro

VARAM pārziņā ir specifiskie atbalsta mērķi jeb atbalsta programmas vides aizsardzības jomā, kur projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 234 miljoni eiro no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Līdzfinansējuma apmērs no Latvijas puses (gan pašvaldībām, gan privātuzņēmējiem), kas projektu īstenošanai jānodrošina projektu iesniedzējiem, plānots vairāk nekā 97 miljoni eiro. Tādējādi paredzams, ka līdz 2023. gadam, kad noslēgsies esošā plānošanas perioda projektu ieviešana vides aizsardzības jomā VARAM atbalstīto specifisko atbalsta mērķu ietvaros, būs ieguldīti vairāk nekā 331 miljons eiro.

VARAM pārraudzībā esošajos specifiskajos atbalsta mērķos investīcijas plānotas dažādos ar vides un dabas aizsardzību tieši saistītos virzienos: gan lai samazinātu plūdu risku ietekmi, attīstītu šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu un veicinātu atkritumu pārstrādi, paplašinātu sadzīves notekūdeņu savākšanas tīklus blīvi apdzīvotās vietās, gan lai pilnveidotu dabas objektu aizsardzības un apskates infrastruktūru un attīstītu vides monitoringa un kontroles sistēmu.

Jāattīra Inčukalna gudrona dīķi

Šobrīd notiek iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšana, un prognozējams, ka to lielākā daļa tiks uzsākta 2017. un 2018. gadā. Kā īpaši nozīmīgi un unikāli no dabas aizsardzības aspektiem jāuzsver divi projekti – Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu otrā, noslēdzošā posma īstenošana un biotopu kartēšana jeb dabas skaitīšana visas valsts teritorijā.
Ņemot vērā pētījumus, kuros konstatēts, ka piesārņojums gudrona dīķu tuvumā sasniedz pazemes ūdeņu horizontus 70–90 metru dziļumā, jo īpaši svarīgi ir pabeigt teritoriju attīrīšanu no piesārņojuma, kas uzkrāts vairāku gadu desmitu garumā. Projekta sākotnējās izmaksas bija lēstas ap 29 miljoniem eiro, taču darba izrādījās daudz vairāk, un kopējā summa, iespējams, pārsniegs pat 50 miljonus eiro.

Biotopus kartē pirmo reizi

Biotopu kartēšana visā Latvijas teritorijā rit pirmo reizi, un šāda projekta īstenošana ir salīdzināma ar valstī regulāri veikto tautas skaitīšanu. Projekta īstenošana ir īpaši būtiska tāpēc, ka līdz šim dabas vērtību apzināšana veikta epizodiski, dažādos laika periodos un dažādiem mērķiem. Tagad pēc vienotas metodikas ir plānots veikt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatības apzināšanu visas valstī. Iegūtie dati ļaus ne tikai novērtēt Latvijas dabas faktisko stāvokli un tajā notikušās izmaiņas, bet arī pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus par pasākumiem, kas turpmāk var ietekmēt mūsu dabas vērtības.

Sargās Liepājas krastus

2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā tiks īstenoti arī citi būtiski un atsevišķos aspektos arī unikāli vides aizsardzības projekti, piemēram, krasta erozijas būtiski skartās Liepājas pilsētas ziemeļu piekrastes aizsardzība. Baltijas jūrā ir plānots izbūvēt Latvijas mērogā unikālu hidrotehnisku būvi – būnu. Izveidotā infrastruktūra ne tikai novērsīs ekoloģisko apdraudējumu Baltijas jūrai, ko varētu izraisīt krastu noskalošana pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, bet arī veicinās krastu atjaunošanos Liepājas ziemeļu piekrastē.

Apjomīgi ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības darbi plānoti vairāk nekā 50 pilsētās visā Latvijā, piemēram, Jūrmalā, ieguldot vairāk nekā 47 miljonus eiro, tiks izveidoti pieslēgumi centralizētajiem notekūdeņu savākšanas tīkliem gandrīz 7000 iedzīvotājiem, tādējādi būtiski samazinot vides piesārņojumu, kas rodas, lietojot notekūdeņu attīrīšanai vai uzkrāšanai neatbilstošus tehniskos risinājumus.

Būvēs skatu torņus un laipas

Lai veicinātu sabiedrībā vides apziņu, plānotas arī investīcijas nacionālas nozīmes vides izglītības centru attīstībai Dabas muzejā, Nacionālajā botāniskajā dārzā, Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur taps izglītojošas ekspozīcijas, veidota infrastruktūra vides izglītības programmu apguvei.

Drīzumā tiks sākta arī dabas objektu apskates infrastruktūras izbūve īpaši aizsargājamās teritorijās, kas ļauj saglabāt dabas vērtības, vienlaikus šīs vietas padarot pieejamas vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.

Piemēram, tūrisma un dabas izziņas infrastruktūra tiks veidota dabas parkā Daugavas loki, Gaujas nacionālajā parkā, dabas liegumā Lielie Kangari, aizsargājamo ainavu apvidū Veclaicene un citviet. Izbūvēs laipas, skatu torņus, atpūtas vietas, lai ne tikai nodrošinātu tūristu piekļuvi, bet arī pasargātu dabas vērtības, kuru dēļ teritorija noteikta par īpaši aizsargājamu.

Reāli ieguvumi

Katrs ar ES fondu līdzfinansējumu īstenotais projekts ir būtisks iedzīvotājiem, kas dzīvo vai apmeklē pašvaldību, kurā projekts īstenots. Piemēram, ieguldot vairāk nekā 118 miljonus eiro ES finansējuma notekūdeņu savākšanas tīklu izbūvē, centralizētus kanalizācijas pakalpojumus būs iespējams izmantot vairāk nekā 58 000 iedzīvotājiem un notekūdeņi vairs neradīs piesārņojuma risku.

Īstenojot visus plānotos pretplūdu pasākumus, no applūšanas riska būs pasargāti vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju visā Latvijā, un papildus tiks nodrošināta arī infrastruktūras un kultūrvēsturisko objektu aizsardzība pret iespējamiem plūdiem un samazināts piesārņojuma risks, kas varētu rasties, applūstot, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai degvielas uzpildes stacijām.

Piemēram, ar Ogres aizsargdambja pārbūvi, ieguldot gandrīz 800 000 eiro, no plūdu apdraudējuma tagad pasargāti aptuveni 6000 iedzīvotāju. Citi plūdu riskus samazinoši projekti tiks īstenoti arī Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Jelgavā.
Veicot investīcijas šķiroto atkritumu savākšanas punktu un laukumu attīstībā, attīstot atkritumu pārstrādi, gaidāms, ka arī iedzīvotājiem būs iespēja samazināt savus izdevumus par nešķirotu atkritumu savākšanu.

Visā blokā 127 miljardi eiro

Kopumā Eiropas fondi vides uzlabošanai visā ES tērēs 127 miljardus eiro. Apjomīgākās investīcijas paredzētas lielākajās ES dalībvalstīs Francijā, Itālijā, Polijā un Vācijā – aptuveni trešā daļa (ap 40 miljardi eiro) no kopējā bloka fondu finansējuma šajā jomā. Latvijai līdzvērtīgu finansējuma apjomu (1,3 miljardi eiro) plāno ieguldīt Igaunija, Dānija un Beļģija, bet mazākos ieguldījumus paredz Malta, Kipra un Nīderlande.

Ilona Mendziņa:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece:

„Eiropas Savienības fondu finansējuma devums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir būtisks pasākumos, par kuriem atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Plānošanas periodā 2014.–2020. gadam būs pieejams divas reizes vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā periodā. Plānotie ieguldījumi ir daudz ambiciozāki un stratēģiskāki.
Esam pārliecināti, ka pašvaldību izveidotā infrastruktūra aizsargājamās dabas teritorijās palielinās cilvēku skaitu, kuri dosies dabā. Paredzams arī, ka pieaugs uzņēmumu skaits, kas nodrošinās pakalpojumus Latvijas apceļotājiem. Vienlaikus ir gandarījums, ka Eiropas līmenī investīcijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā uzskata par lietderīgu ilgtermiņa ieguldījumu dabas kapitāla saglabāšanā.”

Valdis Līkosts:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju politikas departamenta direktora vietnieks klimata, valsts budžeta un vides investīciju jautājumos:

“ES fondu finansējums ļauj īstenot visai sabiedrībai būtiskus dabas aizsardzības pasākumus un ir nozīmīgākais investīciju avots arī pašvaldībām. Šo investīciju pieejamība sniedz iespējas samērot dabas un sabiedrības intereses. Piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izveidojot laipas, takas un skatu torņus, ikvienam ir iespēja novērtēt Latvijas dabas unikalitāti, vienlaikus neradot papildu negatīvu ietekmi uz tās vērtībām.”