Līgo skaisti un zaļi! 3 praktiski padomi dabai draudzīgai svinēšanai
Vasaras saulgrieži ir kā radīti, lai svinētu šo laiku tik dabīgi, cik nu vien iespējams. Pieredzē dalās vides žurnāliste Anitra Tooma.
Eko Jāņu svinēšanas meistari uz svinību vietu dodas ar kājām vai divriteņiem, visu cienastu izaudzē paši vai iegādājas no vietējiem ekozemniekiem, gardumus saliek uz dadžu un rabarberu lapām, alu dzer no māla kausiem, pošas dabiska materiāla tērpos, rotājas ar ziedu un zaru vainagiem, dzied savās balsīs līgotnes, ko iemācījušies Ilgas Reiznieces nodarbībās, nakti pavada rotaļās un papardes zieda meklējumos, sagaida saullēktu, nomazgājas rīta rasā un arī turpmāko gadu dzīvo dabīgi un zaļi. Es ceru, ka ikviens no mums šādi ir svinējis Jāņus kaut reizi dzīvē.
Plāno tik, cik spēsi apēst
Vai tā jāsvin vienmēr? Diez vai. Ir taču gadi, kad vispār negribas ne spriņģot, ne gavilēt. Es nedomāju, ka Jāņos obligāti jāēd biezpiena, olu, sviesta un ķimeņu maisījums, ko sauc par Jāņu sieru. Ja negaršo, tad nevajag likt uz galda, jo beigās tāpat būs jāizmet. Un ēdiena izmešana ir ļoti nezaļš pasākums. Tāpēc gribu ieteikt: plānojot svētkus, pērc tik daudz, cik var apēst.
Rūpēs par prieka dziru daudzveidību, neaizmirsti tos, kas alkoholu nelieto. Un tiem, kas iedzēruši par daudz, tāpēc sagādā dzeramo ūdeni lielos traukos, nevis mazās PET pudelītēs. Šajā ūdenī saliec zemenes, piparmētras un garšīgos ziedus, lai izskatās skaistāk un garšo labāk. Citrusaugļus ar visām mizām neliec dzeramajā ūdenī, mizas ir dāsni apstrādātas ar fungicīdiem.
Tikai ne plastmasas šķīvjus
Svinot dabā, padomā, kādus traukus lietosi. Mūsmājās ugunskurs atrodas patālu no mājas, tāpēc visu nepieciešamo turp aizvedu ar dārza ratiņiem, un šī ir reize, kad noder ikdienā nelietoto šķīvju krājumi. Es cenšos izvairīties no vienreiz lietojamajiem plastmasas traukiem. Ja citādi nevar, iesaku baltos papīra šķīvjus, tos pēc izēšanas var sadedzināt. Galda rīkus iesaku no metāla. Tagad modē saldo ēdienu vai salātus servēt stikla burciņā ar skrūvējamo vāku.
Nemet ugunskurā plastmasas atkritumus! Paši tos indīgos dūmus elposiet. Labi vismaz, ka izzudis netikums Jāņos svilināt vecās riepas. Esmu manījusi, ka daudzi mēdz Jāņos nodedzināt no rudens vai pavasara sataupītās zaru kaudzes. Kopš redzēju, ka šādos krāvumos putni vij ligzdiņas, mitinās eži, ķirzakas un zalkši, es negribētu, ka tu savos svētkos izpildi kādai citai radībai nāvessodu.
Man grūti iedomāties, cik daudzi no jums būs ar mieru svētkos noņemties ar atkritumu šķirošanu. Tomēr ceru, ka vismaz iztukšotās alus pudeles nodosiet Maxima taras pieņemšanas vietās. Būtu ideāli, ja pārējo stikla iepakojumu izmestu stiklam paredzētajos zaļajos konteineros, bet dzeltenajos saliktu ne tikai saplacinātas PET pudeles, bet arī kartona dzērienu pakas, skārdenes, metāla bundžas un vāciņus.
Mazie palīgi sliekas
Es visas mizas, papīra dvieļus, salvetes un augu izcelsmes ēdienu pārpalikumus atdodu savām sliekām, viņas ir mani mazie trusīši. Vermikomposts lieliski noder, lai uzturētu dārza auglību.
Vasaras vakaros parasti traucē odi un knišļi. Vismaz man ļoti nepatīk, ka cilvēki dāsni sevi nopūš ar pretodu līdzekļiem, nepalūkojoties, vai tuvumā neklepo kāds, kuram no šiem porķiem ir alerģija. Es izvēlos apģērbu ar kapuci vai apsienu ap galvu lakatu, lai knišļi nekož galvā. Vainagu pinu ar garām dievkociņu, piparmētru vai smilgu skarām, lai var purināt galvu, aizgaiņāt kukaiņus no sejas un ieielpot augu smaržas. Reiz salikām uz galvas svaigās pirts slotas un jutāmies kā zāļu rūķīši.
Es novēlu tev šajos saulgriežos justies kā laimīgam, dziedošam putniņam, bet, ja prāts bēdīgs, tad mierini sevi ar domu, ka vasara pēc Jāņiem tikai sākas un nevis beidzas!
