Viena Vide Visiem

Dabas draugi glābj ezerus no spoku tīkliem

Jauns.lv

Ne tikai meži un grāvji ir pilni atkritumu – ar netrūdošiem plastmasas zvejas rīkiem, sauktiem par spoku tīkliem, ir piesārņotas ūdenstilpes. Tie ir ne tikai tīkli, bet arī makšķerauklu murskuļi, murdi un citi veidojumi zivju ķeršanai, kas pamesti jūrā, ezerā vai upē.

Visbiežāk tos atstāj maluzvejnieki, kas ir iztraucēti un neuzdrošinās atgriezties nozieguma vietā, vai zvejnieki, kas vētras dēļ nevar savākt savus tīklus. Pamesto zvejas rīku ķertspēja nezūd vismaz divus gadus, un tie turpina nogalināt, sapinoties zivīm, putniem, bebriem, ūdriem, roņiem.

Ūdeņus ķemmēs līdz oktobrim

Pasaules Dabas fonds ar pašvaldību un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu sācis kampaņu Spoku tīkli. Vides aktīvisti kopā ar pašvaldības policiju un vides inspektoriem šogad no spoku tīkliem atbrīvojuši Limbažu, Dagdas, Carnikavas un Pārgaujas novada makšķernieku iecienītākos ezerus. Ežezerā vien atrasti desmitiem metru gari tīkli, Engures un Dzirnezerā – malu zvejnieku murdi un 50 metru garš tīkls. Kampaņa turpināsies līdz oktobrim.

Tīklu meklēšana attāli atgādina ecēšanu: no laivas ūdenī ielaiž auklā piesietu lielu grābekli, tā lielums un veids pieskaņots ezera gultnei, lai nebojātu grunts biotopus. Šis grābeklis aizķer nogrimušos tīklus, makšķerauklas un murdus, atliek iecelt laivā.

Vislabāk ziņot inspektoriem

Visbiežāk tīkli atrodas pie niedrēm netālu no krasta, par murdu var liecināt no plastmasas pudeles izgatavots pludiņš. Ja atbrīvosiet ūdenstilpi no pamestām makšķerauklām, tas būs ļoti labs darbs, bet pie tīkliem un murdiem gan neķerieties klāt. Zivju inspektori jau ir pieraduši, ka maluzvejnieki, pieķerti velkam laukā tīklu, uzdodas par dabas draugiem, kas nevis tīko pēc loma, bet glābj zivis.

Ja pamanāt zvejas rīku bez žetona (pie legāla tīkla vienmēr piestiprināts žetons, uz kura norādīts zvejnieka vārds, uzvārds vai firmas nosaukums ar telefona numuru un reģistrācijas numuru), ziņojiet pašvaldības policijai vai Valsts vides dienestam. Visvienkāršākais ir lejupielādēt viedtelefonā lietotni VidesSOS, nofotografēt zvejas rīka atrašanās vietu un nosūtīt ziņu vides dienestam. Tā inspektori saņems precīzas koordinātas, kur meklēt.

Nepērciet lieguma laikā

Galvenais: nekādā veidā neatbalstiet maluzvejniekus un nepērciet viņu lomu. Cilvēkam, kas tic labajam, nav viegli saprast, kad zivs ir legāli un kad – nelegāli ķerta. Var pavaicāt, kā zvejnieku sauc un kā sazvanīt, lai atkal nopirktu zivis, un tad pārbaudīt, vai viņam ir zvejas licence. Vēl loģiskāka rīcība ir nepirkt zivis laikā, kad to ķeršana aizliegta.


Anitra Tooma, "Kas Jauns Avīze" / Foto: Ieva Čīka/LETA