Kā rīkoties, ja kāds uz mana vārda paņēmis ātro kredītu? Atbild jurists
Gadījumi, kad krāpnieki nelegāli iegūst personas datus un izmanto tos naudas izkrāpšanai, kļūst arvien biežāki. Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā.
Gadās, ka cilvēki nepazīstamām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, domājot, ka tas tiešām ir nepieciešams iekārtošanai darbā, kādam pirkumam utt. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos, iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta un, saņemot naudu, to tūdaļ pievāc sev.
, iesaka negaidīt un rīkoties, ja sāc saņemt sev adresētu korespondenci vai zvanus saistībā ar parāda atgūšanu. Tūdaļ ir jānoskaidro, kas ir pamatā šīm prasībām. Visbiežāk tas ir ar kādu kredītiestādi noslēgts aizdevuma līgums. Ja šādu līgumu neesi slēdzis, situācija var tikt vērtēta kā krāpšana. Noteikti jāpārbauda, vai ir notikušas nelikumīgas darbības ar tavu bankas kontu Ja ir, vērsies Valsts policijā ar iesniegumu, pievienojot bankas konta izdruku, kurā norādīti krāpnieciskie darījumi. Tikai tad policija pieņem lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu vai neierosināšanu, pārliecinoties, ka cietušais tiešām nav veicis attiecīgas darbības no sava bankas konta.
Cietušajam nav pašam jāpierāda, ka manipulācijas ar viņa bankas kontu ir veikusi sveša persona, tas ir jāpierāda policijas pārstāvjiem. Cietušajam jāpaziņo bankai un kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam par krāpšanu. Lai apturētu savas parāda atgūšanas darbības pret apkrāpto personu, kredīta devējam ir tiesības pieprasīt Valsts policijas paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, kas pierāda apkrāptās personas protesta pamatojumu. Tiek sākts izmeklēšanas process, lai vainīgo personu varētu saukt pie kriminālatbildības un atgūt izkrāptos līdzekļus.
