Jaunais īpašnieks nesamērīgi paaugstina īres maksu un terorizē "nemaksātāju". Ko darīt?
Vairāk nekā divarpus reizes Zaķu ielas 1. nama Cēsīs jaunais īpašnieks paaugstinājis īres maksu nama iedzīvotājai Maijai Vlasovai, kura tur dzīvo jau 43 gadus, balstoties uz padomju laikā noslēgto beztermiņa īres līgumu. Pensionāre nesaprot, kādēļ viņai tagad jāmaksā tik daudz un jautā, kā viņa var apstrīdēt īres maksas paaugstinājumu un vai izīrētājam ir tiesības pieprasīt arī īres maksu par šķūnīti un pagrabu.
Dzīvojamās īres likums paredz, ka īres līgumam jābūt noslēgtam, savstarpēji izīrētājam un īrniekam vienojoties. Ja abām pusēm neizdodas vienoties, tad strīds jārisina tiesā, civilprocesa kārtībā. Savukārt, ja īrnieks divus mēnešus pēc kārtas nemaksā īri, viņu bezstrīdus kārtībā var izlikt no dzīvokļa. Ja abas puses jau aizgājušas tiktāl, ka strīdi pārauguši savstarpējos draudos un “terorā”, piemēram, noslēdzot durvis, tad talkā jāaicina policija. Tiesībsargājošo institūciju iesaiste konflikta risināšanā, protams, ir likumīga, bet jāņem vērā arī subjektīvā puse, jo šajā gadījumā tas nebūs vienas dienas strīds, jo abām pusēm var nākties kopā “dzīvot” gadu gadiem.
“Mani sāka burtiski terorizēt”
Cēsniece Maija Vlasova žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja par savām nesaskaņām ar jauno ēkas īpašnieku, kas par īri, pēc viņas ieskata, prasa nesamērīgi augstu maksu:
“Šajā mājā Zaķu ielā dzīvoju jau 43 gadus. Tiesības uz dzīvojamās telpas lietojumu ieguvu 1978. gada aprīlī, noslēdzot dzīvojamās telpas beztermiņa līgumu ar tās izīrētāju – Cēsu rajona Dzīvokļu saimniecības pārvaldi. Noslēdzot īres līgumu, manā lietojumā tika nodots ne tikai vienistabas dzīvoklis, bet arī malkas šķūnītis un pagrabs. Dzīvokli, malkas šķūnīti un pagrabu līdz šim lietoju bez jebkādiem traucējumiem vai šķēršļiem.
2021. gada februārī māju ar visiem īrniekiem nopirka SIA “Soteria”. Līdz tam man bija noteikta īres maksa - 33,57 eiro mēnesī, bet jaunais īpašnieks jau pieprasa daudz vairāk – 80 eiro mēnesī.
Kāpēc man jāmaksā šāda summa, ko šī summa sastāda? Jāpiebilst, ka mājā ir kopējā tualete, bet es par saviem līdzekļiem savā dzīvoklī ierīkoju tualeti un dušu; dzīvoklis ir apkurināms ar malku. Kad nemaksāju pieprasīto summu, jo viņi nevarēja vai negribēja uzrādīt, kāpēc jāmaksā šāda summa par dzīvokli vecā mājā, kuru pati priekš sevis esmu labiekārtojusi, mani sāka burtiski terorizēt.
Malkas šķūnītim 5. novembrī tika nomainīta atslēga, lai es netieku pēc malkas. Šajā gadījumā jau izsaucu pašvaldības policiju, otrā dienā šķūnītis tika atvērts. Pēc tam tika saņemti draudi šķūnīti aizskrūvēt ar skrūvēm. 15. novembrī vērsos pie iecirkņa inspektora ar iesniegumu. Policists manā klātbūtnē zvanīja mājas pārvaldniecei un izteica priekšlikumu abām pusēm vienoties par īres maksu. Mana vēlēšanās ir, lai būtu adekvāta mēneša maksa par dzīvokli un paskaidrots, kas sastāda šādu summu. Pēc tam, 17. novembrī, saņēmu telefona zvanu – ja negribu maksāt 80 eiro mēnesī, lai izvācos no dzīvokļa.
Nesaprotu, kas tie par draudiem, un kāpēc man, vecam cilvēkam, jāpacieš šāda terorizēšana? Kā pēc likuma man būtu jārīkojas? Un kāds šobrīd ir likums?”
Cēsu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Aleksandrs Abramovs “Likumam un Taisnībai” paskaidroja, ka ēka Zaķu ielā 1 ir privātīpašums, un pašvaldība nekādīgi tur nevar ietekmēt īres maskas apmērus. Ja iedzīvotāja uzskata, ka viņu terorizē, viņai jāvēršas Valsts policijā, bet, ja neapmierina īres maksa, tad to var apstrīdēt tiesā, teica Abramovs un piebilda, ka pašvaldība sievietei nepieciešamības gadījumā var sniegt sociālo palīdzību.
Vienīgais risinājums - tiesa
Dzīvojamās telpas īres likuma 8. pants, kas bija spēkā, kad “Soteria” iegādājās ēku Zaķu ielā 1, noteica: “Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.” Bet pagājušā gada 1. maijā spēkā stājās jauns Dzīvojamo telpu īres likums. Ekonomikas ministrija skaidro:
“Ja dzīvojamās telpas īres līgumā, kas noslēgts līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāko dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to noteiks tiesa pēc sava ieskata uz termiņu, kas nepārsniedz desmit gadu, bet nav ilgāks par laiku līdz 2036. gada 31. decembrim.”
Tāpat šis likums paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus. Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru.
Līdz ar pērn maijā pieņemto jauno likumu pakāpeniski sāk izskaust pagātnē slēgtos beztermiņa īres līgumus, nosakot pārejas periodu pusēm vienoties par beztermiņa īres līgumu pārslēgšanu par terminētiem vai iesaistot tiesu, kas noteiks konkrētu īres līguma termiņu ne ilgāku par desmit gadiem.
Likumā melns uz balta rakstīts, ka par īres maksas apmēru izīrētājam un īrniekam savstarpēji jāvienojas. Pie tam izīrētāja pienākums ir norādīt “īres maksas paaugstināšanas iemeslu un finansiālo pamatojumu”. Tāpat īres līgumā var ietvert noteikumus arī par palīgēku, piemēram, šķūnīšu lietošanu.
Izīrētājam brīdinājums par īres maksas palielināšanu īrniekam jāizsūta vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts savādāk. Vienīgais risinājums apstrīdēt īres maksas palielinājumu šai gadījumā ir vēršanās tiesā.
