foto: Zane Bitere/LETA
Obligātās prasības darba sludinājumiem. Ko tajos vajag rakstīt un ko nekādā gadījumā nedrīkst minēt?
Darba likumā noteiktas prasības, kas obligāti jāievēro, publicējot darba sludinājumu.
2021. gada 26. augusts, 05:45

Obligātās prasības darba sludinājumiem. Ko tajos vajag rakstīt un ko nekādā gadījumā nedrīkst minēt?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Darba devējiem, kuri meklē darbiniekus, darba sludinājumos jāievēro prasības, ko drīkst un ko nedrīkst tajos ietvert un kas tajos obligāti jāmin, lai neiedzīvotos pat vairākos simtos eiro mērāmos naudas sodos. Kaut arī likums par to ir pieņemts pirms vairākiem gadiem, joprojām normas netiek ievērotas. Pusotra gada laikā Darba inspekcija šai jomā konstatējusi 22 pārkāpumus.

Maiznīcas „Laba maize” saimnieks Rojs Puķe „Facebook” ierakstījis: „Vēl „Laba maize” neesam atvēruši, bet kāds no „labvēļiem” vērsies darba inspekcijā ar iesniegumu. Pieļauju domu, ka dēļ mana darba sludinājuma, kurā netika norādīts algas apmērs. Citu iemeslu nespēju iedomāties! Nu ko es varu teikt: man ļoti žēl, ka ir cilvēki, kuri tā vietā, lai paveiktu ko labu sabiedrības labā, tērē savu laiku un enerģiju, lai radītu kādam nepatīkamus brīžus.”

Iemesls sodīt „Labās maizes” sludinājuma devēju tomēr ir. 2018. gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kuros tika noteikts, ka sludinājumā jānorāda algas apmērs - attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Tāpat, izņemot objektīvus apstākļus, nedrīkst pieprasīt svešvalodas zināšanas, meklēt konkrēta dzimuma vai vecuma darbiniekus.

Darba likuma 32. pants nosaka, ka darba sludinājums „nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm”, nedrīkst „norādīt vecuma ierobežojumus” un „aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi”, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams.

Īpašās prasības darba sludinājumiem žurnālam „Likums un Taisnība” skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa:

foto: Ieva Čīka/LETA
Darba sludinājumā obligāti jānorāda iespējamā alga, bet, izņemot atsevišķus gadījumus, nedrīkst darbu piedāvāt tikai vīrietim vai tikai sievietei, prasīt svešvalodu zināšanu vai vecumu.

„Valsts darba inspekcijā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 29. jūlijam izskatīti 5297 iesniegumi, no tiem 38 iesniegumi par iespējamiem Darba likuma 32. panta pārkāpumiem, kur 22 gadījumos iesniegumos sniegtās ziņas apstiprinājās vai apstiprinājās daļēji. Galvenie pārkāpumi saistīti ar vecuma ierobežojuma vai dzimuma norādīšanu darba sludinājumā, kā arī darba algas kopējās mēneša vai stundas tarifa likmes nenorādīšanu. 

Par Darba likuma 32. pantā noteikto prasību neievērošanu, izņemot gadījumu, kas iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Darba likuma 162. pantu (šis pants nosaka atšķirīgas attieksmes nepieļaušanu, piemēram, diskrimināciju dzimuma dēļ – red.), piemērojams brīdinājums vai naudas sods darba devējam: fiziskajai personai - no septiņām līdz 70 naudas soda vienībām (35-350 eiro; viena naudas soda vienība – pieci eiro), bet juridiskajai personai - no 14 līdz 220 naudas soda vienībām (70-1100 eiro).
 
Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, piemērojams brīdinājums vai naudas sods darba devējam: fiziskajai personai - no 28 līdz 70 naudas soda vienībām (140-350 eiro), bet juridiskajai personai - no 70 līdz 140 naudas soda vienībām. (350-700 eiro).

Izskatot administratīvo pārkāpumu, darba inspekcijas amatpersona ņem vērā vairāku apstākļu kopumu. Viena no metodēm uz atbilstības panākšanu vērstā uzraudzībā ir aizrādījuma izteikšana. Tādējādi, ja izdarītais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu, lai par to piemērotu sodu (atzīstams par maznozīmīgu), amatpersona ir tiesīga neuzsākt vai izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu, izsakot aizrādījumu. 

Par Darba likuma 32. pantā noteikto prasību neievērošanu šogad darba inspekcijā uzsākta lietvedība vienā administratīvā pārkāpuma lietā par Darba likuma 161. pantā noteikto pārkāpumu (atšķirīga attieksme) un četrās lietās par Darba likuma 162. pantā noteikto pārkāpumu (darba algas nenorādīšana, svešvalodas zināšanu vai konkrēta vecuma pieprasīšana).”

Kādi ir izņēmumi?

Akmentiņa skaidro, kādi varētu būt „pamatoti izņēmumi” darba sludinājumā norādīt konkrētu vecumu, svešvalodas zināšanas vai dzimumu:

„Piemēram, gadījumā, ja reklāmas nolūkos nepieciešams atrast konkrētu modeli, sludinājumā attiecīgi drīkst norādīt, ka tiek meklēta sieviete vai meklēts vīrietis. Šajā gadījumā attiecīgais dzimums ir darba veikšanas pamatots priekšnoteikums.”

Tāpat sludinājumā konkrētu svešvalodu var pieprasīt, ja tiek meklēts tulks. Likumā pieļauts arī vecuma cenzs dažām profesijām. Piemēram, „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 7. pantā noteikts, ka „dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem”.

Vienlaikus Akmentiņa norāda: „Likumdevējs nav devis termina “objektīvs un pamatots priekšnoteikums” definīciju. Minētais termins uzskatāms par ģenerālklauzulu, kuras aizpildīšana ar saturu ir atstāta tiesību piemērotāju ziņā. Tādējādi termina “objektīvs un pamatots priekšnoteikums” saturs nosakāms individuāli katrā gadījumā, ņemot vērā faktiskos apstākļus. Strīda gadījumā minēto terminu piepildīt ar noteiktu saturu un izvērtēt, vai termins lietots atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, ir tiesas kompetencē.”

Tēmas