Dons dalās par ceļojuma iespaidiem uz Varanasi. FOTO

Nepilnus 25 tūkstošus tālo ceļa gabalu Dons lielākoties mēroja, sēžot vilcienā. Dodoties caur Sibīrijas plašumiem, bieži vien bijis tā, ka veselu dienu vienīgais, kas redzams aiz loga, ir mežs. Žurnālam Kas Jauns mūziķis atzīst, ka emocionāli viens no saviļņojošākajiem mirkļiem bijusi izkāpšana Omskas dzelzceļa stacijā, jo tieši šajā apgabalā savulaik izsūtīto latviešu ģimenē savulaik pasaulē nākusi viņa mamma. „Mamma bija man lūgusi, lai nofotografēju un aizsūtu viņai kādu fotogrāfiju no Omskas. To arī izdarīju, lai arī šajā pieturā vilciens piestāja naktī un tikai un neilgu laiku,” atklāj Dons.

Iedziļinās ceļotāju dzīvesstāstos

Braucienā Dons laiku īsināja, tērzējot ar vilcienā sastaptajiem ļaudīm, kā arī ar līdzpaņemto ģitāru radot melodijas jaunām dziesmām. „Tie cilvēku stāsti bija ne mazāk iedvesmojoši kā ainava aiz loga un iekšējās sajūtas, esot vienam tik tālu prom no mājām. Sastapu gan vilciena vecāko viesmīli, kas brauc jau četrus mēnešus pēc kārtas, gan pavāru, kuram arī braukšana vilcienā ir jau dzīvesveids, gan pensionētu ķirurgu, gan tādus pašus ceļotājus kā es. Tie bija tūristi gan no Vācijas, gan Dānijas, gan Anglijas. Ceļabiedri man uzticēja savus dzīvesstāstus, un arī tie mani iedvesmoja mūzikas radīšanai,” stāsta Dons.

Kolorīta bijusi iepazīšanās ar diviem indiešu gudrajiem, ko Dons sastapis lidojuma laikā no Dienvidkorejas uz Indiju. „Man bija ļoti interesanti ar viņiem parunāties. Prieks, ka tie onkuļi no maniem stāstiem par savu dzimteni, dabu un kultūru, arī pauda vēlmi kādreiz atbraukt un apskatīt Latviju.”

Vēro bēru rituālus Gangā

Aizkustinājumu Donam izraisījis brīdis, kad iekāpjot vilcienā, kad ved uz Varanasi, viņš savā mūzikas atskaņotājā ieslēdza dziesmu “Pēdējā vēstule”, kurā pieminēta šī Indijas senākā pilsēta. „Tas bija kā svēts brīdis. Beidzot caur katru šūnu pilnībā izjutu un piedzīvoju to, par ko pats dziedu,”. Viņš brauciena laikā ceļabiedrus cienājis ar savām mīļākajām šokolādes konfektēm “Vāverīte”. „Biju apmulsis, jo, kad končas jau bija apēstas, pie manis pienāca policisti, sniegdami izlasīt lapu ar noteikumiem, kuros ārzemju ceļotāji tiek aicināti nepieņemt saldumus no svešiniekiem,” smejot stāsta mūziķis.

Esot Varanasi, Dons vairākkārt ar laivu devies izbraucienos pa svēto Gangas upi. „Visapkārt nemitīgi notika bēru rituāli, kad vietējie ūdenī bēra kremēto tuvinieku pelnus. Tai pašā laikā krastā peldējās gan cilvēki, gan govis, kāds mazgāja veļu...” iespaidos dalās Dons.

Mūziķis sapratis, ka ceļojuma laikā iedvesmojies no vientulības un ilgām, par ko liecina vairāk nekā desmit sakomponētās dziesmas, tomēr savā būtībā nav vientuļnieks. „Dalot savu prieku ar otru, tas ir desmitreiz lielāks. Ticu, ka mīlestība manā dzīvē atkal būs. Kādudien atnāks un izsmērēs manas jūtas kā pret sienu,” smaidot teic Dons.

Inta Mengiša/Foto: no Artūra Šingireja privātā arhīva