Vērtīgas dzīves gudrības ikvienam. Patrīcijas Rūtledžas pēdējā vēstule par to, kā uzplaukt arī tad, kad neesi vairs jauns

Laikmetā, kad valda jaunības kults un cilvēka vērtību bieži mēra gados, Rūtledžas atziņas skan īpaši viedi. Dzīve nebeidzas ne pēc četrdesmit, ne pēc piecdesmit, un pat ne pēc astoņdesmit – jo daži uzplaukst tieši vēlāk, un zied viskrāšņāk. Patrīcija Rūtledža sevi patiesi iemīlēja tikai pēc četrdesmit un ar katru nākamo desmitgadi turpināja pilnveidoties.

Aktrises vēstule, kas rakstīta īsi pirms viņas 95. dzimšanas dienas 2024. gadā: 

• Šajā pirmdienā man apritēs deviņdesmit pieci. Kad biju jaunāka, bieži raizējos, ka neesmu pietiekami laba – ka mani vairs neizvēlēsies lomām, ka pievilšu savas mātes cerības. Taču tagad rīti sākas ar mieru un vakari beidzas ar pateicību.
• Kad man bija četrdesmit, mana dzīve beidzot sāka iegūt jēgu. Es visu laiku biju uzcītīgi strādājusi – uz mazpilsētu skatuvēm, radio iestudējumos, Vestendas izrādēs – taču bieži jutos apmaldījusies, it kā meklētu mājas sevī pašā, kuras vēl nebiju atradusi.
• Piecdesmit gadu vecumā pieņēmu televīzijas lomu, pēc kuras daudzi mani vēlāk atcerēsies – Hiacinti Burku no seriāla “Smalkais stils”. Toreiz uzskatīju, ka tā būs tikai maza loma nelielā seriālā. Nekad nevarēju iedomājusies, ka tā mani ievedīs cilvēku viesistabās un sirdīs visā pasaulē. Un, patiesību sakot, šī varone man iemācīja pieņemt sevis pašas dīvainības. Šī loma dziedināja kaut ko dziļi manī. 
• Sešdesmit gadu vecumā es sāku mācīties itāļu valodu – ne darba dēļ, bet tāpēc, lai varētu dziedāt operu ārijas tās dzimtajā valodā. Es arī apguvu smalko mākslu, kā dzīvot vienatnē, neizjūtot vientulību. Katru vakaru skaļi lasīju dzeju, nevis lai pilnveidotu dikciju, bet lai veldzētu dvēseli.
• Septiņdesmit gadu vecumā es atgriezos uz skatuves Šekspīra teātrī – vietā, par kuru reiz biju pārliecināta, ka esmu tai kļuvusi par vecu. Šoreiz man neko vairs nevajadzēja pierādīt. Es uzkāpu uz leģendārās skatuves ar mieru sirdī. Un skatītāji to sajuta. Es vairs neuzstājos – es vienkārši biju.
• Astoņdesmit gadu vecumā atklāju akvareļu glezniecību. Es gleznoju puķes no sava dārza, savas jaunības dienu cepures un cilvēku sejas, kuras atcerējos no Londonas metro labirintiem. Katra glezna bija kā klusa, taustāma atmiņa.
• Tagad, deviņdesmit piecu gadu vecumā, es rakstu vēstules ar roku. Mācos cept rudzu maizi. Joprojām katru rītu dziļi ieelpoju. Es aizvien dievinu smieklus, lai gan vairs necenšos sasmīdināt citus. Klusums ir kļuvis saldāks nekā jebkad agrāk.

Šodien rakstu, lai pateiktu kaut ko vienkāršu un patiesu: Novecošana nenozīmē, ka izrāde ir galā. Tā var kļūt par visskaistāko dzīves cēlienu, ja vien atļauj sev vēlreiz uzplaukt.

Lai gadi, kas tev priekšā, kļūst par taviem dārgākajiem gadiem.
Tev nav jābūt slavenam. Tev nav jābūt nevainojamam.
Tev tikai jābūt – pilnībā klātesošam – savai dzīvei, kas joprojām pieder tev. 

Ar mīlestību un maigumu,
– Patrīcija Rūtledža”

Harizmātiskā aktrise leģendāro Burkā kundzi sāka spēlēt 61 gada vecumā, lai gan savā vēstulē šo posmu piedēvē gadu desmitam, kas tikko bija palicis aiz muguras. Iespējams, ka pārrunas par lomu bija aizsākušās šajā dzīves posmā. Savukārt pēc notikumiem seriālā un atsaucēm uz personāžu dialogiem, fani uzskata, ka seriālā Hiacinte un Ričards visticamāk bija domāti kā pāris, kad vēl ir piecdesmitgadnieki. “Es domāju, ka viņiem vajadzēja būt ap piecdesmit pieciem gadiem. Dažādās sērijās vairākkārt tiek pieminēts, ka viņi ir precējušies trīsdesmit gadus, un visticamāk viņi salaulājās pēc tam, kad Ričards pabeidza studijas un nostiprinājās darbā vietā. Jādomā, ka Hiacinte viņu citādi nemaz nebūtu precējusi,” spriež kāds fans. “Tātad viņi droši vien apprecējās aptuveni 24–28 gadu vecumā. Turklāt, tā kā Šeridans joprojām mācījās universitātē, viņam varētu būt 18–22 gadi. Ja vien Hiacinte un Ričards nebija ievērojami vecāki par vidējo vecumu, kad dzima bērni (vēlīnie trīsdesmitie vai četrdesmitie gadi), saprātīgi izvērtējot, viņi seriālā nevarēja būt vecāki par piecdesmit pieciem gadiem.”

Par harizmātiskās aktrises dzīves gājumu vari lasīt šeit.