Aigars Grauba piepildījis divus savus sapņus

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", Aigars nedēļu pirms grupas lielkoncerta "Jumprava XL" Mežaparka estrādē īstenoja senu apņemšanos un devās uz Beļģiju, lai pateiktu simbolisku paldies viņa radošajiem iedvesmotājiem – elektroniskās mūzikas pirmsācējiem grupai "Telex" – un nodotu ziņu, ka ar elektronisko mūziku Latvijā jau 40 gadu viss ir kārtībā.

Sarunu Grauba sāk ar ieskatu mūzikas vēsturē. “Lai arī amerikāņu inženieris Roberts Mūgs sintezatoru izgudroja jau 1964. gadā, vēl ilgi mūzikas pasaule tad meklēja, ko ar to īsti iesākt. Lielākā daļa mūziķu joprojām stingri turējās pie rokmūzikā tradicionālās ģitāras, basa un bungām, līdz pie lietas (sintezatora) ķērās vecā labā Eiropa. Proti, 1978. gadā Beļģijā Marks Mulins, Dens Laksmens un Mišels Moers izveidoja grupu "Telex" ar nolūku radīt kaut ko patiesi eiropeisku, atšķirīgu no tradicionālā roka, bez ģitārām, un ideja bija elektroniskā mūzika. Viņi gan nebūt nebija vienīgie, jo 1976. gadā jau bija iznācis Žana Mišela Žāra leģendārais albums "Oxygène", grieķa Vangeļa "Spiral" un citi, taču "Telex" no pārējiem atšķīrās ar to, ka ne tikai spēlēja visu uz sintezatoriem, bet vēl piedevām arī dziedāja. Un tā nu elektroniskie gabali kļuva par dziesmām, bet 1980. gadā grupas menedžeris pierunāja "Telex" piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā. Protams, tad vēl šī dīvainā elektroniskā mūzika pasaulē nebija diez ko populāra, un "Telex" nolēma piedalīties dumpīga joka pēc, ar skaidru mērķi ieņemt pēdējo – 20. – vietu. Taču Portugāle izjauca "Telex" plānus, iedodot 10 punktus, un viņi finišēja priekšpēdējā vietā.”

Kāds tam visam sakars ar Aigaru Graubu? Izrādās, ka vistiešākais! “15 gadu vecumā mans klasesbiedrs Čiekurkalna tirdziņā iegādājas "Boney M" lenti, lai spēlētu diskotēkās. Kā tajā laikā ierasts, lentes otrā pusē ierakstīti publikas nepieprasīti gabali, toreiz tas bija grupas "Telex" albums "Neurovision". Bet tieši tas uz mani atstāja lielu iespaidu, jo īpaši dziesma "My Time". Klausījos to visu laiku, kritu ar to visiem uz nerviem, un tad arī nolēmu – ja kādreiz kaut ko darīšu mūzikā, tā noteikti būs elektroniska, ar balsi un sintezatoru. Un cieši apņēmos reiz nokļūt Beļģijā, zemē, kas manā izpratnē ir “pareizās” elektroniskās mūzikas šūpulis,” skaidro Grauba, kurš, kā zināms, spēlē Latvijas elektroniskās mūzikas grupā "Jumprava".

Un, lūk, beidzot viņš piepildīja šo apņemšanos un devās uz Beļģiju, turklāt turp brauca ar kemperi – “māju uz riteņiem”, kas arī esot bijis viens no Aigara seniem sapņiem. “1989. gada 15. aprīlī "Jumprava" uzstājās Rietumberlīnē, koncertzālē "Tempodroms", kas bija ierīkota milzīgā cirka teltī iepretim Reihstāgam. Toreiz stāvvietā pie mūziķu ģērbtuvēm lēni pieslīdēja un noparkojās kaut kas man līdz tam neredzēts – namiņš uz riteņiem, no kura smiedamies izvēlās kādas vācu grupas hipiju paskata mūziķi ar instrumentiem. Mirklī sapratu, ka man tāds auto noteikti ir vajadzīgs, tāpēc vaicāju viņiem, kā šo brīnumu sauc. Sākumā mūziķi nesaprata jautājuma būtību, man nācās pieiet un uzpliķēt busiņam pa sāniem. “Ach das? Das ist ein Wohnmobil!” (Ak, tas? Tā ir māja uz riteņiem! – vācu val.) – viņi par manu nezināšanu uzjautrināti saskatījās un devās uz skatuvi. Es paliku aci pret aci ar sapni uz riteņiem, kuru, izrādās, sauca skanīgajā vārdā "Wohnmobil", un lūdzu vēl nenoķertajai zelta zivtiņai, lai man arī reiz tāds auto būtu. Un nu, pēc 33 gadiem, es kāpju savā kemperī un iedarbinu dzinēju…” sajūsmināts par savu sapņu piepildīšanos žurnālam "Kas Jauns" stāsta Aigars Grauba.