Repa zvaigznes Fiņķa ceļš uz panākumiem - no atkritumu izgāztuves līdz "Zelta mikrofonam"

“Iespējams, ka daļai publikas, kas redz mani uzstājoties, ienāk prātā doma, ka tas nu gan ir kaut kāds dīvains čalis. Bet man patīk būt tādam, kāds esmu. Necenšos izlikties, lai atdotu kaut kādu citu enerģiju. Man vispār liekas, ka būt tādam drusku dīvainim ir forši,” par sevi smaidot saka Helvijs Fiņķis – ne tikai mūziķis, bet arī pieprasīts producents kompānijā "Steve Spencer" production, kas jau vairākus gadus gan organizē iedvesmojošas, mākslinieciskas nometnes un neaizmirstamus koncertus "Ezera skaņas" Kāla ezera krastā, gan filmē klipus zināmiem zīmoliem.

Līdz ar to viņa ikdiena ir darbīga un saplānota burtiski pa minūtēm. “Tas, ko darām, jau ir izveidojies par funkcionējošu biznesu. Ar mūsu pašu noteiktām vērtībām par to, kādam tam vajadzētu būt. Arī visu algām pietiek, sadalot pēc pozīcijām un padarītā. Strādājam gan ar Latvijas, gan ārzemju kompānijām,” turpina mūziķis. “Daudz laika esmu pavadījis uz ezera, piemēram, velkot ūdenī iekšā skatuves konstrukcijas. Man sanāk daudz tehnisku lietu darīt. Tas man ļoti patīk. Gan dzelžus nest, gan visu pārējo. Iedziļināties tajā. Kad atpakaļ uz Rīgu atbraucu ar dubļainiem zābakiem, netīru jaku pēc tikko divām mežā pavadītām naktīm, jūtos pilnībā laimīgs un uzlādējies!”

Vaicāts, vai šī ir pirmā un vienīgā darba pieredze, vai kādreiz ir arī algotu darbu strādājis, Helvijs atklāj kolorītu faktu: “Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas neilgu laiku pastrādāju atkritumu izgāztuvē, šķirojot metālu. Toreiz sanāca tā, ka vienkārši sasitu mašīnu un man vajadzēja atstrādāt. Šo darbu man piespēlēja cilvēks, kuram es sasitu to automašīnu. Viņam bija “gali” un iespēja mani dabūt šajā vietā. Tur nostrādāju aptuveni pusotru mēnesi.” Jautāts, vai tas bijis smags darbs, viņš atbild ar: “Jā!” “Bet smagākais laikam bija būšana blakus cilvēkiem, no kuriem vienam kāja pūst nost, otram rokas trīc, jo vajag tikai iedzert... Nu tāda drūmā realitāte,” nomācošo pieredzi atklāj nu godalgotais mūziķis.

Tomēr jebkurā gadījumā viņš to uzskata par “skaistu, lielisku un pārdomas rosinošu pieredzi”. “Tur iepazinu tiešām daudz dažādu cilvēku. Esot tādam, tikko izkāpušam no tīneidžera vecuma, šis bija spilgts piemērs, lai es saprastu, ap ko lietas grozās šai pasaulē. Tas bija pārsteigums, kad redzēju, cik cilvēkiem dzīve mēdz izvērsties sarežģīta. Tiešām novērtēju, ka man tas bija tikai tāds brīdis, kas tur jāpavada,” pārdomās dalās Helvijs, secinot, ka “nekas jau nav akmenī kalts, nekas mums nevienam nav garantēts”. “Viss var ļoti, ļoti ātri mainīties. Es tiešām baudu katru brīdi, kad varu kaut ko darīt, un darīt to, ko gribu.”

Tas bijis viens no viņa pirmajiem darbiem, bet darījis esot vēl citus pagaidu darbus. Piemēram, bijis pārdevējs smieklīgu rotaļlietu veikalā pieaugušajiem, ilgu laiku strādājis par viesmīli pāris restorānos un suši ēstuvēs. “Bet mākslinieciskuma ziņā – es pats esmu tas akmens, kas apaudzis ar krāsainām sūnām, ziediņiem un vēl visu kaut ko. Protams, liela nozīme ir arī draugu dotajai iedvesmai,” viņš uzskata. Helvijam šķiet, ka viņš ir “ļoti dzīves lutināts”, jo “apkārt vienmēr ir bijuši pareizie draugi”. “Tiešām esmu ļoti pateicīgs augstākajiem spēkiem, ka ik dienu esmu izslāpis ko jaunu radīt un darīt. Tikai uz augšu!” pasmaida "Zelta mikrofona" ieguvējs.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns!"