"Vispārējā pavasara talka!" Alvis Hermanis aicina latviešus rakt tranšejas uz robežas ar Krieviju
Nesen kļuva zināms - lai Latvija būtu aizsargāta ar nocietinājumiem, būs jāizbūvē vēl 180 kilometru infrastruktūras uz robežas ar Krieviju un 34 kilometru - uz robežas ar Baltkrieviju. Odiozajam teātra režisoram Alvim Hermanim ir piedāvājums - ņemt iniciatīvu savās rokās.
Pērn uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz 31.decembrim izbūvēti šogad plānotie 112 kilometri patstāvīgā žoga robežjoslas sausajās zonās.
Šim gadam lielais mērķis ir infrastruktūras labiekārtošana gar izbūvēto žogu, kā arī noslēgumam tuvojas pēdējie projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem.
Žogs uz Latvijas-Baltkrievijas robežas 2023. gada 22. decembrī
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien apmeklēja Latvijas - Baltkrievijas robežu, lai klātienē novērtētu ...
Gar publiskajiem ūdeņiem tiks izveidota 33,5 kilometru gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemes vienībās jau ir sākta atmežošana, kas ļaus paātrinātā tempā uzsākt žoga izbūvi. Žogu šajās vietās plānots pabeigt līdz šā gada jūlijam
Lūk, ko šajā sakarā Alvis Hermanis savā "Facebook" profilā rakstīja:
"Mūsu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 400 km gara. Varbūt vērts apspriest sekojošu priekšlikumu?
Kamēr igauņi jau sākuši būvēt betona dzotus 600 m intervālos, bet mūsu virspavēlnieks ar savu draugu ierēdņu "armiju" izliekās par beigtām zivīm, ir priekšlikums Latvijas robežas militāro nocietinājumu būvi pārņemt tautai un sabiedrībai pašai (par žogu aizmirstam, tas vairs nav aktuāli). Visa šī 400km garā robeža varētu tikt sadalīta pavisam mazos posmos un par katru no tiem atbildību uzņemtos konkrēta Latvijas pilsēta, rajons, organizācija vai privātā kompānija (iespējams atbildību deleģēt arī pēc citiem principiem).
Tātad - tranšeju rakšanu un betona dzotu izbūvi mēs, tauta, varētu uzņemties paši. Tā varētu kļūt par lielo Vislatvijas šī pavasara talku. Kas turklāt pie reizes beidzot apvienotu mūsu izjukušo sabiedrību. Pavisam aptuveni rēķinot - 1000 cilvēku jau nu varētu gan uzņemties šopavasar aprīkot 1km garu robežas posmu, lai iebrucējiem būtu max grūti tikt tam cauri.
Klau, ja jau visa tauta reiz varēja samest naudu Brīvības piemineklim, tad celtniecības un lauku tehnikai šai gadījumā mēs arī kopā naudu atrastu. Jā, no sava ģimenes budžeta. Iemesls diezgan nopietns. Protams, to visu nevar izdarīt bez armijas un zemessardzes vadītāju instrukcijām.
Ticu, ka privātie zemes īpašnieki pierobežā arī sadarbotos. Jo te jau jautājums pat nav par patriotismu, bet izdzīvošanu.
Ja tādi cilvēki kā, piemēram, Reinis Pozņaks ar domubiedriem ķertos klāt un attīstītu šo ideju, ticu, ka tas nemaz nebūtu tik nereāli, kā tagad izklausās."
