Mākoņu regulētājs, trauks no galvaskausa, Tutanhamona dvīņi - atradumi, kas pārsteiguši pasauli
Kanālā Viasat History ceturtdienu vakaros skatāmā dokumentālā seriāla «Dīvainākie atradumi» jaunākā sezona turpina vēstīt par interesantiem, mistiskiem, vienu vārdu sakot, dīvainiem priekšmetiem, kas gadu gaitā uzieti dažādās pasaules vietās. To vidū ir Viktorijas laikmeta ierīce, kas ārstējusi ar elektrošoku, Hitlera NLO, sena maska, kas nokrāsota cilvēku asinīm, kaķa mūmija, sikspārņu bumba, nolādēts vistas pīrāgs, agregāts, kas spējot nolasīt cilvēka personību un daudzi citi.
Pastāstīsim par dažiem no šiem atradumiem.
Mežā netālu no Randželijas, Meinas štatā, stāv kāda dīvaina mašīna. Tā izskatās pēc pretgaisa lielgabala, kura stobrus var pacelt debesīs. Katram stobram apakšā piestiprināta metāla šļūtene. Vai tas varētu būt uzlabots ūdens lielgabals, kuru var izmantot cīņā ar meža ugunsgrēkiem? Uz priekšmeta korpusa redzami iniciāļi «W.R». Kā izrādās, konstrukcijas autors ir austriešu psihoanalītiķis Vilhelms Reihs, kurš to nosauca par mākoņu regulētāju, apgalvojot, ka ierīce cīnās pret dabas tieksmi uz haosu un nekārtībām. Reihaprāt, orgons (hipotētisks universāls dzīvības spēks) ir visas mūsu dzīves pamatā un, to kontrolējot, var uzlabot cilvēka veselību un pat ietekmēt laikapstākļus. Tāpēc viņš uzbūvēja savu mākoņu regulētāju. Šļūtenes ievietoja ūdenī, kas, pēc Reiha domām, absorbēja orgonu, bet stobrus pavērsa pret debesīm. Tiem vajadzēja orgonu novilkt no debesīm ūdenī. Orgona nelīdzsvarotība radītu mākoņus un lītu lietus. Jāteic gan, ka neviens nekad nenovēroja pēkšņas lietusgāzes agregāta demonstrācijas laikā.
Otrā pasaules kara Nacionālajā muzejā Ņūorleānā atrodas dīvaina raķete, kas caururbta neskaitāmiem caurumiem, lai tajā esošā krava paliktu dzīva. Tā ir sikspārņu bumba. 1942. gadā, mēnesi pēc Japānas uzbrukuma Pērlhārborai, amerikāņu zobārstniecības ķirurgs Laitls S. Adams uzrakstīja Baltajam namam vēstuli, paužot ideju virs Tokijas — pilsētas, kas lielākoties celta no koka, nomest tūkstošiem sikspārņu, kam piestiprinātas laikiestatītas aizdedzes ierīces. Lidoņi apmestos nakšņot ēku pažobelēs, tiem piestiprinātās ierīces eksplodētu un pilsēta būtu liesmās. Šķiet, ka Adamsa kungam ļoti nepatika sikspārņi, jo savā vēstulē viņš tos aprakstīja, kā «dzīvnieku dzīvības zemāko formu». Jāteic, ka prezidentam Rūzveltam ideja patika un Amerikas Savienototo Valstu bruņotie gaisa spēki sāka pie tās strādāt. Plāns bija pielīmēt mazus napalma konteinerus pie sikspārņu vēdera un ielādēt tos bumbā, kas tiktu nomesta no lidmašīnas, palēnināta ar izpletņiem, pēc tam atvērta, lai sikspārņi varētu izlidot. Taču pēc tam, kad vairāki sikspārņi aizbēga un iznīcināja degvielas noliktavu Kārlsbādas gaisa bāzē, Ņūmeksikā, projektam pielika punktu kā pārāk neprognozējamam un dārgam ( tajā tika ieguldīti divi miljoni ASV dolāru).
1945. gadā Vācijā ASV karaspēks, ieņemot lidmašīnu rūpnīcu, atklāja aerodinamiski neiespējami lidojošu gaisa kuģi. Oficiāli tas saukts par Horton Ho 229, bet amerikāņi to nodēvēja par Hitlera NLO. Vai tas patiešām varētu lidot? Teorētiski šādam lidaparātam ir satriecoša degvielas efektivitāte, fenomenāls ātrums un pārsteidzoša maskēšanās, padarot to par aviācijas svēto grālu. Nacistu faili liecina, ka Horton Ho 229 tika izstrādāts 1943. gadā, pēc Hermaņa Gēringa pieprasījuma. Bija nepieciešama lidmašīna, kas spētu pārvadāt 1000 kg bumbu ar ātrumu 1000 km/h. Pārbaudes liecināja, ka Hitlera NLO bija prototips, kas nekad nav lidojis, taču faili atklāja, ka bijis vēl viens agregāts. Tiesa gan, visi trīs tā izmēģinājumu lidojumi beigušies neveiksmīgi, trešajā bojā aizejot arī pilotam.
Starp tūkstošiem Tutanhamona kapenēs atrastajiem dārgumiem, arheologus pārsteidza divi mumificēti mazuļi. Viens bija vairāk nekā 35 cm garš, ar skropstām un pūkainiem matiem, bet otrs 25 cm garš, ar trauslu, pelēku ādu. Abi bija sieviešu dzimuma, taču ne viens, ne otrs nebija pietiekami lieli, lai pēc dzemdībām izdzīvotu. Analīzes atklāja, ka abi bērni ir dvīņi, turklāt tie cietuši no neparasta sindroma, kad viens dvīnis ar placentu bijis savienots ar māti, bet otrs savienojies ar savu māsu. Bērnam, kurš baro savu dvīni, trūkst barības vielu, līdz ar to tas neattīstās tā, kā vajadzētu. DNS analīze pierādīja, ka tās bija faraona Tutanhamona atvases.
2010. gadā, veicot izrakumus Gofa alā, Apvienotajā Karalistē, arheologi uzgāja šausminošu atradumu — piecu cilvēku galvaskausu pusītes, kas novietotas uz kaulu gultas. Pārbaudes liecināja, ka tās ir 14 700 gadus senas ledus laikmeta mednieku mirstīgās atliekas. Osteoloģiskajā analīzē atklājās uzlauzumi un griezuma pēdas, kas apstiprināja, ka šie cilvēku kauli un galvaskausi ir tikuši apzināti sadalīti un ievietoti alā. Tāpat uz tiem tika atklātas zobu pēdas, kas nozīmē tikai vienu - kanibālismu. Augstas izšķirtspējas mikroskopiskajā analīzē bija redzams, ka griezumi ir precīzi un uzmanīgi, norādot uz īpašu rituālu, iespējams, lai uzņemtu mirušo radinieku garus. Savukārt 3D testi liecināja, ka galvaskausu pusītes izmantotas gan kā dzēriena kausi, gan kā bļodas.
Mazais, caurspīdīgais disks, kas tika atklāts asīriešu Nimrūdas pilī mūsdienu Irākā ir bijis intensīvu diskusiju objekts jau kopš tā atrašanas brīža 1850. gadā. Disks tapis 100 gadus pirms asīrieši iemācījās izgatavot stiklu. Optiskās īpašības parāda, ka tas ir dabisks kalnu kristāls, ar šķidrumu pildītiem dobumiem. Kāds šim objektīvam jeb lēcai bijis pielietojums? Vai ar tā palīdzību aizdedzināja uguni? Varbūt tas kalpoja kā spēcīgs palielināmais stikls asīriešu māksliniekiem? Nesen jauna analīze, kuru veikusi Romas universitāte, atklājusi Nimrūda objektīva patieso funkciju - tas esot pasaulē vecākais teleskops.
