Vienlaikus gan vasaras, gan ziemas laikā: pulksteņa grozīšana valstī izraisa pamatīgu jucekli

Tiek norādīts, ka parlamenta spīkers Nabihs Berijs lūdzis premjerministru atlikt pāreju uz vasaras laiku. Iemesls bija ramadāna svētki, kas ilgst līdz 21. aprīlim. Berijs vēlējās, lai musulmaņi varētu pabeigt stingro dienas gavēni stundu agrāk.

Valsts valdība ņēma vērā šo lūgumu un atcēla pāreju uz vasaras laiku - vismaz līdz ramadāna beigām. Tomēr, tā kā lēmums pieņemts pašā pēdējā brīdī, daudzas iestādes nav paspējušas vai nav gribējušas uz to reaģēt un pulksteni pagriezušas naktī uz svētdienu, kā tas tiek darīts vienmēr. Pārsvarā tā rīkojušās privātās organizācijas.

Tagad Libānas iedzīvotāji sūdzas par pilnīgu nesakarību ar laiku, kas noved pie "pagaidu misēkļiem".

"Man bija paredzēta tikšanās 8 no rīta un nodarbības 9 no rīta, tagad tās notiks vienlaikus," žurnālistiem pastāstīja Libānā dzīvojošā Japānas pilsone.

Valdības lēmums izprovocēja arī reliģiskus strīdus. Kristieši, kuru valstī ir ap 30%, atteikušies pildīt valdības lēmumu, kas pieņemts musulmaņu vairākuma interesēs. Daži sākuši jokot, ka tagad Libānā ir atsevišķs "musulmaņu laiks" un atsevišķs "kristīgais laiks".

Taču arī daži musulmaņi valdību neatbalstīja, atgādinot, ka gavēnis ramadānā jāievēro no rītausmas līdz saulrietam, nevis atkarībā no pulksteņa laika.

Pāreja uz vasaras laiku

Vairākās pasaules valstīs tiek praktizēta pāreja uz "vasaras laiku", kas atšķiras par vienu stundu no normālā. Tiek uzskatīts, ka pāreja uz vasaras laiku palīdz taupīt elektroenerģiju sakarā ar saimnieciskās aktivitātes nobīdi uz gaišo diennakts laiku.

Tomēr pārejai uz vasaras laiku ir daudz pretinieku, kas pauž pamatotas šaubas par šādas rīcības ekonomisko lietderību. Tāpat ir viedokļi par šāda "laika lēcienu" kaitīgumu veselībai.

Naktī uz svētdienu, 26. martu, Latvija un vēl aptuveni 70 pasaules valstis kārtējo reizi pulksteņa rādītājus pagrieza vienu stundu uz priekšu, tādējādi nonākot "vasaras laikā".