Pakaļdzīšanās, zaudējot prātu. Seriāla "The Old Man" recenzija
ASV vasarā iznākušā seriāla "The Old Man" karognesējs ir aktieris-klasiķis Džefs Bridžess.
Viņš ir galvenajā un zināmā ziņā arī titullomā, atveidojot vecu vīru. Džefs Bridžess ne tuvu nav vienīgais iemesls, lai pievērstos «Vecajam vīram». Protams, viņš savas cienītājas vēl arvien lutina ar alfa vīrieša harismu arī 70+ gadu vecumā. Tomēr tā ir tikai detaļa… Šoruden nepilnu septiņu stundu garais piedzīvojums iznācis Latvijā «Disney+» platformā.
Pagātnei atgriežoties
Interesantākais ir tas, kā ir sapludināts «Vecā vīra» žanrs un seriāla idejiskais vēstījums. Žanriski seriāls būtu ieliekams trillera, izsekošanas vai sazvērestību stāstu kastītēs atkarībā no tā, cik sīkam dalījumam katrs grib pievērsties. Tomēr šajā žanriski spraigajā sižetā autori ieliek arī pavisam citu tematiku. Daudz smalkāku, dramatiskāku un skumjāku ar savu nenovēršamību. Tā ir novecošana un visas no tās izrietošās sekas. Džefa Bridžesa varoni no sērijas uz sēriju vajā ne tikai viņa ienaidnieki, bet arī pagātnes atmiņas un vecuma demences pazīmes. Turklāt brīžiem ir grūti noteikt, kurš no ienaidniekiem ir bīstamāks.
Sižeta centrā ir Dens Čeiss. Vai tas ir viņa īstais vārds vai tikai viena no pieņemtajām identitātēm, aiz kuras viņš slēpjas? Kā jau ar trilleru sižetiem, kas balstās zināmās sazvērestībās, – jo mazāk no sižeta atklāšu, jo labāk. Dens dzīvo šķietami idillisku amerikāņa pensionāra dzīvi. Vienīgi viņu sapņos vajā skumjās atmiņas par nesen mūžībā aizgājušo sievu, kura dzīves nogalē palēnām zaudēja prātu, tāpēc viņš ļoti čakli apmeklē ārstus un dzer vitamīnus, lai viņu nepiemeklētu līdzīgs liktenis. Mierpilnā mazpilsētā viņš pastaigājas ar suņiem, regulāri sazvanoties ar meitu. Dažreiz gan Denam gadās ielikt mikroviļņu krāsnī telefonu, bet citādi viss šķiet kārtībā. Kādā naktī pie viņa ierodas iebrucējs, kuru Dens nošauj. Policistus dara aizdomīgus fakts, ka neģēlis bijis izcili ekipēts un viņa ierocis aprīkots ar klusinātāju, kas nav tradicionālais kramplaužu ekipējums. Bez kavēšanās Dens metas bēgt, drīz vien atklājot, ka viņam uz pēdām ir bijušie darba devēji – FIB un CIP.
Viņa bēguļošanai ar informāciju palīdz kādreizējais sabiedrotais, FIB ļoti augstu stāvošais Harolds Hārpers. Dens glabā kādu noslēpumu par abu pagātni, un nevienam no abiem vīriem nebūtu izdevīga Dena notveršana, jo Dens tā rezultātā tiktu apmainīts kādā valdības darījumā un nonāktu pie bijušajiem ienaidniekiem Afganistānā, bet Haroldam varētu rasties lielas, lielas problēmas. Caur regulārām atmiņu vinjetēm uzzinām, ka Dens savulaik bijis amerikāņu specdienestu superaģents, kurš acīmredzot ne vienmēr darbojies tikai pēc reglamenta. To viņš darījis tandēmā ar savu sievu līdz brīdim, kad abi kopā izlēma pieņemt citas personības un no tā visa nozust. Tagad pagātne savijas ar tagadni ne tikai caur atmiņām, bet arī ir cieši saistīta ar izsekošanas iemesliem.
Demences trilleris
«Vecā vīra» sižets ir apskaužami grods gan no piedzīvojumu dinamikas viedokļa, gan no tā jēgas. Vecuma tematika savienojumā ar trillera sižetu sāk iegūt dziļāku jēgu, nevis kalpo tikai par izklaidi. Protams, novecošanas tēmas sapludināšana ar citiem žanriem, lai tādejādi par to pateiktu ko vairāk, nav nekas kardināli jauns. Tomēr tik prasmīgi savītu to negadās redzēt nemaz tik bieži. Pirmais un visizcilākais piemērs, kas nāk prātā, ir Floriana Zellera paša rakstītās lugas ekranizācija filmā «Tēvs», kas 2021. gada «Oskara» ceremonijā atnesa Zelta statueti gan pašam autoram, gan Entonijam Hopkinsam. «Tēva» idejas izejas punkts gan ir ģimenes drāma par meitas un demences pārņemta tēva attiecībām, kas, filmai tuvojoties kulminācijai, sāk atgādināt teju šausmu filmu/ psiholoģisku trilleri. Efekts tika panākts, mēģinot lūkoties uz pasauli no prātu zaudējošā tēva uztveres perspektīvas. Zellera «Tēvu», kurai, starp citu, šogad iznāca triloģijas otrā daļa, atļaušos nosaukt par vienu no pēdējo gadu kino spožākajiem meistardarbiem. «Vecais vīrs» daudz vairāk cenšas kalpot dinamiskam sižetam nekā smalkai aktierdrāmai, bet dara to pārliecinoši, neatstājot novārtā jēgas aspektu.
Nebūšu oriģināls, apgalvojot, ka seriāla lielākais trumpis ir Džefs Bridžess. Viņš savā vecumā kameras priekšā nekautrējas novilkt kreklu, demonstrējot savas miesas, par kurām nekautrētos arī divreiz jaunāki vīrieši. Viņš šarmē gan savas ekrāna partneres, gan noteikti to darīs arī ar savām skatītājām. Tā kā neietilpstu viņa fizisko dotumu apbrīnotāju mērķauditorijā, vairāk gribu vērst uzmanību uz aktiermeistarības dotībām. Viņš turpina darīt to pašu, ko visu savu karjeru, kas dāvāja viņam slavu. Proti, aiz skarbā vīrieša ārienes ar zemo kovboja balsi Bridžess kamerai atklāj un skatītājiem ļauj apjaust par smalkajām un dažbrīd maigajām, netveramajām cilvēciskajām emocijām, kas mājo viņa varonī. «Vecajā vīrā» par to var īpaši labi pārliecināties, jo atmiņu ainās viņa varoņa jauno versiju spēlē Bills Heks. Arī izskatīgs un vīrišķīgs, turklāt vizuāli radniecīgs Bridžesam. Aktierspēles snieguma ziņā Bridžesa jaunais kolēģis gan stipri atpaliek. Viņš nav slikts, tomēr rada daudz plakanāku iespaidu. Te arī acīs duras viena no seriāla vājajām vietām. Atmiņu ainas brīžiem ievadā šķiet pārāk skaidrojošas un šabloniskas, tomēr problēma nav to saturā (tas ir nepieciešams stāsta ritējumam), bet drīzāk neizteiksmīgākā izpildījumā. Noslēdzot aktieru ansambļa tēmu, jāpiemin arī Džons Laitgovs, kurš atveido izmanīgo FIB funkcionāru Haroldu, kuram jāatveido teju dubultaģenta loma, kalpojot savas pagātnes slēpšanai un tiešajiem darba pienākumiem vienlaikus.
Trešais valis, uz kura turas seriāla kvalitāte, ir operatora sniegums blakus Bridžesa beneficei un trillera savijumam ar demences drāmu. Īpaša bauda ir pati pirmā «Vecā vīra» sērija. Eleganti izturēta mazliet klaustrofobiskā un tumšā noskaņa atgādina labākās tumšo trilleru tradīcijas, piemēram, Deivida Finčera «Zodiaku». Lai gan «Vecajam vīram» piemīt ASV lielbudžeta seriālu vēriens, tomēr attēla kvalitāte tiek panākta nevis ar episkumu, bet gudrām niansēm, kaut vai ar cīņu ainu prērijas nekurienē, gaismojot ar automašīnas sarkano bremžu lukturu palīdzību.
Vecās sabiedrības supermeni
«Vecais vīrs» tikai vēlreiz liek aizdomāties par vēl kādu ļoti būtisku tēmu, kura jau pāris desmitgades ir ne tikai sociāla problēma, bet arī temats mākslā un kultūrā. Tā ir Rietumu sabiedrības novecošanās, angliski dēvēta par ageing. Jā, mēs augsti attīstītā pasaules daļa, palēnām izmirstam. Tādējādi gados vecie cilvēki vairs nevar tikai gulēt aizkrāsnē, kā to darīja tautas pasakās. Loģiski rodas nepieciešamība ne tikai pēc izskatīgām aktrisēm un šarmantām modelēm gados, bet arī pēc spēcīgiem pensijas vecuma večiem. Tādējādi seriāls ļauj nodoties pārdomām, kas stiepjas daudz tālāk par Džefa Bridžesa aktierspēli vai konkrēto septiņu sēriju sižetu. Ir tikai loģiski, ka šādi supermeni ir vajadzīgi, un tie tiks radīti. Arī «Vecā vīra» piedzīvojumi turpināsies otrajā sezonā. Tas tapa skaidrs neilgi pēc seriāla iznākšanas, jo jau savās TV pirmizrādes dienās ASV seriāls nekavējoties savāca gandrīz miljonu lielu auditoriju.
