Deviņu minūšu laikā zagļi no muzeja Vācijā iznes pasakainu bagātību

Zādzība notikusi muzejā Mančingā, Bavārijā. Noziegums nakts vidū ildzis deviņas minūtes, un nezināmā virzienā aiznestas simtiem monētu, paziņojusi policija.

Zagļi, iespējams, uzlauzuši muzeja signalizāciju. Tieši pirms ielaušanās esot pārgriezti tuvumā esošie interneta kabeļi, apkārtni uz ilgāku laiku atstājot bez sakariem.

Kabeļu pārrāvuma dēļ trauksmes sistēma neiedarbojās laikā, kad tika atvērtas muzeja durvis, lai gan sistēma spēja ierakstīt laupīšanas procesu.

Tikai nākamajā rītā muzeja darbinieki atklāja, ka uz grīdas mētājas stikla lauskas, un no vitrīnas pazudušas monētas.

Valsts arheoloģisko kolekciju vadītājs Rūperts Gebhards pārdzīvo notikušo, sakot: "Tas ir kā zaudēt vecu draugu."

Vācijas amatpersonām ir aizdomas, ka aiz monētu laupīšanas stāv organizētā noziedzība, un policija norādījusi uz "iespējamām paralēlēm" ar iepriekš fiksētām laupīšanām.

2017. gadā no Berlīnes muzeja tika nolaupīta 100 kilogramu smaga zelta monēta. Pēc diviem gadiem zagļi "aptīrījuši" Drēzdenes muzeju "Zaļā velve", piesavinoties 21 juvelierizstrādājumu un citas vērtīgas mantas. Toreiz zagļu darbības fiksētas arī videonovērošanas kamerās.

Policija gan brīdinājusi, ka šobrīd vēl "nevar pateikt", vai šīs zādzības ir saistītas.

"Ir skaidrs, ka jūs nevarat tā vienkārši ieiet muzejā un paņemt tā dārgumus," vietējai raidorganizācijai BR sacīja Bavārijas zinātnes un mākslas ministrs Markuss Blūms. "Var ļoti droši un ir saprātīgi pieņemt, ka mums ir darīšana ar organizētās noziedzības lietu."

Eksperti bažījas, ka noziedznieki zelta monētas varētu izkausēt, laupot tām vēsturisko vērtību.

Zināms, ka nozagtās monētas atrastas 1999. gadā arheoloģiskajos izrakumos netālu no Mančingas. Tas tika uzskatīts par lielāko ķeltu zelta atradumu 20. gadsimtā. Pēc Blūma teiktā, šis atradums ļāva cilvēkiem ieskatīties to cilvēku ikdienas dzīvē, kuri dzīvoja Bavārijā pirms vairāk nekā 2000 gadiem.