FOTO: kultūras baudītāji ierodas uz operu "Serenāde. Carmina Burana"
Uz Latvijas Nacionālās operas Lielās skatuves vienā vakarā satikās 20. un 21. gadsimta klasika – Džordža Balančina balets "Serenāde" un Edvarda Kluga laikmetīgā horeogrāfija Karla Orfa oratorijai "Carmina Burana". Apmeklētāju vidū bija novērojams gan atpazīstams sabiedrības krējums, gan labi zināmi kultūras baudītāji.
Kā vēsta Latvijas Nacionālā opera un balets, Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva "Ballets Russes" horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos, arī operā un televīzijā.
Džordža Balančina balets "Serenāde" tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Tā ir vizuāli poētiska horeogrāfija, kas oriģināli veidota baletskolas audzēkņiem. Balets Serenāde radīts, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. "Serenāde" ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijā visā pasaulē.
Savukārt Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija "Carmina Burana", kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Scēniskajā kantātē izmantots kādā Bavārijas klosterī atrasts viduslaikos tapis dzejas krājums, kurā skartas dažādas tēmas: veiksmes un bagātības nepastāvīgums, dzīves gaistošā daba, pavasara atnākšana, arī iedzeršanas un iekāres bauda un posts. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta "Carmina Burana" pirmizrāde notika "Les Grands Ballets Cannadiens "Monreālā 2019. gada oktobrī. Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalīsies arī LNO orķestris, koris un solisti.
Mariboras baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs ir starptautiski atzīts rumāņu laikmetīgā baleta horeogrāfs. Viņa īpašajā mākslinieciskajā rokrakstā radītie darbi iestudēti un izrādīti pasaules nozīmīgākajos baleta teātros un festivālos, horeogrāfs saņēmis neskaitāmus apbalvojumus. Pirmā iespēja publikai Latvijā iepazīt Edvarda Kluga horeogrāfiju bija 2016. gadā, kad Latvijas Nacionālajā baletā tika iestudēts laikmetīgais balets "Pērs Gints" ar Edvarda Grīga mūziku.
