18 gadus vecais baltkrievs Gļebs Gunko, kurš Ukrainā karoja pret krieviem
Tik jauns, bet jau traumēts! Baltkrieva stāsts par piedzīvotajām šausmām Ukrainā: "Blakus guļ cilvēks bez galvas"
Ar šrapneļiem kājās, nemitīgiem murgiem un posttraumatiskā stresa traucējumiem frontes līniju Ukrainā atstājis jaunietis no Baltkrievijas Gļebs Gunko. Lai arī kopumā viņš nenožēlo, ka brīvprātīgi devās karot pret krieviem, tomēr atzīst, ka redzētais un piedzīvotais viņu pārmainījis uz mūžu. "Tas bija ļoti grūti," viņš teic ziņu aģentūrai AFP .
Vien 18 gadus vecais Gunko ir viens no tiem baltkrieviem, kuri - atšķirībā no sava Kremļa atbalstītā līdera - izvēlējās likt savas dzīvības uz spēles, lai aizstāvētu Ukrainu.
"Pirms kara es domāju, ka esmu mierā ar to, ka nāve ir nāve un visi galu galā taču mirst. Bet tas viss bija par daudz," teic jaunietis, kurš tagad dzīvo trimdā Polijas pilsētā Grojecā.
Kad AFP pirmo reizi runāja ar Gunko marta sākumā, dienā, kad viņš aizbrauca uz karu, viņš teica, ka brīvprātīgi pieteicies, lai "cīnītos ne tikai par Ukrainu, bet arī par Baltkrieviju. Jo mūsu brīvība ir atkarīga arī no situācijas tur."
Tagad, kad atgriezies, puisis atzīst, ka bijis ļoti grūti, tomēr gribējis palikt, bet ārsts nav ļāvis. "Es tur zaudēju daudz draugu. Arī mans komandieris krita."
Lai gan Gunko ir Minskas režīma pretinieks, viņš teic, ka kā Baltkrievijas pilsonis joprojām jūtas atbildīgs par notiekošo. "Es savā ziņā jūtos vainīgs par to, ka no Baltkrievijas uz Kijivu tiek raidītas raķetes."
Pēc ierašanās Ukrainā Gunko divas nedēļas piedalījās militārajā apmācībā. Pēc tam viņš cīnījās kopā ar citiem starptautiskajiem brīvprātīgajiem Kijivā, kā arī Hersonas apkaimes tranšejās.
Viņš atzīst, ka redzējis daudz mirušo civiliedzīvotāju Bučā, kur pēc Krievijas armijas aiziešanas martā tika atrasti simtiem līķu.
"Mēs iebraucām, un es redzēju bērnus autobusu pieturā... Bērns pamāja, pasmaidīja, un es redzu, ka turpat blakus guļ cilvēks bez galvas," sacīja Gunko. "Tas bija ļoti grūti."
Viņš atcerējās arī citus traumatiskus brīžus, piemēram, ka stundām ilgi bija pakļauts apšaudei, un viena sprādziena rezultātā iegūtās šrapneles joprojām atrodas viņa ekstremitātēs.
Pie Kara muzeja apskatāms Ukrainas frontē ilgi pabijis “Twitter konvoja” automobilis
Šodien Rīgas centrā pie Kara muzeja pilsētniekiem ir iespēja pabūt pieskāriena attālumā liecībai par to, cik nežēlīgs ir Krievijas uzsāktais ...
Viņš bija arī liecinieks tam, kā Krievijas karaspēks netālu no Hersonas nošāva brīvprātīgo britu snaiperi, kura līķi viņš pēc tam palīdzēja nest.
"Esmu mainījies, jā. Visi tā saka. Es daudz domāju. [..] Es vēroju cilvēkus, gaidu, kas notiks. Un laikam gaidu, ka būs slikti."
Vienlaikus viņš nenožēlo savu izvēli un pieredzi, ko guva karā. "Militārais darbs padara tevi par labāku cilvēku," uzskata Gunko.
Kara 8. mēnesis: dzīve okupantu izpostītajā Ukrainas pilsētā Zaporižjā 2022. gada oktobrī
