Pārdzīvot atvaļinājumu. Seriāla "The White Lotus" recenzija
"Emmy" balvas ir vienas no nozīmīgākajām, ja ne jau pašas svarīgākās no TV pasaules apbalvojumiem pēc tam, kad "Zelta globusa" prestižs ir ierūsējis. "Emmy" apbalvojums par aktuāliem vēlreiz padara TV stāstus, kuri klajā nākuši jau pirms kāda laiciņa. Viens no tādiem ir HBO veikums "The White Lotus" ("Baltais lotoss").
74. «Emmy» balvu pasniegšana notika 12. septembrī. Nevaram nepievērst uzmanību seriālam, kas tika pie veseliem desmit apbalvojumiem! Ar šādu apbalvojumu skaitu «Baltais lotoss» kļuva par visa vakara čempionu, saņemot lielāko balvu skaitu. Tomēr seriāls nav nekāds jaunais, jo dienasgaismu HBO veidotais darbs ieraudzīja vasarā vairāk nekā pirms gada.
«Baltais lotoss» balvas savāca visās frontēs – gan tehniskajās kategorijās, gan par scenāriju, režiju un arī aktierdarbiem. Tomēr pats galvenais, ka tas tika atzīts par labāko miniseriālu. Visbiežāk ceremonijās (neatkarīgi – kino vai TV) triumfē episka vēriena stāsti, provokatīvi piedāvājumi vai arī nopietnas drāmas, tomēr ar «Balto lotosu» ir pavisam citādāk, jo tā ir komēdija. Protams, ar gana daudz dramatiskām līnijām un krietnu melnā humora piesitienu. Tomēr tā atmosfēra ir vasarīga, rotaļīga un kopumā viegla. Šīs virziens parasti nav balvu dalītāju prioritātēs.
«Baltā lotosa» darbības centrā ir ekskluzīva viesnīca kādā no Havaju salām. Viesnīcā ar nosaukumu «Baltais lotoss» viesi tiek sagaidīti, darbiniekiem plati smaidot un mājot ar roku, gluži kā labsirdīgiem robotiem, kamēr amerikāņu bagātnieki tiek lepni atvesti kuģī. Visa vide ir nepārtraukti saules pielieta un personāla viesmīlīgas tekalēšanas pilna. Teju katram no seriāla skatītājiem palikšana «Baltajā lotosā» varētu būt sapnis, bet seriāla galvenie varoņi bieži atgādina izlaistus bērnus, kuriem nekas nav pa prātam. «Baltais lotoss» ir tā saucamais daudzvaroņu stāsts, jo sižeta centrā vienlīdz nozīmīgs ir vesels personāžu asorti. Starp tiem ir kāda ekscentriska bagātniece, kura šeit ieradusies izkaisīt savas mātes pelnus, bet viņas kompāniju nespēj paciest gandrīz neviens, ir arī jaunlaulāto pāris, kur smagu Pelnrušķītes stāstu izdzīvo jauna žurnāliste, kas tikko apprecējusies ar derdzīgu bagātu vecāku dēlu. Vēl ir it kā jauka ģimene ar pieaugušiem bērniem, kur māte ir veiksmīga uzņēmēja, bet viņas ēnā dzīvojošais viegli histēriskais tēvs visu atvaļinājuma gaitu risina dažādas eksistenciālās problēmas. Viņu dēls ir virtuālās pasaules atkarīgais, kuram nāksies iepazīt dabu, bet meita ieradusies kopā ar savu labāko draudzeni. Abas pie baseina lasa Nīči, Freidu un feminisma literatūru, vīzdegunīgi apspriežot pārējos viesus. Tam visam pa vidu ir viesnīcas darbinieki, kuri cenšas izlēkāt pakaļ savu viesu untumiem pat tad, kad kādai no darbiniecēm «noiet ūdeņi» un sākas dzemdības. Vakaros viesu garlaicību kliedē salas pirmatnējo iedzīvotāju šovi, izklaidējot turīgos bijušos kolonizatorus ar etniskiem paraugdemonstrējumiem. Tikmēr viesnīcā vienas nesaskaņas novedīs pie citām, un dažādie raksturi savā starpā reaģē uz nebēdu, radot īpaši komisku piedzīvojumu, kur neizpaliek arī kāda skumja vai dramatiska nots.
Ķiķinot par nopietno
Vai atvaļinājums vienmēr ir tikai viegla atpūta, vai varbūt dažreiz to grūtāk pārdzīvot nekā pelēko ikdienu? Šādu jautājumu uzdod HBO miniseriāla autori. «Baltais lotoss» nav komēdija - rēcamgabals, bet gan smalks smīns par šo pasauli. Nepārspīlēšu, seriālam piedēvējot arī farsa un absurda notis. Lai gan viss notiekošais ir reālistisks bez neticamiem pārspīlējumiem, autoru pašu viedoklis ir ļoti klātesošs, kļūstot par daļu no stāsta. Varbūt tāds ir tikai mans viedoklis, bet teju visas labākās komēdiju pieredzes rodas, kad konkrētais stāsts tikpat labi varēja būt drāma. Tomēr tā vietā autori uz nopietnām tēmām izvēlas paskatīties ar smaidu un pavilkšanu uz zoba. Nešaubīgi tas ir veselīgi un pat terapeitiski arī skatītājam, jo atgādina, ka dzīvē viss nav jāņem pārlieku nopietni. Tieši pretēji!
Daudzas seriāla sižeta līnijas var šķist pat skumjas, bet «Baltā lotosa» veidotājiem gana veiksmīgi ir izdevies par visu paironizēt. Turklāt ironizēt, vienlaikus uzturot neparedzamu asprātību, bet no otras puses, to visu darot smalki un pat intelektuāli. Var šķist, ka ironija ir par bagātniekiem, bet tajā pašā laikā tā ir par mūsu gandrīz visu vēlmi pēc luksusa dzīves un pasaules labumiem kopumā. Pērnā gada miniseriāls zināmā mērā tādejādi sasaucas ar šogad Kannās zelta palmas zaru ieguvušo «Skumju trijstūri», kas ir vērienīga satīra par kapitālistisko pasauli. «Baltajā lotosā» gan bagātnieku materiālās vēlmes ir stāsta virskārta. Visā daudzvaroņu shēmā izgaismojas buķete ar klasiskiem sižetiem. Šeit ir stāsts par pieaugšanu, par aizvainojumu, kas jāpārvar, par laulības dzīves apnikumu, par nesaderīgiem jaunlaulātajiem, par māsu, kura nesatiek ar brāli, un vēl ir tēmas, kuras ir teju tik klasiskas kā bībeliskie stāsti.
Seriāla scenāristam un režisoram Maikam Vaitam ar filigrānu meistarību ir izdevies visu sabalansēt. «Baltā lotosa» dialogi ir ārkārtīgi asprātīgi un sižets bieži vien ir ar pārsteidzošiem pagriezieniem. Pirmās sērijas paiet vienā elpas vilcienā, un, teju nemanot, stāsta gaitā ieplūst pat vēl jauni žanri, piemēram, kriminālstāsts. Īsi sakot, tāda cilvēciskās dzīves buķete, tikumu un netikumu Noasa plosts atrodams viesnīcā «Baltais lotoss». Izcili precīzs ir arī plašā aktieru ansambļa sniegums, iztiekot bez glamūrīgām superzvaigznēm. Protams, būs šur tur pazīstamas sejas, bet seriāls balstās precīzā aktieru trupā nevis atsevišķās spilgtās beneficēs. «Baltajā lotosā» vēl papildus īpaši gribas izcelt arī mūziku, kas brīžiem mazliet izmēda uz ekrāna esošo varoņu untumus vai problēmas.
«Baltā lotosa» vidusdaļā mazliet iebuksē stāsta temps, un daži momenti nepilnu sešu stundu garajā atvaļinājumā uz ekrāna var šķist banāli, tomēr te nebūs daudz, ko pārmest. Seriāls ir izveidots pārliecinoši, nezaudējot rotaļīgu vasaras atvaļinājuma vieglumu. Autori joko par teju visu pēc kārtas, bet tas vienmēr paliek gaumīgi. «Baltais lotoss» mums piedāvās ne tikai siltu Havaju salu saules gaismu no ekrāna laikā, kad aiz loga uzvaras gājienu sāk rudens elēģiskie lieti. Tas piedāvās uz visu paskatīties mazliet vieglāk, kā vienā no sērijām kāds padzīvojis otrā plāna varonis, dzerot savu pinakoladu, saka: «Baudiet dzīvi, kamēr tā neaizver savu priekškaru.» Tā arī darīsim vai vismaz mēģināsim.
