FOTO: skatītāji ierodas uz Igo dzimšanas dienas koncertu Dzintaru koncertzālē

Igo ir latviešu dziedātājs, radio raidījumu vadītājs un dzejnieks. Mākslinieks ir absolvējis Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas skolas vijoles klasi, Liepājas Mūzikas vidusskolā vokālo nodaļu, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijā studējis video un kino režiju.

Par vienu no populārākajiem Latvijas dziedātājiem viņš kļuva pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad dziedāja grupās "Līvi" un "Remix". Deviņdesmitajos gados dziedātājs uzsāka solo karjeru, un tās laikā ir sadarbojies ar Raimondu Paulu, Imantu Kalniņu, Zigmaru Liepiņu un citiem komponistiem. Aizvadīto gadu dziedātājam izveidojusies laba sadarbība ar komponistu Jāni Strazdu.

Savu mūziķa karjeru Igo sāka 1978.gadā grupā "Corpus", bet jau 1980.gadā kļuva rokgrupas "Līvi" solistu. 1983. gadā paralēli darbībai "Līvos" Igo izveidoja projektu "Liepājas kvartets", kas izpildīja džezu. Kad 1985. gadā "Liepājas kvartets" izjuka, Igo pameta arī "Līvus" un pievienojās jaunizveidotajai grupai "Remix".

1986. gadā Igo ieguva "Grand Prix" PSRS jauno dziedātāju konkursā - festivālā "Jūrmala - 86". Šī uzvara viņam atnesa popularitāti visā toreizējā PSRS teritorijā. 1987.gadā Igo kopā ar savu brāli Ivo un citiem pazīstamiem Liepājas mūziķiem izveidoja grupu "Liepājas brāļi".

1988.gadā Igo piedalījās Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" iestudējumā, kur atveidoja galveno - Lāčplēša - lomu. 1997. gadā notika Igo atgriešanās ar galveno lomu Zigmara Liepiņa operā "Parīzes Dievmātes katedrāle". 2000. gadā notika Zigmara Liepiņa operas "No rozes un asinīm" pirmizrāde, un Igo tajā atveidoja Viktora lomu.

2000.gada maijā Igo sadarbībā ar Fēliksu Ķiģeli ierakstīja dziesmu "Cerību laiks", taču neilgi pēc dziesmas iznākšanas radiostacijās cieta smagā auto avārijā. Pateicoties draugu aktivitātei, tika organizēta bezprecedenta sociāla ziedojumu vākšanas akcija "Turies, Igo!". Ņemot vērā "Igo" mērķtiecīgo raksturu, tuvinieku un draugu atbalstu, Igo jau tā paša gada vasaras beigās sniedza koncertu Olaines vidusskolā un spēja atgriezties aktīvā koncertu un radošajā darbībā.

Atzīmējot savus 30 gadus uz skatuves, 2008. gada nogalē Igo laida klajā jubilejas albumu "Spēle", kurā iekļautas jaunas versijas viņa labākajām dziesmām, sākot no astoņdesmitajiem gadiem, kā arī jaunas dziesmas.

2009. gada oktobrī Igo izdeva albumu "Ieelpots" ar gandrīz meditatīvu noskaņu. 2010. gada 1. aprīlī iznāca albums, kurā Igo, atšķirībā no iepriekšējiem ierakstiem, nevis dziedāja, bet pievērsās aktiermākslai, lasot satīriķa Mihaila Zoščenko stāstus - "Igo runā Mihaila Zoščenko stāstus".

2010. gadā Igo iesāka četru dabas pirmelementu ciklu un izdeva albumu "Uguns" ar Igo dzeju un Strazda mūziku. 2012. gadā iznāca koncertprogrammas "Ieelpots" koncerta ieraksta. Kā īpašs veltījums Kuldīgai 2012. gadā kopā ar vēl daudziem izciliem mūziķiem iznāk albums "Esmu mājās".

Turpinot iesākto dabas tēmu ciklu, sadarbībā ar komponistu Valtu Pūci un ar Igo dzeju 2013 .gadā tiek izveidota koncertprogramma "Zeme" un izdots kompaktdisks. 2014. gadā Igo nāca klajā ar koncertprogrammu "Dzīve bez apstājas", bet 2015. gadā, turpinot iesākto dabas pirmelementu ciklu - koncertprogramma "Ūdens" ar Igo dzeju un Mārtiņa Brauna mūziku. 2015. gadā "Igo" saņēma V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.