Filma filmā. Seriāla "Irma Vep" recenzija

«Vampīru» autors ir franču kino grands Olivjē Asajass, bet galvenajā lomā – oskarotā Alīsija Vīkandere.

Režisors - notikums

Olivjē Asajass TV seriālu žanrā sevi apliecināja ar 2010. gada miniseriālu «Karloss» par venecuēliešu revolucionāriem-teroristiem. Daži uzskata šo arī par vienu no Asajasa labākajiem darbiem, lai gan es drīzāk gribētu norādīt režisora kinofilmu virzienā. Viņa stāsti un filmu sižeta gaita bieži vien var šķist vienkārši un nepretenciozi. Tomēr vienmēr klāt esoša ir teju netverama mistikas piegarša, kas caurvij pavisam ikdienišķas situācijas. Viņš ir arī pamatīgs kino vēstures eksperts, un viņa filmās pieklusināti atrodamas rotaļas ar kino žanriem un atsauces uz klasiku. Kā dažas no nesenākajām filmām var minēt «Personal Shopper», «Clouds of Sils Maria» vai pirms pāris gadiem Latvijas kinoteātros izrādīto un šobrīd TV platformās pieejamo «Dubulto dzīvi».

Asajass ir autors šī vārda pilnā nozīmē, esot gan savu filmu režisors, gan scenārists. Lai gan viņš varbūt vairumam nav tik pazīstams, kā daudzi viņa Holivudas kolēģu vārdi, tomēr Asajass pamatoti uzskatāms par liela mēroga filmdari. Katrs viņa jaunais darbs ir kino pasaules notikums. Tāpat ir ar HBO seriālu «Vampīri».

Centīšos neizplūst slavas dziesmās par Asajasa kinorokrakstu un fokusēties tieši uz «Vampīriem». Nē, šiem vampīriem nav nekāda sakara ar mums visiem pazīstamajiem garzobainajiem radījumiem, kuri vairās no saules gaismas. Jaunā seriāla saknes meklējamas tieši kino klasikā. Jau 1996. gadā Olivjē Asajass izlaida filmu ar tādu pašu nosaukumu. Jaunais seriāls ir attāla filmas «Irma Vep» adaptācija daudzsēriju TV filmas formātam un plašākai publikai. 96. gada filma, kas bruģēja viņa režisora slavu, brīžiem ir visnotaļ sižetā eksperimentāls darbs, kurš varētu nebūt visu skatītāju kino garšas kārpiņām.

«Vampīri» vēsta par kādu ASV komerciālā kino superzvaigzni Miru. Viņa ierodas Parīzē, lai beidzot piedalītos kādā projektā ar nopietnāku māksliniecisko ievirzi. Pustrakais franču režisors Renē Vidāls uzņem rimeiku kino klasikas šedevram «Vampīri». Septiņu stundu garais oriģināls no kino aizvēstures (1915. gads) ir filma, kas sadalīta vairākās nodaļās, veidojot to, ko mēs tagad saucam par seriāliem. Daudziem kino gardēžiem pasaulē tas ir ārkārtīgi īpašs darbs, jo lika pamatus kriminālfilmu un detektīvu žanram kinematogrāfā. Arī trakajam francūzim Vidālam, kurš, šķiet, vairāk dzīvo kino, nevis reālajā dzīvē. Par vampīriem tiek dēvēta krimināla organizācija, kuru mēģina atmaskot žurnālists Filips Gerānds.

Mīklainākais stāsta tēls gan ir daiļā vampīru organizācijas ļaundare Irma Vepa. Tieši šo tēlu arī Francijā ierodas atveidot amerikāņu zvaigzne Mira. Paralēli nepierastajam darba ritmam viņa cenšas tikt galā ar haosu privātajā dzīvē, jo Mira nesen ir izšķīrusies. Glābiņu viņa, protams, rod darbā, cenšoties izprast savu atveidojamo tēlu Irmu Vepu. Mira cīnās ar sevi un arī ar viņas atveidoto varoni. Atšķirība starp abām sāk pazust, un robežas starp abām personībām nemanāmi saplūst.

Ar vēstures garšu

«Vampīri» atklāj trauslo šķautni, kas šķir mākslu un realitāti, samākslotību un autentiskumu. Tas jau zināmā mērā iezīmējas arī pašā sižeta pārskatā, jo šoreiz mēs skatāmies ne tikai filmu filmā, bet filmu filmā, adaptējot vēl citu senu filmu. Tomēr nevajag bīties no daudzajiem slāņiem. Sižets ir gana gluds, un tikpat labi «Vampīrus» var uzskatīt par seriālu, kurš stāsta, cik absurds un komisku pārpratumu pilns ir kino uzņemšanas process. Šeit mīt seriāla viena no veiksmēm. No vienas puses tā ir vienkārši fifīga komēdija par kino uzņemšanas aizkulisēm, kur normāla amerikāņu kinozvaigzne ierodas jokainajā Eiropā. Bet, ja palūkojas rūpīgāk, «Vampīros» ir pietiekami, ko šķetināt, pārdomāt un interpretēt par dzīvi un mākslu kopumā. Jāpiebilst, ka jaunajam seriālam var pārmest zināmu gausumu pirmajās sērijās. Daudziem pie amerikāņu tempa pieradinātajiem tas var patraucēt. Tomēr, vai vasaras vakaros ir kaut kur jāsteidzas?

Oriģinālie 1915. gada «Vampīri» caurvij seriāla sižeta gaitu arī pavisam burtiski. Ar senās filmas gaitu tiekam iepazīstināti ne tikai sižeta atstāstos, bet arī, redzot daudzas ainas no mūžsenā kinodarba ekrānā. Tas atklāj, ka par spīti aizritējušam gadsimtam maz kas ir mainījies, jo mūs vēl arvien var apburt oriģinālās mēmās filmas Irmas Vepas atveidotāja Musidora. Ļoti ceru, ka kādam skatītājam šis seriāls būs kā pamudinājums uzmeklēt senseno filmu un atklāt tās naivo šarmu.

HBO seriālā ekrānā ir sapulcēta koša aktieru buķete, un būtu maldīgi teikt, ka Holivudas zvaigzne Vīkandere ir vienīgā, kam vērts pievērst uzmanību. Līdzās viņai darbojas spoža virkne franču aktieru. Vensāns Makaņs režisora lomā demonstrē ne tikai visus stereotipus par pustraku mākslinieku, bet arī padara tos dzīvus un saprotamus. Tāpat Žanna Balibāra vientuļas un lecīgas kostīmu mākslinieces lomā, kura ātri kļūst par amerikāņu kinozvaigznes uzticības personu. Arī Alekss Deskā, kurš, atveidojot producentu, mēģina kaut kā tikt galā ar šo kinematogrāfistu bērnudārzu. Viņš, starp citu, piedalījās arī 1996. gada filmā.

Zviedriete Vīkandere, kā jau Holivudas zvaigznei pienākas, ir iesaistījusies arī absolūti komerciālās filmās, piemēram, atveidojot Laru Kroftu datorspēles ekranizācijā «Kapeņu izlaupītāja». Var nojaust, ka Vīkandere spēlē ne tikai kādu tēlu no HBO seriāla scenārija, bet arī dalās ar mums pārdomās par kinodzīves spožumu un postu. Mira kādā ainā atbild savai kostīmu māksliniecei: «Slavas cenas samaksāšanai nākas pārdot daļu no privātās dzīves.»

Melanholiskie vampīri

Nav viegli raksturot filmas vai seriāla vērtību, ja tā galvenokārt slēpjas netveramajā. Ar apskaužamu biežumu pie tādām izjūtām nonāku tieši franču kinematogrāfā, kura galvenā vērtība pretstatā amerikāniskajam slēpjas nepateiktajā un nojaušamajā. Tas ir atšķirīgs no aizraujoši pastāstītiem sižeta līkločiem vai skaidros pārdzīvojumos balstītām dramatiskām emocijām. Līdzīgi ir «Vampīru» gadījuma pirmajā sērijā. It kā klasisks stāsts rit uz priekšu un iepazīstam varoņus un viņu attiecības, līdz Vīkanderes atveidotā Mira pirmo reizi uzlaiko savu kostīmu. Pēkšņi viņa pārtop savā mītiskajā un mistiskajā varonē. Arī skatītāja izjūtas tiek ievestas kādā citā pasaulē. Mēs sekojam līdzi, kā viņa ar kaķes grāciju lavierē cauri kādai ēkai, lai izmēģinātu, vai viņa kā Irma Vepa spētu paveikt noziegumu nepamanīta. Šādos brīžos autori mums uzbur sajūtu, kas varētu notikt ar aktieri, kad tas cenšas iemiesoties tēlā.

Gribētos ticēt, ka viena no «Vampīru» panākumu atslēgām ir humors un vieglums, ar kādu tiek iepazīts mākslinieku ansamblis seriāla gaitā. Kāds cits autors viņiem varēja pieiet psiholoģiski, uzsverot, cik viņu dvēseles ir haotiskas, vientuļas un nelaimīgas. To, ka slavenie un bagātie arī raud, jau tāpat zinām. Šāds lieks dramatisms seriālu padarītu plakanāku. Humora prizma, caur kuru iepazīstam mākslas darba grūto tapšanas procesu, ir ne tikai atraktīva atslēga seriāla baudīšanai, bet sniedz arī teju filosofisku dziļumu. Režisors Asajass ir pretstatu meistars. Savā filmā «Vasaras stundas» viņš lirisku melodrāmu mums reiz pasniedza reālistiski. «Vampīru» gadījumā kino ļaužu darba vidi, kas ir pārpildīta ar skumjiem un savādiem vientuļniekiem, viņš portretē kā vieglu farsu. «Vampīri» vairāk atgādina Eiropas kino stilistiku, nevis lielo TV platformu seriālu. Intelektuāla, mazliet nostalģiska un nedaudz melanholiska komēdija. Absolūti obligāta skatāmviela!

"Irma Vep"

Producē HBO.

Pirmā sērija: 2022. gada 9. jūnijā.

Sēriju skaits: 8.

Scenārija autors: Olivjē Asajass.

Režisors: Olivjē Asajass.

Lomās: Alīsija Vīkandere, Vensāns Makaņs, Žanna Balibāra u. c.