Kaspars Kambala prāto par atgriešanos boksā

Pirms trim gadiem Kaspars Kambala noslēdza profesionālā basketbolista karjeru. Tad viņš arī pēc desmit gadu pārtraukuma atgriezās boksā, aizvadot pāris cīņas.

Taču pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par Kaspara gaitām sportā. Vai tiešām augumā varenais vīrs profesionālajai sportošanai pilnībā metis mieru? “Kādas ir manas fiziskās aktivitātes? Tuvākajās dienās vizināšos ar velosipēdu pa Rīgu, bet lielāka fiziskā nodarbe būs projektā "Boksa akadēmija", kur arī pagājušo gadu kopā ar savu komandu trenējos pats. Bet patiesībā man vēl ir līgums par piecām boksa cīņām. Es gan nevēlos atklāt, ar ko, bet esmu noslēdzis līgumu ar vienu boksa organizāciju, kas nav "LNK Boxing",” atbild Kaspars.

Tas nozīmē, ka Kasparam, ja viņš vēlas šo līgumu izpildīt un par to saņemt naudu, būs jāaizvada piecas cīņas. Vai viņš tam ir gatavs? “Īsti nezinu, vai to gribu,” atbild Kambala, bet viņa sieva Olga iesaucas: “Es ļoti vēlos, lai Kaspars vēl boksētos! Kāpēc? Man patīk apbrīnot savu vīru! Es gribu, lai viņš vēl kaut ko sasniedz. Es viņu nemaz neesmu redzējusi profesionālajā sportā ne kā basketbolistu, ne kā bokseri. Tāpēc gribu, lai viņš aizvada šīs cīņas.”

Uz iebildi, ka boksa cīņās viņas vīram taču sitīs pa seju un sitīs spēcīgi, Olga smejoties attrauc: “Bet viņš taču ir Kaspars Kambala! Un, ja dabūs pa purnu, tad dabūs smuki!” Olga gan nopūšas, ka, visticamāk, šīs Kaspara cīņas viņai neizdosies vērot, jo vienkārši tās nenotiks. Kāpēc? “Man zīlniece reiz pateica, ka viņš vairs nekad profesionāli nesportos! Arī Kaspars pats to man katru dienu teic, ka viss – pietiek sportot. Viņu pat aicina basketbolā uz draudzības spēlēm, bet viņš atsaka.”

Un ko pats Kambala par to domā? “Ar to boksu ir tā – ir jau viss baigi forši, bet, lai es varētu boksēties ar gados jaunākiem džekiem, man jātrenējas divreiz vairāk. Tas nozīmē, ka man viss laiks paies treniņos. No rīta treniņš un tad jāpaguļ, pa dienu treniņš un atkal atpūta, vakarā vēl krosiņš...  Un tā katru dienu, viss griežas uz riņķi – tikai treniņi un atpūta. Nekam citam dzīvē laika vairs neatliks. Vai to man vajag? Varbūt! Patiesībā man ir doma aizvadīt vismaz vienu cīņu. Ja vien atkal kovida dēļ neieviesīs visādus ierobežojumus, kas pamatīgi traucē sagatavoties iziešanai ringā.”

Vai fiziski Kaspars šobrīd būtu tam gatavs? “Tagad esmu gatavs aiziet līdz mašīnai un atpakaļ,” atsmej Kambala, bet pēc mirkļa nopietni atbild: “Ja es patiešām vēlētos aizvadīt šīs cīņas, tad es zinu, kā tām trenēties, kā būt tām gatavam. Tāpēc nav svarīgi, kāds fiziskās sagatavotības līmenis man ir tagad. Ja es ieplānoju sev cīņu, tad es tai būšu gatavs.” Bet, zinot Kaspara dzīvesveidu – tusiņi un ballītes –, vai viņš varētu savākties? “Protams! Ja man ir mērķis, tad es uz to eju. Protams, es vairs neesmu profesionāls sportists un pasākumos varu atļauties iedzert dažas glāzes vīna, taču, tiklīdz es izvirzītu sev mērķi piedalīties cīņās, tā es pret to attiekšos nopietni un vaļībām vairs nebūs vietas,” strikts ir Kambala.

Un, ja Kaspars tomēr neizlems, ko tad? “Turpināšu būt fiziski aktīvs. Braukāšu ar ričuku, pāris reizes nedēļā iešu uz fitnesa zāli. Kā to visu laiku daru. Esmu profesionālajā sportā reiz sasniedzis tik augstu līmeni, ka arī tagad bez sportošanas patiesībā nevaru iztikt,” atbild Kambala.

Bet, ja pats basketbolu vairs nespēlē, vai vismaz basketbola spēles Kaspars skatās? “Nupat Stambulā biju uz savas bijušās komandas "Efes Pilsen" Turcijas Superlīgas pirmo finālspēli. Sēdēju pirmajā rindā, fani mani atcerējās, nāca klāt...” lepni teic Kaspars un Olga piebilst: “Viņš Turcijā ir kā dievs! Jūs pat iedomāties nevarat, kā Kasparu Turcijā dievina! Jau kad pirmo reizi decembrī ielidojām Stambulā, lidostā biju pārsteigta, ka cilvēki visu laiku sauca “Kambala, Kambala”. Bet pēc tam jau pie tā pieradu. Starp citu, man sociālajos tīklos cilvēki no Turcijas sūta bildes un video, kā viņš savulaik tur spēlēja. Fani joprojām viņam ir ļoti uzticīgi.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" svētku dubultnumurā!