Katrīne Sauliete ar mīļoto Pēteri nosvin mīlestības gadadienu

Tīkla mārketinga jomā strādājošās Katrīnes Saulietes un lidmašīnu pilota Pētera Vasiļevska iepazīšanās stāsts ir romantiskas filmas cienīgs.

Viņus saveda kopā abu paziņa, un Katrīne ar Pēteri pirmo reizi satikās “aklajā randiņā”. Tad viņi pirmo reizi viens otru ieraudzīja, bet jau no šī satikšanās mirkļa notika abpusējs klikšķis, šķitis, ka viņi jau sen bija paredzēti viens otram. Tagad abi kopā ir divus gadus, un 3. maijā romantiski atzīmēja šo notikumu – pirmo reizi, kopš abi viens otru ieraudzīja.

Svinības uz salas

Jau iepriekšējā vakarā Pēteris aizvedis mīļoto uz Mīlestības saliņu atpūtas kompleksā "Senču sils" Baltezera krastā.

“Patiesībā svinības bija paredzētas ar vakariņām restorānā tieši 3. maijā, taču Pēteris mani uz romantisko namiņu Baltezera saliņā aizveda dienu agrāk, sakot, ka mēs tā lēnām iejutīsimies mūsu īpašās dienas gaisotnē. Un tur mēs tik jauki pavadījām laiku, ka uz restorānu pat neaizdevāmies. Divatā bija tik forši, ka negribējās iet cilvēkos,” stāsta Katrīna, uzsverot: tā kā abi ir ļoti aizņemti savos darbos, šobrīd laika kopābūšanai nav nemaz tik daudz. Bet Pēteris piebilst: “Ir liels prieks, ka, lai arī kopā esam jau divus gadus, joprojām varam divatā pavadīt 24 stundas un citu cilvēku kompāniju mums nevajag.”

Mājsēde satuvināja

Kā pagājuši šie divi gadi? Vai kāds kašķītis ir gadījies? “Protams!” atbild Pēteris un turpina: “Kam tādu nav?! Bet, ja stipri mīl, tam nav nozīmes. Turklāt Katrīne ir sieviete, kura spēj panākt pretī, atzīt savu vainu. Esmu par to “uz pauzes”, jo līdz šim tādas sievietes savā dzīvē nebiju sastapis. Goda vārds! Un tas arī man liek pašam būt vairāk piekāpīgākam, pretimnākošākam.”

Katrīne pēc šiem mīļotā atzinīgiem vārdiem mazliet samulst un tad izsakās, ka viņu attiecībām par labu nākusi kovida mājsēde. “Cik nav dzirdēts, ka kovidlaikā daudzi pāri neizturējuši ilgstošo kopā būšanu, sašķobījušās viņu attiecības, daži pat šķīrušies! Bet mums bija tieši pretēji – mēs taču iepazināmies pirmās mājsēdes brīdī, kad nekas cits neatlika, kā visu laiku pavadīt kopā. Mums nebija klasiskā randiņu perioda, jo tas īsti nemaz nebija iespējams – nevarēja jau tik vienkārši un brīvi tikties. Tāpēc mēs jau pēc divām nedēļām dzīvojām kopā. Un šī kopdzīve palīdzēja uzreiz iepazīt vienam otru, mēs jau uzreiz sapratām, kādi katrs esam.” Un Pēteris papildina: “Mēs divatā daudz braukājām pa Latviju, iepazinām Latvijas skaistākās vietas, nakšņojām kempingos un viesu namos. Tas mūs ļoti satuvināja.” “Jā! Mums jau nebija citu, ar ko komunicēt. Bijām tikai divatā,” piebilst Katrīne un smejoties nosaka: “Un pēc šiem braucieniem esam kļuvuši jau tādi kā Latvijas tūrisma eksperti. Man joprojām draudzenes zvana un prasa konsultācijas par viesu namiem.”

Un kā ar bērniem?

Katrīne pati ir pārsteigta, cik ātri attīstījās viņu attiecības: “Jau pēc divām nedēļām dzīvojām kopā. Arī ar manām meitām. Citos – ierastajos – apstākļos, visticamāk, tas tā nebūtu noticis.”

“Tiešām, ļoti veiksmīgi “saberzējāmies”. Neticami ātri,” piebilst Pēteris, būdams arī gandarīts, ka ļoti ātri izdevies atrast kopīgu valodu ar Katrīnes bērniem: “Viens pie otra pieradām, sapratām, kādi katram ir niķi un stiķi. Man ļoti patīk, ka ar viņām visu var sarunāt, mēs arī respektējam cits cita vēlmes un intereses. Vienīgais, es meitenēm ļoti krītu uz nerviem ar to, ka viņām visu laiku atgādinu par mājasdarbu izpildīšanu un istabas sakārtošanu, ka skolas laiks nav brīvdienas, kad var neko nedarīt. Un tad viņas bubina, ir dusmīgas. Bet var jau meitenes saprast. Piemēram, Kortnija taču līdz šim skolā normāli nebija gājusi, viņai skolas pirmajos gados mācības notika attālināti. Tāpēc viņa ir pieradusi sēdēt mājās, un, ja kāds viņu nepabaksta, nekas netiek izdarīts.”

“Un Pēteris “baksta” pamatīgi. Katru dienu atgādina, ka jāizmācās un jāsakārto istaba! Ja mani tu tā “presētu”, tu mani “besītu”,” vēršoties pie mīļotā, smejas Katrīne, bet Pēteris iebilst: “Tā nav “presēšana”! Es jau tikai no labas sirds to daru.” Un Katrīne turpina: “Tajā pašā laikā Kortnija tiešām Pēteri klausa. Viņa ir priecīga sagaidīt Pēteri mājās no lidojumiem, skrien klāt un apskauj. Kad uzzina, ka Pēteris tajā dienā atgriezīsies, metas sakārtot istabu. Un tad es saprotu, ka meitas “nebesī”, ka šādi “presē”. Viņas respektē. Tā ir abpusēja cieņa.”

Un kad pašiem būs kopīgs bērns? “Kaut kad jau būs,” koķeti atbild Katrīne, bet Pēteris piebilst: “To jau neviens nevar pateikt – kad stārķis atnesīs, tad arī būs!”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!