Pārgalvīgs lēciens publikā, 384 intervijas un solītais tetovējums - "Citi zēni" gatavi Eirovīzijai

Šīs Eirovīzijas prepārtijas, kurās dalībnieki ar sevi iepazīstina publiku, tiekas ar medijiem, sapazīstas savā starpā, šoreiz notika Londonā, Telavivā, Amsterdamā, Barselonā un Madridē, un visos šajos konkursa iesildīšanās pasākumos piedalījās arī "Citi zēni", ar savu Eirovīzijas dziesmu "Eat Your Salad" iegūstot lielas fanu simpātijas.

“Pirms kovida darba dēļ arī bija sanācis daudz ceļot, bet nekad tas nav bijis saistībā ar mūziku. Un nu trīs nedēļās esmu bijis piecās dažādās valstīs, viss šis laiks praktiski pavadīts “uz koferiem”, turklāt kopā ar grupu – tas bija liels piedzīvojums,” tā saka Jānis Pētersons, žurnālam "Kas Jauns" stāstot par saviem iespaidiem.

Kad lēciens no skatuves neizdodas

Pirmā pieturvieta "Citiem zēniem" bija Barselonā, un jau tur mūsu puiši izjuta fanu milzīgo mīlestību. “Protams, savos koncertos Latvijā bijām redzējuši publikā cilvēkus, bet ne tik daudz. Aizbraucām uz Barselonu, un pēkšņi... jau pirmajā pasākumā pusotrs tūkstotis apmeklētāju, pilna zāle, visi kliedz un spiedz, nāk ar mums fotografēties. Mums tas bija pamatīgs kultūršoks, jo neesam pieraduši, ka fani grib ar mums nobildēties,” atklāj Pētersons.

Savukārt Londonā, protams, galvenais notikums, kas guvis pamatīgu rezonansi, ir Jāņa lēciens no skatuves publikā. Video, kurā redzams, kā viņš ielec skatītājos, taču netiek noķerts un nokrīt uz grīdas, izsauc pat šermuļus – vai kauliņi veseli? Jā, ir! Un, ja kāds domā, ka Citi zēni šo ekstrēmo izgājienu bija iestudējuši, lai vēl vairāk pievērstu sev uzmanību, tad tie ir maldi. Patiesībā Jānis Pētersons publikā lēca pirmo reizi mūžā.

“Loģiski, ka pirms tam neko tādu nebiju darīju. Spēlējām "Hard Rock Cafe", kas, kā zināms, ir ikoniska vieta. Arī publika mūsu uzstāšanās laikā bija tik uzlādēta, ka sapratu, šī ir īstā vieta un īstais laiks, lai uztaisītu savu pirmo stage jump. Taču nebija jau tik traki, kā no malas izskatījās – es nenokritu uz zemes, bet gan lēnām tiku nolaists. Vienkārši skatītāji mani nenoturēja uz rokām. Bet visforšākais bija pirmais mirklis pēc piezemēšanās. Guļu uz zemes, man blakus guļ meitene, kuru ar savu kritienu esmu nogāzis. Satraucies viņai jautāju, vai viss kārtībā.

Viņa bija tik pārlaimīga, ka tieši viņai biju uzkritis virsū,” stāsta Jānis, sakot, ka pēc šīs uzstāšanās "Citi zēni" visus tos, kam Pētersons bija uzkritis, uzaicināja uz pasākuma dalībnieku ballīti: “Nu viņi ir kļuvuši par mūsu karstākajiem faniem. Katru dienu kaut ko ieraksta par mums sociālajos tīklos, ir laimīgi, ka bijuši daļa no mūsu šova.”

Uzmanības centrā

Citi zēni uzsver, ka šajos pasākumos piedalījušies ne tikai tādēļ, lai katrā vietā nodziedātu savu Eirovīzijas dziesmu, bet arī, lai pēc iespējas vairāk ar sevi iepazīstinātu pasauli. Vai tas izdevies? Spriežot pēc tā, cik interviju viņi snieguši šajās trīs nedēļās, var teikt, ka jā!

“Mums bija līdzi mazs piezīmju blociņš, kurā atzīmējām visas intervijas. Eirovīzijas prepārtiju turnejai noslēdzoties, saskaitījām, ka šajos piecos braucienos kopā esam devuši 348 (!) intervijas. Tas ir monstrozi daudz! Un neko tādu nebūtu iespējuši, sēžot mājās. Tā ka šīs trīs nedēļas bija tā vērtas,” spriež Jānis Pētersons.

Viņam šķiet, ka grupai izdevies piesaistīt Eirovīzijas sabiedrības uzmanību. “Protams, nevaru salīdzināt, jo nezinu, kā šajā jomā gāja iepriekšējiem Eirovīzijas dalībniekiem no Latvijas, taču par mums mediji patiešām interesējas. Varbūt tāpēc, ka esam koši, atraktīvi, skaļi. Man pat šķiet, ka tā interese bija mežonīgi liela. Mums ir bijušas intervijas ar tādiem pasaules mediju grandiem kā britu BBC, Spānijas sabiedrisko radio un televīziju RTVE un daudziem citiem. Un tas ir forši, jo Eirovīzijā viena no galvenajām panākumu atslēgām ir atpazīstamība. Protams, liela nozīme ir dziesmai, tās vēstījumam un kā uzstājies uz pašas Eirovīzijas skatuves, bet milzīgs darbs jāiegulda arī pirms tam, panākot, lai Eirovīzijas sabiedrība tevi pamana, par tevi runā. Pagaidām šķiet, ka mums tas izdevies, ka esam izdarījuši maksimāli visu, kas mums bijis pa spēkam. Tagad atliek vien arī labi uzstāties Eirovīzijā,” savās domās dalās Jānis, piebilstot, ka "Citu zēnu" mērķis ir atgriezt Latviju Eirovīzijas lielajā finālā.

Vai publika dziedās “to vārdu”?

Zināms, ka "Citiem zēniem" Eirovīzijā aizliegts izdziedāt savas dziesmas pirmās rindiņas divdomīgo vārdu pussy. Pirms mēneša, uzzinot, ka pretējā gadījumā draud diskvalifikācija, puiši izteica cerību, ka varbūt šo cenzēto vārdu izsauks publika. Vai to jau izdevies panākt šajās Eirovīzijas iesildīšanas tūrēs?

“Un kā vēl!” iesaucas šī divdomīgā dziesmas teksta autors Jānis Pētersons: “Mēs bijām šokā no tā! Gan Londonā, gan Amsterdamā visa publika dziedāja līdzi jau no pašiem pirmajiem vārdiem. Un šī pirmā rindiņa no skatītājiem izskanēja tik skaļi un pārliecinoši, ka varēju mierīgi nolikt mikrofonu malā un pats nemaz nedziedāt. Publika visu nodziedāja vārds vārdā. Vienā no pasākumiem piedzīvojām tehniskas ķibeles, un Robertam neskanēja mikrofons. Tas bija tik iespaidīgi, ka visa zāle viņa vietā dziedāja piedziedājumu! Negribas jau lielīties, bet nekas tāds ar mums iepriekš nebija bijis. Forši! Jūtos pat kaut kā sirreāli. Esam iemesti milzīgā piedzīvojumā, kas, lai arī izsūc no mums visu enerģiju, taču ne mirkli neliek justies, ka esam izniekojuši savu laiku.”

Solījums jāpilda

Pirms Eirovīzijas nacionālās atlases "Supernova" fināla "Citi zēni" publiski TV tiešraidē izteicās: ja tiks uz Eirovīziju, sev uz pēcpuses uztetovēs grupas logo. Vai solījums izpildīts?

“Būsim godīgi – daļēji!” atzīst Jānis Pētersons un paskaidro: “Bijām jau aizdevušies uz tetovēšanas salonu, gatavi aptetovēt “tos” vaidziņus, kad Reinis pateica vienu būtisku lietu, par kuru līdz tam nebijām aizdomājušies: “Kā? Ja mēs uzliksim grupas logo tur, tad sanāks, ka mums grupa ir pie vienas vietas!” Izdomājām, ka solījums jāizpilda, bet par tetovējuma vietu izvēlējāmies kāju pie potītes. Bet ne jau tāpēc, ka mums grupa ir “pie kājas”!”

Jānis atklāj, ka no grupas puišiem Krišjānim un Robertam jau bija tetovējumi, bet pārējiem tā ir pirmā pieredze: “Cik sapratu, uz kādu laiku arī pēdējā. Līdz brīdim, kad atkal tiešraidē neizspersim kādu neapdomīgu solījumu. Vai arī – kad mainīsim grupas nosaukumu. Jo, kad pieaugsim, apprecēsimies, kļūsim par Citiem vīriem; ja kopā izturēsim līdz vecumdienām, tad – Citiem opjiem. Bet par sevi varu teikt – nekā patīkama tetovēšanas procedūrā nav. Man nepatīk, kad man dara pāri!”