Krieviju pametusī aktrise Tatjana Lazareva paredz, ka rudenī valstī būs ļoti drūma situācija

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Tatjana Lazareva emigrēja uz Spāniju un par atgriešanos mājās pagaidām nav runājusi. Populārā aktrise nebaidās nosodīt Krievijas īstenoto agresiju un kritizēt savus tautiešus par viņu nostāju, raksta portāls segodnya.ua.

Lazareva neslēpj: viņa uzskata, ka Kremļa represiju mašīna tikai uzņem apgriezienus un tās sekas būs tiešām briesmīgas. Viņa sniegusi interviju "YouTube" kanāla "Prodolžeņije sļedujet" veidotājiem, kurā atzīst: viņasprāt, krievu tauta necelsies un neizies ielās, nepiedalīsies mītiņos, pieprasot Putina gāšanu, jo krievi ļoti lēni saprot lietas.

"Krievijas tautai ir milzīga atbildība par notiekošo karu. Visai sabiedrībai ir pienācis gals. Var visu Krieviju nolīdzināt ar zemi un tad izveidot jaunu," ir pārliecināta Tatjana Lazareva. 55 gadus vecā aktrise atklājusi arī savas personiskās prognozes par Krievijas nākotni. Izredzes, jāuzsver, ir ļoti skumjas.

"Es nedomāju, ka tas drīz beigsies. Tagad represiju rats tikai sāk griezties cilvēku prātos. Tas ir analogs tam, kas bija, - ziņošanai par līdzcilvēkiem. Gribi kaimiņa dzīvokli? Paziņo instancēm, ka viņš atbalsta teroristus,” skaidro Lazareva.

Viņa paredz, ka notiks vispārējs morāls sabrukums, jo krievus gaida nabadzība un grūtības. "Mēs rudenī vērosim šausmīgu sabiedrības sadrumstalotību. Nabadzība, posts, bads un pilsoņu karš. Es negribu atgriezties. Piedodiet, bet man ir tāda iespēja. Man ir ļoti žēl to cilvēku, kas tur dzīvos. Viņus es gribu vismaz kaut kādā veidā atbalstīt. Galu galā šis ir pilsoņu karš. Haoss," sacīja Lazareva.

Iepriekš Lazareva skaidroja, kāpēc Krievijas zvaigznes baidās publiskot savu nostāju saistībā ar Ukrainas karu. "Katram māksliniekam ir jāizlemj, kā viņam uzvesties, un, ja viņš nolemj runāt par kara tēmu, tas ir viņa lēmums. Doties jebkurā virzienā ir atbildīgs solis. Slaveniem cilvēkiem to nav viegli pieņemt. Krievijā var saskarties ar represijām, tāpēc ne visiem ir drosme pretoties propagandai. Mēs to nevaram prasīt no saviem tautiešiem,” uzskata Lazareva.

Kopš 2022. gada 24. februāra turpinās Putina sāktais asiņainais karš Ukrainā. Krievijas armijas uzbrukumi notiek ne vien militārajām struktūrām, bet arī mierīgajiem iedzīvotājiem. Tiek sagrautas pilsētas, gājuši bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju, tostarp vismaz 148 bērni. 10 miljoni Ukrainas cilvēku ir bijuši spiesti pamest mājas un doties bēgļu gaitās.