"Kara laikā lietu patiesā seja vienmēr atklājas." Hermanis par Hamatovas uzņemšanu teātrī un Putina "Ziemeļkoreju"
Latvija un pārējā Eiropa jutīsies droši tikai no tās dienas, kad blakus kaimiņos būs demokrātiska un brīva Krievija, norādījis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Kā viņš raksta sociālajā vietnē "Instagram", būtu nepieciešams atbalstīt jebkuru cilvēku no Krievijas, kurš publiski pretojas pašreizējam režīmam. "Jo tikai tādā veidā mēs varam vairot šo cilvēku skaitu un cerēt uz situācijas izmaiņām.
Arī tas var būt mūsu ieguldījums, lai uzvarētu šajā karā un palīdzētu Ukrainas tautai," raksta Hermanis.
Iepriekš viņš jau paziņoja, ka uzaicinājis krievu aktrisi Čulpanu Hamatovu pievienoties Jaunā Rīgas teātra aktieru trupai.
Hamatova publiski nosodīja karu Ukrainā, un tagad ir apmetusies uz dzīvi Latvijā.
Tikmēr vācu tiešsaistes teātra žurnālam "Nacht kritik" Hermanis norādījis, ka apmēram 300 000 cilvēku pēdējo trīs nedēļu laikā ir pametuši Krieviju, jo viņi nevēlas dzīvot Ziemeļkorejā, par kādu Putins pārvērš valsti. "Bet Krievijā dzīvo 145 miljoni cilvēku. Viņiem tā nav problēma. Lielākajai daļai krievu racionālām, pragmatiskām vērtībām un dzīves kvalitātei nav tik lielas nozīmes. Es gribu teikt, ka, ja jūs viņiem atņemat vācu automašīnas, "Instagram", "Facebook" vai "MacDonalds", tas nekādā gadījumā nav iemesls, lai krievi mainītu savas domas. Es pat uzskatu, ka Putins apzināti pieņēma sankciju sekas, kad viņš nolēma radikalizēt savas valsts attiecības ar pārējo pasauli, atkal aizvērtu dzelzs priekškaru, lai izolētu un hermētiski noslēgtu valsti."
Viņš norāda, ka tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, vēsturiski ir dramatiskāks par visu, kas mūsu dzīves laikā ir noticis. Tāpat viņš atklāti paudis savas domas par to, ka Vācija bija pēdējā valsts, kas piekrita sankcijām pret Krieviju.
"Ukraiņi aizstāv Eiropas vērtības un brīvību. Un viņi glābj pasauli no kodolkara. Kara laikā lietu patiesā seja vienmēr atklājas. Karā neviens nevar paslēpties. Nav noslēpums, ka šajā konfliktā Vācija bija pēdējā valsts, kas ieņēma nostāju pret Krieviju: bija pēdējā valsts, kas piekrita sankcijām un bija pēdējā valsts, kas piegādāja bruņojumu Ukrainai. Daudzo Vācijā nostrādāto gadu laikā man vienmēr ir bijis mulsinoši apzināties, ka daudziem Vācijā ir ļoti romantiskas, pat naivas attiecības ar Krieviju un komunistisko ideoloģiju. Un, kā mēs tagad ļoti skaidri redzam, arī šī ideoloģija nav mainījusies."
Viņš norāda, ka, ja Putinam izdotos iekarot Ukrainu, tad Moldova, Baltijas valstis un Gruzija, visticamāk, būtu nākamās. "Bet, pateicoties Ukrainas pretestībai, šis plāns vēl nav izdevies, un mēs redzam, ka Krievijas militārpersonas nepārprotami nespēj okupēt Ukrainu. Tieši tāpēc, ka Krievijas armija ir neveiksmīga, tagad tā ir mainījusi taktiku. Tagad Krievijas militārpersonas mēģina Ukrainā radīt humāno katastrofu. Viņi uzbrūk civiliedzīvotājiem, iznīcina mājas, pilsētas un infrastruktūru."
Viņaprāt, karš var ilgt vēl ļoti ilgi. "Tā ir traģēdija Ukrainas tautai. Jo viņi cīnās par mums visiem. Viņi ne tikai aizsargā mūs un pārējās Austrumeiropas valstis, bet visas Eiropas valstis," norāda Hermanis, aicinot Vāciju vairāk sniegt atbalstu Ukrainai.
