Guntis Ulmanis pusgadu pēc autoavārijas beidzot spēj atkal staigāt
Latvijas Valsts 5. prezidents Guntis Ulmanis (82) pēc piedzīvotā negadījuma, kad gan ārstējās slimnīcā, gan pusgadu pavadīja gultas režīmā mājās, beidzot ir piecēlies no slimības gultas un pamazām sāk atgriezties apritē.
Žurnāls "Kas Jauns" eksprezidentu Gunti Ulmani sastapis apgāda "Jumava" grāmatnīcā.
Eksprezidents bija ieradies uz interviju, jo top jauna grāmata par kādu Latvijā ievērojamu cilvēku. Izkāpis no ratiņkrēsla, Guntis Ulmanis izstāstīja, ka atlabst un pagaidām, vēl turoties pie atbalsta, var arī pārvietoties savām kājām. “Nu redzat, tagad jau trešo dienu sāku ar štoku staigāt. Nogulēju pusgadu... Tagad jau var mazliet pastaigāt. Saku ārstiem paldies.
Paši ārsti atzīst, ka viņi jau var ārstēt tikai tos, kas paši vēlas stipri pie tās lietas piedomāt un ar to nodarboties.
Ja dzīvotspēks ir kaut kā traumēts vai norimis un gulta ir mīļāka par pastaigu svaigā gaisā, tad ir traki,” teic eksprezidents. Viņš atzīst – tā kā iepriekš bijis fiziski stiprs un aktīvs cilvēks, tad veselības problēmas pārvarēt ir vieglāk. Jāteic, ka Ulmanis pēc pārdzīvotajām veselības likstām vēl cīnās ar kreisās rokas nepaklausīgām kustībām, bet kopumā ir mundrs un pozitīvi noskaņots, lai turpinātu trenēt gan roku, gan kājas.
Kā žurnāls "Kas Jauns" vēstīja pagājušā gada nogalē, Ulmanis cietis nopietnā autoavārijā. “Pēc auto katastrofas četrus mēnešus biju starp dzīvību un nāvi. Mediķi mani glāba un ārstēja - Stradiņos un Vaivaros,” stāstīja viņš. Vaicāts, kā gadījās iekļūt tik briesmīgā avārijā, Ulmanis atklāti atzina: “Uz varoņdarbiem biju noskaņots. Ātri braucu, var teikt lidoju, ātri domāju, ātri piezemējos... Ar to viss sākās un beidzās.” Sīkāk katastrofas gaitu skaidrot viņš gan nevēloties.
Guntis Ulmanis ļoti pārdzīvo to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Viņam, tāpat kā daudziem citiem, ir tikai viena doma un cerība – lai karš pēc iespējas ātrāk beigtos. Eksprezidents saka Dievam paldies, ka Latvijas sabiedrība bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstā. “Tā tam arī ir jābūt. Ukraiņi ir mūsu sadarbības partneri daudzās jomās. Es kā prezidents atceros deviņdesmitos gadus, kad ar Ukrainu mums bija ciešas saistības. Mēs, Baltijas valstu prezidenti, vienmēr labprāt tikāmies ar Ukrainas prezidentu un veidojām dažādus nākotnes projektus,” atklāj Ulmanis.
Viņš savulaik viesojies daudzviet Ukrainā. Pabijis Dnipro, Kijivā, Zaporižjā, Mariupolē un citviet. “Es joprojām sarakstos ar kādreizējo Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu. Mums kā prezidentiem bija cieši sakari. Mums pat bija sapnis izveidot piecu valstu savienību – Polija, Ukraina un trīs Baltijas valstis. Mēs, šo piecu valstu prezidenti, bieži vien tikāmies atsevišķās sanāksmēs. Daudzos jautājumos mums bija vienoti uzskati. Tāpēc es ļoti pārdzīvoju par to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Es pat nevaru atrast vārdus, lai raksturotu notikumu gaitu. Manā skatījumā Ukraina jau pašā sākumā droši gāja pa Rietumu attīstības ceļu, bet viņiem visu laiku bija jāuzklausa Krievijas padomi, rekomendācijas un iejaukšanās. Ļoti dažāda taktika bija Ukrainas prezidentiem. Vieni to gribēja darīt lēnā garā, bet citi – daudz straujāk,” tā Guntis Ulmanis.
