Ko darīt ar naudu, daudzi cilvēki nezina, bet kā rīkotos mērkaķi?
Mēdz teikt, ka nauda bojā cilvēkus, bet mērkaķus? To izpētījuši zinātnieki no Jeila universitātes ASV.
Ekonomista Keita Čena un psiholoģes Laurijas Santosas eksperimentā piedalījās kapucīni, kas savvaļā mīt Centrālajā un Dienvidamerikā. “Kapucīniem ir mazas smadzenes, un viņi koncentrējas uz seksu un ēdienu,” savā zinātniskajā darbā raksta pētnieki. “Kapucīnu var raksturot kā bezizmēra kuņģi, viņu var barot visu dienu, kamēr kļūs slikti, bet pēc tam viņš nekavējoties ieradīsies pēc papildporcijas.”
Šīs savtīgās īpašības noderēja izmēģinājumā, vispirms iemācot mērkaķiem pirkt vīnogas, ābolus un citus gardumus par naudu – sudrabainiem, apaļiem žetoniem ar caurumu vidū. Finanšu kursi ilga dažus mēnešus, un, kad kapucīni saprata, ka par naudu var dabūt ko garšīgu, katram piešķīra pa 12 žetoniem.
Atklājās, ka mērkaķi labi saprot, cik kas maksā, un pat prātā aplēš savu budžetu. Kad bija sarīkota atlaižu akcija želatīna konfektēm, tā ka varēja nopirkt vairāk šo saldumu nekā vīnogu, mērkaķi reaģēja saskaņā ar tirgus likumiem. Nākamajā posmā kapucīniem iemācīja spēles uz naudu, un viņi sāka rīkoties tikpat iracionāli kā cilvēki azartspēlēs.
Kaut gan neviens mērkaķis necentās žetonus pietaupīt, visi gribēja dabūt pēc iespējas vairāk. Kādam blēdim pat izdevās pagrābt veselu paplāti ar žetoniem, un voljērā sākās liels tracis – gluži kā bankas laupītājs bēgot kaisītu naudu no maisa.
Visinteresantākais novērojums ir visai pikants – kāds mērkaķis nolēma mātītei samaksāt par seksuālajiem pakalpojumiem, bet prostitūta žetonus izmantoja vīnogu iegādei. Ekonomists Čens spriež, ka statistiski mērkaķi gandrīz neatšķiras no vairuma investoru un biržas spēlmaņu.
