VIDEO. Latvijā sasnieg vairāk sniega nekā Antarktīdā
Pētnieki par sniegpārslām interesējušies jau kopš 19. gadsimta. Līdz šim noteikti 120 dažādi to veidi, bet ne tāpēc, ka vairāk nebūtu. Zinātniekiem jau ir visai skaidrs, kā sniegpārslas veidojas un kāds ir to dzīves cikls, tāpēc īpaši lieli resursi to izpētē vairs neriek ieguldīti. Tas gan nemazina cilvēka apbrīnu, raugoties uz sniegpārslu greznajām formām mikroskopa attēlos.
Mežģīņotāko sniegpārslu veidošanās formula ir zināma – jo zemāka temperatūra un mitrāks gaiss, jo sarežģītāka sniegpārslas forma. Tad veidojas zvaigžņveida, papardes veida, divpadsmitstaru un citu krāšņu formu pārslas. Savukārt, ja ir zema temperatūra un sauss gaiss, veidosies vienkāršākas formas – adatas un kolonnas veida, nūjiņas ar cepurītēm u. c.
Interesanti, ka Antarktīdā, kas šķietami ir sniega galvenā “mājvieta”, snieg retāk nekā pie mums. AS “Latvenergo” fizikas portāla skolēniem un pedagogiem “FIZMIX” vadītājs Raitis Streičs stāsta: “Ja mēs tā mērītu, cik daudz Antarktīdā izkrīt sniegs gada laikā, un cik mūsu platuma grādos, tad mēs noteikti Antarktīdu gada laikā “pārsitam”. Antarktīdai vienkārši ir priekšrocība, ka tur sniegs neizkūst kā pie mums – katru gadu no jauna.”
Pievienotajā video skaties detalizētāku skaidrojumu par sniegpārslu rašanos, to formu veidošanos un ceļu uz zemi.
