"Neparaksties Latvijas tautas vārdā!" - Baiba Sipeniece norāj Jolantu Gulbi-Paškeviču

Runa ir par Jolantas Gulbes-Paškevičas aicinājumu sociālajos tīklos. Jolanta, kā zināms, ir Aināra Šlesera pārliecināta politiskā līdzgājēja, un viņš ir izplatījis ultimātu, kurā “Latvijas tautas vārdā” tiek ierosināta Valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošana no amata, ja netiks īstenotas ultimātā izteiktās prasības. Ar šo ultimātu sociālajos tīklos padalījās arī Gulbe-Paškeviča, bet Sipeniece-Gavare šo mākslinieces rīcību salīdzināja ar Augusta Kirhenšteina izdarīto, kurš 1940. gada 30. jūlijā Latvijas tautas vārdā brauca uz Kremli “lūgt” Latvijas Republiku iekļaut Padomju Savienībā.

Sipeniece: “Viņiem nav nekā svēta!”

Jāatzīst, ka Baibas izteiktais “rājiens” Jolantai Gulbei-Paškevičai ir gluži pamatots, jo, tiešām, ar kādām tiesībām Aināram Šleseram un viņa partijas biedriem ļauts runāt visas Latvijas tautas vārdā? Pati mūziķe uz šo Sipenieces-Gavares iebildumu sociālajos tīklos atbildēja: “Mums katram kaut kas var krist uz nerviem, un man arī krīt uz nerviem, tāpēc arī paužu savu nostāju. Katram tak ir brīv izteikties, vismaz pagaidām.” Uz ko Sipeniece atbildi parādā nepalika: “Es neko tādu [kas minēts ultimātā] nepieprasu, tātad tautas vārdā Tevi parakstīties neesmu pilnvarojusi. Esi pāršāvusi pār strīpu!”

Nav noslēpums, ka Baibai Sipeniecei-Gavarei ir asa mēle un skaidrs skatījums uz notiekošo sabiedrībā. Par to var pārliecināties arī viņas intervijā žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā. Tajā viņa par šobrīd notiekošo politikā Latvijā saka: “Viena mana prāta daļa pieprasa, lai es turētu sevi skaidrībā, kādā politiskajā sistēmā mēs patlaban atrodamies. Kas ir tie, kuri lems par mani. Esmu pilsone, atbildīga par to, ka man aiz sevis vajadzēs atstāt valsti saviem bērniem, nevis kādu šaiku ar kādām šņagām, kas patlaban grasās rausties pie varas. Es atļaujos paust savu viedokli, jā, reizēm kategoriskā, asā tonī, bet kā valsts pilsone, kurai ir tiesības izteikties par cilvēkiem, kuri grasās lemt par manu likteni. [..] Ja cilvēks nodarbojas ar apzinātu ļaunumu, agri vai vēlu sods pār viņu nāk. Tas, ko dara Šlesers ar Gobzemu… Viņi apzināti izmanto cilvēku apjukumu, apzināti viņus kacina, apzināti maldina – viņiem nekā svēta nav. To var arī redzēt – degradētās sejas, runasveids…”

Sipeniece: “Šis ir karš”

Baibai arī ir savs viedoklis par tiem, kas seko šādiem cilvēkiem: “Mēs dzīvojam ļoti īpašā laikā. Pieļauju, ka šis ir viens no mūsu paaudzes skarbākajiem pārbaudījumiem, un varbūt pat labi, ka tā. Iepriekšējām paaudzēm bija kari, un arī šis ir karš, tikai pilsoņu. Es tieši tā to arī uztveru. Pagaidām izpausmes ir visai maigas, esam sadalījušies striktās divās frontēs, man liekas, ka svārstīgo vairs nav. Bet, kā visi kari reiz beidzas, beigsies arī šis. Izklīdīs migla, un vienīgais, kas no tā paliks, – fakti. Un tad būs traki. Ja esi parasts, mazs cilvēks, kas iet uz darbu, nāk mājās, nomaldījies savā informatīvajā telpā, kaut kādā veidā ticis apmuļķots no šiem ļautiņiem, tā ir pusbēda. Trakāk, ja cilvēki visu savu dzīvi būvējuši karjeru, bijuši krietni un aizgājuši pa šo maldu ceļu. Kad izklīdīs migla, izrādīsies, ka esi bijis vienā sarakstā ar izteiktiem neliešiem. Viņiem, manuprāt, būs ļoti smags kritiens, var sagaidīt diezgan lielas depresijas izpausmes. Cits to darīja aizvainojuma dēļ, cits – jo ir nesaprasts, atgrūsts. Kā reizēm aiziet cilvēki – par spīti kaut kam, patiesībā ļaunu izdarot tikai sev,” intervijā žurnālam "Patiesā Dzīve" teic Baiba Sipeniece-Gavare, cita starpā uzsverot: “Respektēju to cilvēku darbu, kuri šajā mirklī pasaulē ir galvenie – infektologi. Nekad nekomentēšu ārstu darbu. Esmu kategoriska pret tiem, kas to atļaujas darīt. Daudzus esmu izstrīpojusi no savu paziņu loka ar melnu, melnu pildspalvu.”