Miks Dukurs izstāsta visu par saviem tetovējumiem

Pirmais tetovējums – mikrofons

Pirmais tapa, kad man bija 16 gadu, to veica meistars Jānis Burmeisters. Toreiz dziedāju grupā "Pent-in Dreams", biju tikko sev iegādājies mikrofonu, klasisko "Shure SM55". Tā kā bijām rokgrupa, gribējās arī kādu tetovējumu. Nolēmu, ka tas būs šis mikrofons, kas man vēl šodien spilgti asociējas ar to laiku. Ir liels prieks to uzlūkot un atcerēties! Atceros arī, kā toreiz teicu Jancim, ka tas man būs vienīgais, un viņš tikai pasmaidīja. Tagad saprotu, kāpēc…

Katrs tetovējums ar nozīmi

Man tie ir atgādinājumi! Katrs tetovējums vai nu noslēdz, vai iesāk kādu man svarīgu dzīves posmu. Iespējams, tāpēc nevienu no tiem nenožēloju, tās ir atmiņas, arī mācības, kuras esmu guvis dzīves laikā. Piemēram, viens no jaunākajiem tetovējumiem – rēcoša lauvas galva – simbolizē spēku, kas bijis nepieciešams, lai spētu uzveikt depresiju.

Tetovējums uz sejas tapa pandēmijas laikā

Citi saka, ka drosmīgi, man likās – nekas tāds… Nelikās, ka daru kaut ko traku. Tas bija pandēmijas pirmais vilnis, kad uztetovēju “Miers” virs labās acs. Tieši dienu, pirms aizvēra robežas, lūk, tas bija traki! Tagad tad man ir rakstīts sejā – atgādinājums saglabāt mieru pat vistrakākajās situācijās.

Fenikss uz muguras

Kā rodas idejas tetovējumiem? Ir notikums, un tad attiecīgi ir arī bilde. Covid-19 laiks emocionāli man bijis ļoti smags. Otrajā vilnī paliku pilnībā bez balss, pagāja labs laiks, līdz atkal varēju sākt dziedāt. Un tam par godu man uz muguras ir fenikss, jo es burtiski atdzimu no pelniem. Tagad man ir vēl lielāks prieks iet pie saviem klausītājiem. Neizsakāms! Tādēļ ļoti gaidu 8. un 9. oktobri, kad atkal varēšu uzstāties ar savu pavadošo sastāvu Cēsīs, "The Art Ranch Dukuri" telpās.

Palīdzēs atskatīties uz dzīvi

Es tetovēšos vēl. Atpakaļceļa vairs nav. Tikai uz priekšu! Un es gaidu to dienu, kad varēšu sēdēt, skatīties uz tām krunkainajām bildēm vecumdienās un atcerēties, cik dzīve bija vētraina, bet skaista! Pret tetovēšanos attiecos nopietni, tā nav vieta jokiem, jo tas viss vairāk vai mazāk tomēr ir uz mūžu. Jā, var ņemt laukā, bet tas sāp un kuram gan ir laiks kam tādam? Labāk vienkārši netetovēt ko tādu, no kā vēlēsies atbrīvoties. Galvenais – atrast īsto meistaru! Es noteikti varu ieteikt savējo – Viktors Fussa, pareizā attieksme!