Viena aizbrauc bez kosmētikas, cita nevar iztikt bez fēna - kādas ir mūsu olimpisko dāmu sievišķīgās vājības

Pētersonei galvenais ir fēns!

Šī brīža Latvijas labākai BMX riteņbraucējai Vinetai Pētersonei šīs būs pirmās olimpiskās spēles. Uz Tokiju valmieriete dodas ar izredzēm cīnīties par medaļām, jo pasaules rangā ieņem devīto vietu.

“Nekā īpaša manā koferī nebūs. Sporta tērps, ritenis… Ideālā variantā vajadzētu līdzi rezerves velosipēdu, bet šoreiz ņemsim būtiskākās rezerves daļas, stūri, dakšu... Taču pats galvenais ir fēns. Ceļojot parasti pietrūkst, ka man nav fēna! Jo mans ikdienas rituāls ir izmazgāt matus un izžāvēt tos. Uz sacensībām it īpaši, jo uzskatu, ka sports ir svētki, tāpēc uz katrām sacensībām jābūt pienācīgi sapucētai. Es sacensību rītā sapošos un uz startu dodos kā uz svētkiem. Bet, ja nav fēna...” atbild Vineta, piebilstot, ka tāda īpaša pirms starta rituāla gan viņai neesot: “Galvenais ir izdarīt visas nepieciešamās lietas, būt mierīgai, uzkrāsot lūpas un doties uz sacensību vietu!” Bet kā olimpiskajai debitantei ar satraukumu? “Protams, ka ir! Bet mēģinu par to nedomāt.”

Mūze nesatraucas par niekiem

Pirms deviņiem gadiem šķēpmetēja Līna Mūze debitēja olimpiskajās spēlēs, Londonā ierindojoties 13. vietā, bet nākamā olimpiāde gāja secen smagas traumas dēļ. Tagad sportiste no Smiltenes sevi gatava pierādīt pēc pilnas programmas.

“Nekā daudz jau nebūs līdzi. Sacensību forma un divi pāri nagleņu. Kosmētiku gan Tokijā noteikti nevajadzēs, jo plus 30 grādos no tās nebūs nekādas jēgas – viss, ko būšu uzlikusi uz sejas, pēc pirmās noslaucīšanās paliks dvielī. Māņticīga neesmu, pirmsstarta rituālu man nav, galvenais ir neaizgulēties sacensību rītā – lai paspētu iesildīties. Pagaidām vēl tā nav gadījies, un ceru, ka šī pirmā reize man nekad nepienāks. Satraukums? Ar visu to, ka šis olimpiskais cikls bija ļoti sarežģīts, satraukuma nav nekāda. Laikam jau tāpēc, ka esmu savā dzīvē izgājusi cauri smagākām lietām – traumām, kā tas bija pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, kad sarāvu krusteniskās saites, abas sānu saites, sadragāju menisku. Toreiz, kad man vajadzēja lidot uz olimpiādi, es gulēju uz operāciju galda. Bet viss, kas saistīts ar šo olimpiādi, – vienkārši plūsti līdzi notikumiem un nestreso par to, ko nespēj ietekmēt. Arī tiem cilvēkiem, kas ikdienā satraucas par visiem šiem ierobežojumiem, saku, ka visvieglāk būs tam, kurš spēs pielāgoties. Un tas ir ļoti svarīgi – pielāgoties šai nepierastajai situācijai. Jo visu pārējo vienmēr varēs paspēt, dzīve ir gara, jāizbauda katrs mirklis un nevajag satraukties par niekiem!”

Palameikai pirms starta jāpietonē mati

Latvijas rekordistei šķēpa mešanā Madarai Palameikai šīs būs jau trešās olimpiskās spēles.

“Noteikto ierobežojumu dēļ olimpiskajā ciematiņā varēs valkāt tikai oficiālos izlašu treniņtērpus, tāpēc savas drēbes nav jēgas ņemt līdzi. Līdz ar to es nemaz savu koferi nesakrāmēju – saņēmu no LOK jau visu nokomplektētu! Protams, šo to papildus gan paņemšu līdzi – tā būs kosmētika, jo ir iegājies, ka pirms atbildīgām sacensībām notonēju matus. To esmu darījusi pirms Londonas olimpiskajām spēlēm, arī uz Rio atklāšanas ceremoniju, to noteikti darīšu pirms starta Tokijā. Nezinu, kāpēc tā iegājies. Turklāt, skatoties grāmatas no šīm olimpiādēm, tajās publicētas tikai fotogrāfijas, kurās redzams, kā sev krāsoju matus. Laikam jau tas ir tāds sievišķīgs prieciņš, lai atbrīvotos no lieka satraukuma.”

Velvere ar sarkanbaltsarkanu lentīti matos

Trīsdesmit vienu gadu vecajai Līgai Velverei šī būs olimpiskā debija. 800 metru skrējēja Tokijas olimpiskajās spēlēs tika pēc īpaša Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas lēmuma, un par to viņa uzzināja tikai 1. jūlijā.

“Protams, ka ņemšu līdzi naglenes un sarkanbaltsarkano lentīti, ko iepīt matos. Bez tās es nekur un nemaz. Neizeju uz starta, ja neesmu matus sapinusi ar šo lentīti. Tas man ir tāds kā sava veida pirmsstarta rituāls, turklāt sacensības ir kā svētki, tāpēc gribas uz starta iziet sapucētai, būt citādākai nekā ikdienā,” atklāj Līga Velvere.

Galvenais ir negatīvs tests

“Neko jau tādu līdzi nevajag. Tenisa apavus, sporta tērpu, laptopu un, protams, stīgas raketei – tās ir pašas svarīgākās,” atklāj Anastasija Sevastova, sakot, ka pirmsstarta rituāli viņai mainoties –  atkarībā no tā, vai iepriekšējā turnīrā ir zaudēts vai uzvarēts.

Kā Sevastova stāstīja pirms sacensībām, olimpiskais turnīrs pieredzējušajai tenisistei esot personiski nozīmīgs. “Tas taču ir augstākās raudzes turnīrs, kas notiek reizi četros gados. Nekad neesmu bijusi olimpiskajās spēlēs, tāpēc man šīs sacensības būs īpašas. It sevišķi tāpēc, ka ikdienā mēs startējam individuāli, pārstāvam pašas sevi, bet olimpiskajās spēlēs pārstāvam savu valsti, startējam ar Latvijas karogu – tenisā tas ne katru dienu notiek. Tās ir pavisam citas emocijas,” teic Anastasija un uz jautājumu, ar kādām domām dodas uz Tokiju, nopietni atbild: “Galvenais, lai būtu negatīva, lai pēc diviem Covid-19 testiem man būtu negatīvs rezultāts!”