Gada atgriešanās! Ingmārs Līdaka atkal strādā zoodārzā

Gada sākumā no amata atbrīvotais Ingmārs Līdaka, kam tika pārmesta teritorijas piesārņošana un nesamērīga algu politika, jau kopš oktobra atstājis bezdarbnieku rindas un atkal ir oficiāls zooloģiskā dārza darbinieks.

Žurnāls "Kas Jauns" ielūkojies vienā no Līdakas darba dienām, kurā viņš naski rosās, iemūžinot dzīvnieku ikdienu. “Kopš 8. oktobra esmu pieņemts darbā par izglītības darba metodiķi. Vispār jau interesanti, jo mana dzīve apmetusi loku – 1991. gadā veicu tieši šādu darbu, un nu esmu tajā atgriezies,” nosaka Ingmārs. Taujāts, kā izdevies atrast šādu vakanci, Līdaka skaidro: “Viss bija likumsakarīgi. Oktobrī šo amatu ieņemošā kundze to atstāja, jo devās pensijā. Uzzināju, ka ir atbrīvojusies šāda vakance, un nešaubīgi tai pieteicos. Ņemot vērā, ka konkursa nebija, es uz to varēju pretendēt,” skaidro iepriekšējais "Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza" valdes priekšsēdētājs.

Viņš lepojas, ka, esot bezdarbnieka statusā, izmantojis Valsts nodarbinātības aģentūras piedāvātās iespējas un apguvis jaunas zināšanas. “Būdams bezdarbnieks, apguvu projektu vadības zinības, un tās likšu lietā arī šajā amatā,” piebilst Ingmārs. “Mana ikdiena paiet, staigājot pa zooloģiskā dārza teritoriju ar videokameru rokās. Pēc tam safilmēto “pārnesu” uz datoru un notiek darbs pie montēšanas. Viens no maniem darba pienākumiem ir filmēt dzīvniekus ar mērķi izglītot mūsu sabiedrību, ievietojot informāciju par norisēm zoodārzā un dzīvniekiem sociālajos tīklos. Piemēram, rādīt sabiedrībai dzīvniekus, kuri ir Sarkanās grāmatas lapās, kuri pieskaitāmi pie apdraudētajām sugām. Veidoju preses relīzes un daru daudz citus ar savu amatu saistītos darba pienākumus,” skaidro Līdaka.

Protams, zoodārza plašajā teritorijā viņš sastop savus kolēģus, kuri viņu atminas kā vadītāju. “Kad biju priekšnieks, nekad kabinetā uzvalkā nesēdēju – es biju viens no visiem, kas rūpējās par zoodārza pastāvēšanu. Ja bija nepieciešamas pārrunas ar kādu no darbiniekiem, viņu uz kabinetu nesaucu, bet gan gāju uz viņa konkrēto darba vietu. Šķiet, ka nekas nav mainījies, jo kolēģi, mani redzot, vēlas parunāties, izstāstīt savu bēdu – piemēram, ka noplīsuši darba apavi. Taču ko man tagad darīt? Neesmu vairs direktors, nevaru sagādāt jaunus,” nosaka bijušais zoodārza vadītājs.

Taujāts par atalgojuma atšķirību, Ingmārs nenoliedz, ka to, ko saņem tagad, i salīdzināt nevarot ar to, kas pelnīts, esot vadītāja amatā. “Alga atšķiras būtiski, taču manas prasības šobrīd ir pieticīgas. Bērni ir izaudzināti, auto arī salīdzinoši nesen ir iegādāts jauns, nebūs jāremontē, tāpēc par iztiku sūdzēties negribu. Nejūtu, ka nevarētu iztikt. Kad biju vadītājs, bija sevi jātur formā, jābūt regulāri nofrizētam. Tagad ir vienkāršāk. Abi ar sievu esam strādājoši. Viņa šobrīd savā ziņā ir mana priekšniece, strādā par izglītības informācijas nodaļas vadītāju. Bet savulaik priekšnieks viņai biju es,” nosmej Ingmārs. Viņš atklāj, ka, pateicoties dzīvē esošajām pārmaiņām, arī mikroklimats ģimenē ir uzlabojies. “Sieva ir priecīga. Šajā amatā es esot daudz mierīgāks – tolaik bija daudz lielāka atbildība un lielāks stress, kuru mēdzu darba dienu vakaros atvest uz mājām,” nosaka Ingmārs.

Viņš gan neslēpj interesi par zoodārza nākotni, jo aizvien taču neesot atrasta jaunā vadība. Šoruden vēlreiz pagarināts Rīgas pilsētas pašvaldības izsludinātais atklātais konkurss uz SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" divām valdes locekļu vietām. Konkursam ir pieteicies arī iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Līdaka. Citu pretendentu mazo interesi viņš skaidro ar ļoti stingrajām konkursa prasībām, kuras arī viņam esot ļoti grūti izpildīt. “Gaidu rezultātus par jauno vadību. Ļoti negribētu, ka tā, sākot darbu, maina uzņēmuma mērķus. Gribētu, lai tie nekļūst komerciāli, jo manā izpratnē galvenais ir saglabāt vērtības, cienīt dzīvniekus un cilvēkus, kuri tos kopj,” uzsver ilggadējais zoodārza darbinieks.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" gada nogales dubultnumurā!