Apprecējusies šova "Caur ērkšķiem uz..." uzvarētāja Kristīne

Vēl pirms dažiem gadiem Kristīne domāja par pašnāvību, pārdzīvoja, ka šajā pasaulē nevienam nav vajadzīga, taču tagad viņas dzīve pilnībā izmainījusies. Laulību reģistrējot Ventspils Dzimtsarakstu nodaļā, viņa teica jāvārdu savam Artūram, un, kā tas viss notika, Kristīne izstāstījusi žurnālam "Kas Jauns". Bet jau ceturtdienas vakarā sirsnīgajā notikumā varēs ielūkoties arī "Ērkšķu" speciālizlaiduma "Dzīve pēc..." skatītāji.

Bildinājuma brīdī raudājusi kā traka

Kristīni mīļotais bildināja šovasar "Caur ērkšķiem uz..." projekta laikā. “Jedritvai kociņ, tas bija kaut kāds vājprāts!” sev raksturīgajā humorā iesāk stāstīt Kristīne, piebilstot, ka pirmo reizi Artūrs viņu bildināja pirms trim gadiem, taču kāzas tā arī nesekoja. Taču tagadējais bildinājums bija īpaši emocionāls.

“Tovakar uzturējāmies viesu namā pie Ventspils. Man teica, ka jāuzvelk kleita, jāizlaiž mati un jāiet uz tikšanos ar kādu ekspertu. Nodomāju, ka pēc sarunas ar ekspertu mani sūtīs uz mājām, jo netālu dzīvoju, un ka man "Ērkšķi" beigušies. Zvanīju Artūriņam, lai viņam to pastāstītu, taču viņš neatbildēja. Nesapratu, kāpēc viņš ar mani nerunā, sadomājos, ka noteikti iegrimis kādā depresijā, bez manis tik ilgi dzīvojot... Garastāvoklis sabojājās, niknojos, kāpēc pie eksperta vēl arī kleitā jāiet, vai pats prezidents atbraucis?” atceras Kristīne, turpinot: “Un es tāda neapmierināta, sabozusies kā pūķis, devos uz tikšanos ar ekspertu, bet tur aiz stūra mans Artūriņš ar puķu pušķi. Es metos viņam klāt, biju gatava lēkt opā. Samīļojāmies, sabučojāmies, apsēdāmies parunāties, bezalkoholiskais šampanietis, kūka, viss tik skaisti... Un tad viņš saka: “Es gribu kaut ko izdarīt…” Domāju, kas – vai tiešām pateiks, ka izlēmis šķirties? Teicu, lai stāv klusu, lai nerunā, lai nesabojā tik skaistu vakaru. Jo man pat prātā neienāca, ka varētu mani bildināt. Biju pārliecināta, ka kameru priekšā tas nekad nenotiks, jo Artūriņš ne reizi vien uzsvēra, ka bildinājums ir dziļi intīms, nevis publisks process, ka viņš nekad mūžā publiski to nedarīšot.”

Un tad tas notika! “Tomēr kameru priekšā mans Artūriņš nometās uz ceļa un pasniedza gredzenu. Re, kāds viņš man varonis! Biju izbrīnīta, kā viņš zināja gredzenam pareizo izmēru, kā viņš spēja atrast tādu, kas der maniem resnajiem pirkstiem! Protams, teicu jā! Jo es taču mīlu viņu!” stāsta Kristīne un, vaicāta, vai asaras acīs saskrēja, iesaucas: “Protams! Es jau sāku bimbāt uzreiz, kad ieraudzīju savu Mīlīti stāvam ar puķēm. Bet pēc bildinājuma vispār histēriski bļāvu, bezmaz vai kviecu balsī aiz laimes. Jo tas bija tik skaists notikums. Kad šo bildinājumu parādīja televīzijā, atradās tādi, kas komentēja, ka emocijas bija iestudētas. Bet ziniet, mīlīši! Tajā brīdī es vispār nedomāju par to, ka mūs filmē, ka apkārt ir citi cilvēki. Man tobrīd laiks bija apstājies, mēs bijām tikai divi vien – es un mans mīļais Artūriņš! Tādas emocijas un laimes asaras iestudēt nav iespējams. Un ko tādu notēlot nevar neviens aktieris!”

Kāzas šaurā ģimenes lokā

Abi nolēmuši, ka vajadzētu apprecēties jau šogad. “Lai arī domājām, ka tas nav reāli – kāzas Covid-19 laikā –, tomēr viss var notikt, ja labi grib,” uzsver Kristīne, sakot, ka laulību plānošanas laiks nebija no tiem vieglākajiem: “Galvā maisījās visādas domas – kā un vai vispār rīkot svinības, vai varbūt tomēr kāzas atcelt uz mierīgākiem laikiem. Bet tad cieši noteicu – viss, ja ir noteikts kāzu datums, tad jāprecas!”

Kristīne gan domājusi, ka varbūt varētu iztikt bez svinībām – sareģistrēties un Ventspils parkā izdzert pa glāzei šampanieša. Taču svinības notika! “Kāzu rīkošanā daudz palīdzēja gan Ērkšķu komanda, gan mamma, gan arī vedēji un viņu vecāki. Pateicoties viņu atbalstam, sapratu, ka kāzas tomēr būs iespējams nosvinēt! Un tā arī bija. Mums bija ļoti, ļoti skaistas kāzas! Sarakstījāmies Ventspils Dzimtsarakstu nodaļā, bet nosvinējām šaurā pulkā, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus. Bijām tikai desmit cilvēki, sēdējām pie atsevišķiem galdiņiem. Protams, lielākās problēmas sagādāja izlemt, kurus draugus aicināt, kuriem atteikt, jo viesu skaits tiešām bija ierobežots. Daži draugi šo faktu uztvēra ar sapratni, bet diemžēl bija arī tādi, kas uzmeta lūpu,” nosaka Kristīne, sirsnīgus pateicības vārdus veltot viesu namam "Lāči" un viņu saimniekiem: “Nav vārdos aprakstāms, cik viņi ir sirsnīgi cilvēki, cik labi mūs uzņēma. Turklāt saimnieks pats kāzu svinībās ķērās pie muzicēšanas. Tāpēc, ja gadījumā Ventspils pusē vajag kādu viesu namu, droši dodieties uz "Lāčiem"!”

Visskaistākais mirklis mūžā

Īpaši emocionāls brīdis Kristīnei bijis pirms kāzām, izvēloties līgavas kleitu. “Vai dies! Ar to kleitu vispār pigori bija! Ar "Ērkšķu" palīdzību to iegādājāmies salonā "Bride to be",” iesāk stāstīt Kristīne, kura kāzu kleitas meklējumos devās kopā ar mammu, vedējiem un savu līgavaini, jo viņai bija svarīgs savu tuvāko cilvēku viedoklis.

“Iegājām salonā, skatos, tur viss tievajām! Tad jau labāk man piedāvāt kartupeļu maisu nekā kāzu kleitas, jo manam augumam taču nekā cita atrast nav iespējams. Domāju – kur jūs mani atvedāt, man te nekas neder! Taču salona darbiniecei bija, ko piedāvāt. Uzvilku pirmo kleitu, uzkāpu uz pielaikošanas paaugstinājuma un... Visi raud, es raudu. Nespēju noticēt, ka esmu līgava, ka pošos kāzām, ka man ir kāzu kleita, ka man vispār būs kāzas! Es necerēju, ka reiz apprecēšos. Man tas bija kā sapnis, un tā kleita bija tik skaista. Saucu, lai kāds man iekniebj, jo nespēju noticēt, ka tā ir īstenība! Jutos kā pelnrušķīte ballē!” asarām acīs stāsta Kristīne.

Viņa gan pielaikojusi vēl citas kleitas, bet tās vairs nav likušās tik skaistas. “Un kas notika pēc tam! Parādījās mans Artūriņš, kurš starp visām salonā esošajām kleitām bija atradis vienu. “Re, piemēri!” Taču tā bija uzšūta tik smalka auguma līgavai, ka man tā mini kleitiņa derētu labi ja uz vienu cisku!” sirsnīgi smejas Kristīne, sakot, ka arī līgavaiņa kāzu uzvalka piemeklēšana bija emocionāli skaists mirklis.

“Devāmies uz veikalu "Mans drēbju skapis". Artūrs gan bija ļoti skeptisks, bet tur bija tik daudz skaistu uzvalku, ka viņš iegāja tādā azartā, ka pielaikoja visus, pat dzeltenas krāsas! Viņam tik ļoti iepatikās, varēja redzēt, kā acis mirdz. Un man jau ar patika, jo Artūram uzvalka nekad nav bijis. Viņš parasti ģērbjas praktiskās drēbēs, džinsos, uzvelk kreklu. Kad ieraudzīju savu Mīlīti uzvalkā... Ak Dievs, cik skaists! Vai tas vispār bija mans vīrietis? Cik ļoti viņam piestāv uzvalks, cik skaisti viņš tajā izskatās. Visskaistākais vīrs pasaulē!” lepojas Kristīne, kura tagad nes uzvārdu Bottere.

Plašāku ieskatu, kā Kristīne un viņas Artūrs izvēlējās kāzu kleitu un uzvalku, kā notika sapņu kāzas un kādas bijušas pirmās dienas precētas sievas goda, sola sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz...” speciālizlaidums, kas pie skatītājiem nonāks ceturtdienas vakarā.

Dalībnieki satiksies pēc pus gada pārtraukuma un atskatīsies, ko šajā laika piedzīvojuši?  Vai viņiem izdevies atturēties no alkohola un kaitīgo vielu lietošanas? Vai uzlabojušās attiecības ar ģimenes locekļiem, audzis pašvērtējums un dzīve gājusi augšup? Savukārt Kristīne ļaus ielūkoties savā kāzu dienā un pastāstīs, kādas ir viņas attiecības ar vīru.

Bet citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!