Princis Harijs ļoti sadusmojies uz Viljamu, kad viņš vērsies pie mātesbrāļa, lai tas atrunātu no precībām ar Meganu

Seriāla “Suits” aktrise Megana Mārkla prinča Harija dzīvē ienāca 2016. gada jūlijā. Saseksas hercogs savā nākamajā sievā ātri vien saskatījis rakstura iezīmes, kas piemita viņa mammai princesei Diānai.

Roberts Leisijs – atzīts galma vēsturnieks un TV seriāla “The Crown” konsultants – apgalvo, ka Harijs iepazīstinājis draudzeni ar savu tēvu un vecmāmiņu un abi prinča izvēli atbalstījuši. Problēma radusies ar Viljamu.

Nākamais Lielbritānijas troņmantnieks paudis raizes, ka viņa mazais brālis pārāk sasteidz šīs attiecības, un nevilcinājās to pateikt Harijam tieši acīs. Hariju tas aizskāris līdz sirds dziļumiem, ka cilvēks, kas bija viņam bijis vistuvākais kopš mammas nāves, viņu nesaprot dzīves svarīgākā lēmuma pieņemšanas laikā.

“Viss notiek pārāk ātri,” savas šaubas Harijam uzticējis Viljams, piebilstot – “Vai tu tiešām esi pārliecināts par savu izvēli?”

Harijs nav varējis saprast, vai brālis patiešām ir noraizējies par viņa personīgo laimi, vai atkal – un kā parasti – domā par to, kādu ietekmi tas atstās uz koptēlu un nākotni britu karaļnamam, par kura galvu viņš reiz dienās kļūs.

Harija atbilde bija dusmas un aizvainojums. Pēc vairākām indīgām piezīmēm no mazā brāļa puses, Viljams nolēma vērsties pie mammas brāļa grāfa Čārlza Spensera pēc palīdzības.

Laiku pa laikam Diānas jaunākais brālis pēc māsas aiziešanas mūžībā abiem dēliem ir bijis tāds kā goda krusttēvs. Pēc Viljama sarunas grāfs Spensers piekritis palūkot, ko viņš varētu darīt lietas labā.

Saskaņā ar grāmatas autora teikto, Spensera iejaukšanās visu padarījusi tikai vēl sliktāku. Harijs kategoriski atteicies kaut ko palēnināt plaukstošo attiecību gaitā.

Tiesa viņš nevaino onkuli par iejaukšanos. Harijs saprot, kāpēc mammas brālis vēlējās palīdzēt. Viņš tikai ir nikns, ka Viljams iesaistījis citus ģimenes locekļus šajā attiecību drāmā.

Plaisa brāļu attiecībās palika. Abi salaba un izrādīja draudzīgumu, it īpaši, kad bija nepieciešama publiska vienotības demonstrēšana. Taču dusmas un neuzticēšanās, un zināmā mērā distancēšanās vienam no otra – esot saglabājusies vēl aizvien. Vismaz tā apgalvo grāmatas autors Roberts Leisijs.