Topošā klasika? Seriāla "Vilku audzinātie" recenzija
Pavisam svaigi iznācis seriāls, un jau daudzi ir «uzsēdināti» uz «Vilku audzināto» āķa. Tā īsumā var raksturot pirmās atsauksmes par seriālu publiskajā telpā. Caur un cauri zinātniskās fantastikas kanonos balstīto jauno HBO veikumu, ko Latvijā var redzēt «Shortcut» platformā, daži pat salīdzina ar žanra klasiku «Svešais» jeb daudziem pazīstamu kā vienkārši «Alien». Un ne bez pamata.
Jaunais seriāls apņēmīgi iet zinātniskās fantastikas ceļu, un to ir producējis un divas tā pirmās sērijas režisējis «Svešā» režisors Holivudas klasiķis Ridlijs Skots. Tiem, kuri vairās no šausmu kino, Ridlijs Skots daudz labāk zināms kā epohālās filmas «Gladiators» autors. Lai kam Skots ķertos klāt, tas gandrīz vienmēr notiek ar tikai Holivudā iespējamu vērienu, tajā pat laikā nepazaudējot jēgas un personīguma pavedienu stāstos. Arī jaunajā HBO veikumā «Vilku audzinātie» var just Skota darbu raksturu, lai gan viņa režijā ir tikai divas no seriāla sērijām.
Kā jau tas pēdējā laikā ierasts ar pasaulē slaveniem kino režisoriem, kuri pievēršas seriālu frontei, Ridlijs Skots ir viens no seriāla producentiem. It visos reklāmas materiālos un saukļos tiek minēts, ka šis ir slavenā režisora seriāls, tomēr neaizmirsīsim, ka viņš ir tikai viens no producentiem un tikai divu no desmit sēriju režisoriem. Skaidrs, ka vecmeistars ir devis darbam sava spēcīgā rokraksta virzienu, tomēr nav absolūts tā autors.
«Vilku audzināto» stāsts norisinās tālā nākotnē. Planētu Zemi ir iznīcinājis karš starp mitraisma reliģijas sekotājiem un ateistiem. No civilizācijas pāri palikušie lidinās apkārt kosmosa kuģos un meklē dzīvībai piemērotu vietu. Seriāla sižeta darbība aizsākas ar divu androīdu jeb cilvēkveidīgu robotu ierašanos uz planētas Kepler 22b, kura atrodas simtiem gaismas gadu attālumā no zemes. Androīdus sauc gluži vienkārši - Māte un Tēvs. Abu misija uz šīs grūti apdzīvojamās zemes ir izaudzināt cilvēku bērnus, kas nevedas viegli, jo gana ātri pieci no sešiem bērniem mirst. Laika gaitā androīdi sāk iegūt aizvien cilvēcīgākus vaibstus, bet tajā pašā laikā atskārst, ka bērnu domāšanu kontrolēt un pārvaldīt ir visgrūtāk. Drīz viņus apciemo arī neliela misija no mitraistu šķirsta. Viņi vēlas nolaupīt androīdu dzīvu atlikušo atvasi, bet Māte uzsāk nežēlīgu cīņu pret viņiem. Atriebjoties viņa nolaupa piecus mitruistu bērnus, lai turpinātu tos audzināt savā apmetnē. Skaidrs, ka cilvēcei, kura ir uz izmiršanas robežas, svarīgs ir katrs bērns. Tāpēc mums priekšā stāv neizbēgama cīņa starp ticīgajiem un mitruistiem, cilvēkiem un androīdiem, un, nešaubos, viss izrādīsies vēl daudz sarežģītāk nekā pirmajās trīs sērijās solās būt.
Nākamā «Troņu spēle»?
Viens ir skaidrs! Cilvēkiem vajag grandiozus fantastisko pasauļu stāstus jeb pasakas pieaugušajiem. Pavisam nesen to apliecināja «Troņu spēles» vispasaules fenomens. Lai cik izstiepts arī nebūtu šis fantāzijas stāsts, tas miljoniem ļāva dzīvot un sekot intrigām mītiskā pasaulē, kurai ir maza saistība ar mūsējo, bet patiesībā aiz tā visa bieži varējām atpazīt paši sevi. Pieteikumu šādai koncepcijai ar savām pirmajām sērijām piesaka arī «Vilku audzinātie». Gan ar savu solījumu ievest un iepazīstināt ar jaunu un nepazīstamu pasauli, gan ar action piepildīto stāsta gaitu.
No seriāla ievada īpaši gribu izcelt pašu pirmo sēriju. Tai piemīt pavisam reta daudzsēriju filmās sastopama kvalitāte. Tā neaizraujas ar skaidrošanu vai dialogiem par to, kur mēs esam un kas tagad notiks. Autori mūs patur ļoti intriģējošā neizpratnē, bez liekiem vārdiem aicinot visu censties saprast katram pašam. Šāds minimālisms izrādās daudz, daudz ievelkošāks nekā, ja mums viss būtu pasniegts uz paplātes. Jāatzīst gan, ka, notikumiem virzoties uz priekšu, ritms un pirmā intriga mazliet pierimst. Gana ironiski par šo ir izteicies «Entertainment Weekly» kritiķis, kurš, seriālu novērtējot augstu, ir piezīmējis, ka «Vilku audzinātie» ir tāda veida seriāls, kur pēc divu pušu cīņas mums nākas pavadīt pusi no turpmākās sezonas, vērojot to, kā abas puses gatavojas cīnīties vēlreiz. Nevar nepiekrist. Ja nekļūsti par kaislīgu seriāla fanu no pirmā mirkļa, tad brīžiem fantāzijas stāsts var izrādīties pārāk stiepts, lai sagaidītu nākamo svarīgo cīņu, pēc kuras izrādīsies, ka izšķiroša būs aiznākamā kauja. Tomēr žanra mīļotājiem tā diezin vai būs problēma.
Mazo detaļu šarms
Jau no paša sākuma ir skaidrs, ka «Vilku audzinātie» būs paradīze simbolu meklētājiem. Fantastikas sižets ir pārpildīts aizraujošām līdzībām ar reālo pasauli un tās vēsturi. Izmantojot mākslīgo intelektu tēlus Māti un Tēvu, autori mums piedāvā aizdomāties par to, kā mēs paši audzinām bērnus un cik svarīga mums ir nākamā paaudze kā tāda. Līdzīgi ir ar daudz sīkākām seriāla niansēm. Ja papēta mazliet vairāk, tad varam uzzināt, ka praktiski katram tēla vārdam ir kāda īpaša nozīmē. Galvenokārt tās ir atsauces uz sengrieķu vai romiešu mitoloģiju, tāpēc tie, kuri mīl rakt, var doties daudz dziļākos meklējumos, lai atrastu savas atbildes tiem jautājumiem, ko mums neuzkrītoši ir uzdevuši stāsta autori.
Interesanta ir arī jau pieminētā Ridlija Skota līdzšinējo filmu tematu sasaukšanās ar jauno daudzsēriju filmu. Pazīstam viņu kā zinātniskās fantastikas meistaru, bet šīs seriāls velk paralēles arī ar senās Romas kultūru, kur risinājās viņa filma «Gladiators». Piemēram, mitraisma reliģija, kurai seko seriāla varoņi vienā frontes pusē, ir patiešām reāli eksistējoša garīga prakse, kura bija populāra senajā Romā mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Pat pašā seriāla nosaukumā «Vilku audzinātie» ir ielikta gana laba saspēle ar seno Romu. Seriāla sižetā nekādi vilki nav manāmi, bet atcerēsimies leģendu, kuru mācījāmies skolas laikā par to, ka seno Romu dibināja Romuls un Rems, kurus uzaudzināja vilku māte. Šoreiz tikai Romas vietā ir tāla planēta un vilcenes vietā ir androīdu Māte. Seriāls ir aizrautīgi skatāms arī bez visiem šiem sīkumiem, bet iespēja aiz fantāzijas, kosmosa kuģu un androīdu priekškara meklēt asprātīgas atsauces uz vēsturi vai iegrimt filozofiskās pārdomās ir gana plašas.
Nedrīkst nepieminēt arī aktieru darbus, kuri ir pārliecinoši, lai gan iztiek bez pasaulē slaveniem vārdiem. Seriāla ievads centrējas ap Mātes un Tēva tēlu, kuriem jāspēlē datorizētas būtnes. Pat viņu emocijas it kā ir ieprogrammētas, tomēr esiet droši, ka šāds uzdevums aktieriem nebūt nav no vieglajiem un pārsteidz šarmantās nianses kā Mātes tēla atveidotājā Amandā Kolinsā mostas cilvēcīgi un mātišķi pārdzīvojumi par savu bērnu audzināšanas misiju. Brīžiem viņa no datora atveidošanas smalki un nemanāmi kļūst par cilvēku. Šis ir pierādījums patiesībai, ka dažreiz aktierim daudz grūtāk ir nospēlēt pavisam mazas un smalkas lietas, nevis lielas dramatiskas traģēdijas vai histērijas. Ne velti Mātes lomas atveidotāju gan vizuālo īpašību, gan meistarības dēļ salīdzina ar Sigurniju Vīveri no Ridlija Skota klasikas «Svešais». Līdzīgi ir ar vienu no retajiem komiskajiem elementiem «Vilku audzinātajos». Tas ir Tēva tēls, kurš gluži tāpat kā mums labi pazīstamie omulīgie onkuļi ir iemācīts, ka neveiklos brīžos vajag izstāstīt kādu anekdoti. Tās patiešām ir savādas un nenoliedzami asprātīgas, lai reizēm mēs uzelpotu no eksistences problēmām uz planētas Kepler 22b. Seriālā viss ir labi izrēķināts un salikts savās vietās.
HBO jaunums ir obligātā literatūra visiem fantastikas faniem vai tiem, kuri grib saprast, vai «Vilku audzinātie» kļūs par jaunu TV fenomenu. Lai gan sižeta ritējums vietām varētu būt neparedzamāks un aizraujošāks, tomēr digitālo asiņu piepildītās cīņu ainas un nezināmās planētas briesmoņi noteikti neliks garlaikoties. Šī ir iespēja dzīvot līdz un pārliecināties, uz ko ir spējīgas vismūsdienīgākās un attīstītākās filmēšanas tehnoloģijas, pateicoties kurām fiziski filmētais ir ne mazāk nozīmīgs kā datorā digitāli uzzīmētais. Tomēr pāri visam pats stāsts mūs izaicina fantāziju rotaļā par to, vai nākotne tiešām izskatīsies tāda, un mēģina mūs brīdināt par to domāt jau šodien.
