Asinis sniegā. Seriāla "The Head" recenzija

Mums, uzsākot dzīvi lietus, aukstuma un tumsas sezonā, nebūs grūti asociēties ar «The Head» pamatuzstādījumu. Tā darbība norisinās polārpētnieku nometnē, kurā sākās arktiskā nakts sešu mēnešu garumā. Psiholoģisks pārbaudījums noslēgtā vidē bez jebkādām iespējām aizbēgt. Pat pingvīni emigrē no šīs vietas, ziemai tuvojoties.

Darbības vide un stāsta sākums atsauc atmiņā, iespējams, vienu no slavenākajiem pasaules psiholoģiskajiem šausmu trilleriem – Stenlija Kubrika filmu «Mirdzums», kas jau daudzus gadu desmitus pelnīti ir kulta filmas godā. Turklāt gadu desmitiem ritot, tā nav zaudējusi neko no savas aktualitātes. Noslēgtas vides ir interesantas kino un seriālu veidotājiem. Tajās ir kaut kas cilvēka psiholoģijai un ikdienas pieredzei pretdabisks. Prom no civilizācijas un ikdienas indivīds parāda savu īsto dabu vai pat vēl vairāk. Tās vietā sāk runāt instinkti. Tajā ir ne tikai interesanti noraudzīties, bet tas paver plašas iespējas negaidītiem darbību pavērsieniem. Turklāt kļūst vēl saspīlētāk, ja apkārt ir bezgalīga tumsa, un iziet ārā gaisa temperatūras dēļ nav iespējams.

Seriāls «The Head» ir izvēlējies savu stāstu vēstīt, atsakoties no hronoloģiskas secības. Viss sākas ar plašu ballīti Polaris VI Antarktīdas zinātniskajā stacijā. Zinātnieki un apkalpojošais personāls dzīro pēdējā Antarktīdas gaišajā dienā. Visi ir draudzīgi, priecīgi un līksmi. Lielākā daļa no personāla nākamajā dienā dosies prom, un stacijā paliks tikai desmit no viņiem, lai turpinātu darbu pie pētījumiem, kas pasauli var glābt no globālās sasilšanas un potenciālās bojāejas. Uzdevums ir svarīgs, bet stāsts nebūt nav par to. Protams, visa noskaņa mums nepārprotami signalizē, ka tiksim ierauti skarbā trillerī. Tomēr mēs nesekojam tam, kas norisinās pētniecības stacijā. Mēs tajā atgriežamies pēc sešiem mēnešiem līdz ar saules gaismu un ekspedīcijas vadītāju Johanu. Viņa sieva Annika ir viena no desmit cilvēkiem, kas šo laiku pavadīja stacijā. Johanam un viņa komandai ierodoties Polaris VI stacijā, atklājas šausminošs skats. Nav nekādu dzīvības pazīmju. Un tad cits pēc cita tiek atrasti septiņi dažādā veidā nogalināti komandas locekļi. Izdzīvojušie ir jauniņā ārste Megija un egocentriskais ekspedīcijas vadītājs Arturs. Viņu liecības par notikušo stipri atšķiras. Johans no vadības saņem ziņu, ka vētras dēļ izmeklētāji un papildu palīgi ieradīsies tikai pēc 48 stundām, tomēr viņam nav tik daudz laika, jo vienīgā neatrastā persona ir viņa sieva Annika. Tā kopā ar dāņu pētnieku Johanu pavedienu pa pavedienam atklājam, kā izvērtās šī nežēlīgā asinspirts zinātniskajā stacijā, vienlaikus izmisīgi cerot uzzināt, kur atrodas viņa sieva.

Seriāla autori mums tiešām sarūpējuši šarmantu un atšķirīgu varoņu buķeti. Tāpat jāatzīst, ka pilnībā atmaksājas uzstādījums seriālā nepārtraukti ceļot šurpu turpu laikā. Abos stāstos iestrādāti aizraujoši āķi. Pagātnes stāsts galvenokārt atgādina izmisīgu detektīvu, kuru vada intriga uzzināt, kurš un kāpēc ir slepkava. Savukārt tagadnē ir jāsteidz uzzināt, kur pazudusi Annika, līdz nav par vēlu.

Visi satiekas Antarktīdā

Izvēle nepārtraukti miksēt laikus noteikti jāizceļ kā viena galvenajām veiksmes atslēgām mistiskajā trillerī, kur neiztiek arī bez dažiem litriem asiņu. Jāatzīst gan, ka «The Head» skatīšanās pieredze paliek tikai sevī un bez pēc spraigajiem sižeta pavērsieniem tā neatstāj bagātīgu pēcgaršu. Sižets arī ir viss, uz ko turas seriāla spēks. Protams, visos aspektos paveiktais ir augstā līmenī. Jau pieminēju galveno varoņu ansambli. Viņus vēl spilgtāk palīdz iznest internacionālais, ļoti veiksmīgi atlasītais aktieru ansamblis. Dažiem no viņu atveidotajiem tēliem gan nākas mirt diezgan ātri, tomēr īpaši spilgti atmiņā iespiežas divi britu salu aktieri. Zinātniskās misijas vadītāja Artura skarbais un patmīlīgais tēls, kuru atveido Džons Linčs, – aktieris ar gana plašu pieredzi. Viņam līdzās rafinētu tēlu ne mazāk veiksmīgi iznes aktrise Katarina Odonelija, kurai tikpat kā nav nekādas ekrāna pieredzes. Jāpiemin, ka no viņiem neatpaliek arī pārējie, kuri kopā darbojas kā laba futbola komanda, savu mērķi sasniedzot ar meistarīgu saspēli. Interesanti, ka līdzās britu aktieriem seriālā darbojas viņu kolēģi no Spānijas, Dānijas, Japānas, ASV, Vācijas.

Traucoties cauri sižeta un noslēpumu līkločiem, pēc labākajiem detektīvu un trilleru paraugiem slepkavībās vaininieka aizdomu ēna slīd no viena tēla uz nākamo. Tomēr mazliet nepamet izjūta, ka visa «The Head» radošā komanda nav ieradusies filmēšanas laukumā radīt kādu neaizmirstamu mākslas darbu. Drīzāk plašais un internacionālais mākslinieku ansamblis abās kameras pusēs ieradies paveikt savu darbu un izdarīt plānoto labi atmaksātā darba laikā. Seriālam patiešām var pārmest personīguma dzirksts trūkumu. Tas nav kādā vienā konkrētā aspektā, bet visā darbā kopumā. Viss ir labi un profesionāli paveikts, bet bez papildu oriģinalitātes dzirksts.

Vizuālajā frontē gana labi ir parādīta mūžīgā nakts un aukstā, bezpersoniskā zinātniskās stacijas vide, tomēr seriālam nepiemīt īsti atmiņā paliekoša sava vizuālā identitāte ar pēcgaršu. Noteikti tie skatītāji, kuriem patīk piesieties detaļām un uzdot jautājumus vietā un nevietā par notiekošā loģiku, atradīs arī šeit, kam uzbrukt. Sevi pie šādiem skatītājiem noteikti nepieskaitu, bet gribot negribot rodas jautājumi, piemēram, kā no krāna izlietnē var tecēt ūdens, ja stacijā ir atslēgta sildīšana un temperatūra telpā ir –20 grādi. Nevajag pat būt tik sīkumainiem. Gana daudz jautājumu var izsaukt arī paša seriāla nosaukums, kuram gan tiešā, gan metaforiskā līmenī ir mazs sakars ar notiekošo ekrānā.

Visam pāri ego

Seriāls «The Head» tomēr aktualizē gana interesantu morālu jautājumu. Vai zinātnieki, kas šķietami pašaizliedzīgi cīnās par atklājumiem, kas varētu glābt un uzlabot pasaules nākotni, dara to cilvēces vārdā? Visdrīzāk to visu viņi iztur savas potenciālās slavas un zvaigžņu stundas dēļ. Viņi nedzīvo nekurienes vidū, lai glābtu pasauli, bet drīzāk ierakstītu savu vārdu zinātnes vēsturē zelta burtiem. Iespējams, šīs un vēl dažas citas gana interesantas un pārdomu vērtas atziņas tiek atstātas otrajā plānā, traucoties cauri dinamiskajiem sižeta pavērsieniem.

Tajā pašā laikā asais un brīžiem stindzinošais stāsts spēj izaicināt ļoti daudz mūsu fobijas un padarīt laiku pie ekrāna par intriģējošu pieredzi. Ar to «The Head» brīžiem iesoļo arī šausmu žanra lauciņā. Galvenais ir ļauties sižeta un neziņas virpulim, ja reiz kopā ar šo seriālu dodaties ceļojumā uz Antarktīdu sešu sēriju garumā. Tieši tur būs iespējams rast patīkami bērnišķīgu aizrautību, sekojot sižeta pinekļiem un cenšoties atšķetināt noslēpumu. Varu apsolīt, ka seriāla fināls glabā gana daudz pārsteigumu, kurus nebūs tik viegli paredzēt pat rūdītākajiem Agatas Kristi detektīvu pazinējiem un trilleru ekspertiem. Labāk neteikšu neko vairāk, bet pēc seriāla noskatīšanās pārlasiet šo to no Agatas Kristi un, iespējams, apjautīsiet, no kurienes nāk iedvesma spāņu trillera žanra ekspertiem un «The Head» scenārija autoriem brāļiem Pastoriem.

Vairāk ieteikumus, ko skatīties, meklē šeit!  

Materiāls tapis sadarbībā ar «Tet»