Mistika ap Intas Fogeles dzimtas kapiem turpinās

Pirms pāris nedēļām žurnāls "Kas Jauns" rakstīja, ka Pleskodāles kapsētā bez pēdām pazudusi skaistumkonkursu rīkotājas Intas Fogeles kapavieta. Kāda draudzene aizgājusi nolikt ziedus, bet dzimtas kapos no Fogeles atdusas vietas vairs ne vēsts. Tā nu žurnāls skaidrojis, kas noticis ar Fogeles urnu un kam par to būtu jārūpējas.

Kapavieta pazudusi

Kā zināms, aģentūras "Mis Latvija" direktore Inta Fogele pēc smagas slimības mūžības ceļos tika aizsaukta 59 gadu vecumā 2016. gada 20. jūlijā. Viņas mirstīgās atliekas – urna ar pelniem – pēc publiskas atvadu ceremonijas Rīgas krematorijā zemes klēpī Pleskodāles kapsētā līdzās audžutēvam tika guldītas pēc diviem mēnešiem, klātesot tikai aizgājējas mammai Margai Līberei un dažām draudzenēm. "Kas Jauns" rīcībā nonāca fotogrāfijas, kā izskatās Fogeles atdusas vieta. Tā tikusi izveidota ar apbedīšanas kompānijas līdzdalību, reģistrēta, kā pienākas, apstādīta puķēm, bet nu izgaisusi…

Margai vēl dzīvai esot, Intas draudzenes pauda, ka vairās uzbāzties ar savu risinājumu, uzskatot, ka tiesīga lemt par kapakmeni un rīkoties ir Fogeles māte. Līdzīgās domās bija arī Jūlija Djadenko-Muglere – skaistumkonkursu rīkotāju stafetes pārņēmēja, kas Intu sauca par savu audžumammu. Sarunā ar Kas Jauns viņa apstiprināja, ka bijušie “mis un misteri” lēmuši, ka kopīgiem spēkiem sarūpēs pieminekli Intai. “Es domāju, ka Intai pienāktos tāds, kas ietvertu viņas lomu Latvijas skaistumkonkursu izveidošanā un attīstībā,” pirms pāris gadiem apņēmīgi pauda Jūlija.

Pa šo laiku – pērnā gada 12. septembrī – mūžības ceļos 92 gadu vecumā aizsaukta arī Fogeles mamma, kas pēdējos gadus vadīja senioru namā. Viņas kapavieta tikusi iekārtota starp vīru un meitu. “Es nezinu, kas Intas mammu apglabāja, bet skats ir šausmīgs – kapam virsū uzlikta veca, sūnām noaugusi apmale, savukārt vietā, kur bija Intas urna, vairs nav nekā!” šokēta ir aculieciniece, kas vēlējās palikt anonīma. Lieki piebilst, ka Fogeles apbedījuma vietā tā arī nav uzlikts ne piemineklis, ne kāda cita liecība, ka te atdusētos Latvijas skaistumkonkursu radītāja un rīkotāja.

Māju atstāj kaimiņam. Un kapus?

Notikušais paziņas jo vairāk sarūgtinājis tāpēc, ka zināms – Fogeles ģimenei bija vismaz pusmiljonu eiro vērts namīpašums Rīgā, Āgenskalnā. Zeme ar divām daudzdzīvokļu mājām tika uzdāvināta svešam cilvēkam – kaimiņam, kā saka, “pret apkopšanu”. Vai šī pateicība par dāvanu un “apkopšana” būtu veca, apsūnējusi apmale?

Jautājums, kurš mantos Fogeles dzimtas īpašumu, aktuāls bijis beidzamos vismaz piecus gadus. Inta bija Margas Līberes vienīgais bērns. Savas dzīves pēdējos gados, kad Inta cīnījās ar smagu slimību, viņa vairākkārt pauda bažas par mammas ieskatiem īpašuma jautājumā un ģimenei nepiederošu cilvēku interesi par to. Būdama vienīgā meita, Inta tajā jutās kā pilntiesīga namīpašniece (arī liela daļa īres ienākumu savā ziņā pildīja skaistumkonkursa sponsora misiju) un māju no mammas bija jau saņēmusi dāvinājumā. Taču kādā no dzīves pēdējām dienām, esot slimnīcā smagā stāvoklī, Inta no dāvinājuma “ar parakstītiem papīriem” bija atteikusies. Paralēli Margas dzīvē bija uzradusies sena draudzene Māra, kas bija klāt ik brīdi, palīdzot gan Intai, gan aptekalējot, pucējot, vadājot uz koncertiem pašu Margu, un tas daudziem lika pīt dažādas sazvērestības teorijas gan par Intas likteni, gan namīpašuma nākotni.

Aizdomu un intrigu ēnā Fogeles mamma anulēja jebkādas savai draudzenei izsniegtās pilnvaras, mokoties neziņā, kam tad norakstīt savu māju. Un izdomāja. Laikā, kad, Intas draudzeņu ievietota, Marga atradās vienā no labākajiem Latvijas privātajiem aprūpes namiem, tapa skaidrs, ka māju, lai nebūtu jāatstāj valstij, saimniece norakstījusi savam īrniekam – “svešam, bet labam cilvēkam” Ivaram Seleckim (49). Kā liecina Zemesgrāmatas dati, 2017. gada 28. februārī Lībere ar Selecki noslēgusi mantojuma līgumu, un šā gada 23. janvārī aizgājējas pēdējā griba stājās likumīgā spēkā.

Mantinieks komentēt atsakās

Mūža miegā Marga Lībere aizmiga, atrodoties pansionātā, un pērn septembrī tika apglabāta līdzās savam vīram un meitai Intai Pleskodāles kapsētā. Kā "Kas Jauns" noskaidroja kapsētā, apbedīšanu organizējis jau pieminētais mantinieks Seleckis, klātesot “ne vairāk kā desmit” cilvēkiem – Margas bijušajiem kaimiņiem un īrniekiem.

Šobrīd kādreizējais Fogeles īpašums turpina pastāvēt, izīrējot dzīvokļus, un tajā saimnieko – izdod dzīvokļus, vienā otrā veic remontdarbus – jaunais īpašnieks Seleckis. Tāpēc loģiski, ka daudzi sagaida – tieši viņš arī būtu atbildīgs par kapavietas labiekārtošanu un uzturēšanu. Visticamāk, mantojot visu, kas pieder Margai, viņš mantojis arī viņas kapu platību un līdz ar to arī pienākumu par to rūpēties. Vai tāda bijusi aizgājējas griba, no paša Selecka neuzzināsim. Kā viņš paskaidroja telefonsarunā "Kas Jauns", sniegt jebkādus publiskus paskaidrojumus presei viņš nevēlas, tāpat negribēja arī komentēt, ir vai nav Margai solījis rūpēties par viņas atdusas vietu.

Lai noskaidrotu, kā šādos gadījumos Latvijā pierasts rīkoties, "Kas Jauns" sazinājās ar notāri Ilzi Metuzāli. “Mantojuma līgums ir vienošanās, ar ko mantojuma atstājējs savas dzīves laikā ieceļ savam nāves gadījumam kādu personu par savu mantinieku uz visu savu mantu vai tikai tās daļu. Mantojuma līgumā var tikt paredzēti kādi noteikumi, kas jāpilda mantiniekam, taču tas nav obligāti,” vaicāta, vai mantojuma līgums automātiski nozīmē rūpes par aizgājēja atdusas vietu, skaidro notāre. “Mūsu zemē kapu kultūra ir ļoti nozīmīga un nav retums, kad mantiniekam tiek novēlēts uzņemties pienākumu kopt kā aizgājēja kapa vietu, tā arī viņa dzimtas kapus. Tajā pašā laikā kapu jautājums ir tik personisks, ka paredzēt līgumā punktu, kas notiek tajā gadījumā, ja pēdējās mūža mājas netiek pienācīgi uzraudzītas, nešķiet nepieciešami.”

Notāre norāda, ka Civillikuma 824. pantā paredzēti vairāki gadījumi, kad mantinieks var zaudēt mantojumu kā mantot necienīgs. “Cita starpā tas ir mantinieks, kas neizpilda viņam uzlikto pienākumu rūpēties par mantojuma atstājēja apbedīšanu, kā arī mantinieks, kurš gada laikā no pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanās bez ievērojamiem iemesliem neizpilda mantojuma atstājēja uzlikumu. Tātad, ja mantojuma līgumā būtu pielīgts noteikums, ka mantiniekam ir jāuzstāda piemiņas zīme Līberu dzimtas atdusas vietā, būtu pamats prasīt, lai mantinieks atdod to, ko saņēmis mantojumā, jo nav cienīgs mantot. Šādu prasību celt ir tiesības tam, kurš mantotu tajā gadījumā, ja nebūtu noslēgtā mantojuma līguma, piemēram, kādam likumiskajam mantiniekam,” skaidro Metuzāle.

Inta turpat vien esot

Zinot, ka Margai kapu aprūpes jautājums dzīves laikā bija svarīgs, jo viņa algoja personu, kas vīra un Intas kapu apkopa, varētu domāt, ka viņa paredzēja arī to, kas ar šo vietu notiks pēc viņas nāves.

“Visdrīzāk, Ivars arī šo vietu sakārtos,” žurnālam apstiprina kundze, kas ar Fogeles ģimeni bija draudzīgās attiecībās daudzus gadus, rūpējās par kapavietas uzturēšanu un joprojām to dara. Izrādās, kundze, kas vēlas palikt anonīma, arī ir tā, kas Margas kapavietai sarūpējusi apmalīti. “Gribēju iezīmēt to vietiņu, kur guļ Marga. Tikai tāpēc noliku veco apmalīti. Nesaprotu, kāpēc tāda ažiotāža. Margas apbedījums nav vēl gadu nostāvējis, visam savs laiks. Un zinu, ka mājas mantinieks domā par kapu sakārtošanu – ir ieceres gan par apmalītēm, gan pieminekli,” zina teikt sirmgalve, kas personīgi pazinusi gan Fogeles mammu un audžutēvu, gan Intu pašu. Viņa arī kliedē bažas par to, ka Intas kapavieta būtu kur pazudusi. “Kad glabāja Intas urnu, tā acīmredzot tika ierakta pārāk tuvu audžutēva kapam. Lai apglabātu Margu, sanāca to vietu mazliet skart. Taču Intas urna ir turpat, kur bijusi. Labiekārtojot to vietu, domāju, viss būs kārtībā,” pauž Līberu kādreizējā paziņa.

Sazinoties ar Jūliju Djadenko-Mugleri, "Kas Jauns" noskaidroja, ka skaistumkonkursu mantiniecei nekas nebūtu iebilstams pret Intas piemiņas vietas izveidošanu arī šodien. “Ja kāds man dotu zaļo gaismu, ar “misteriem” sen jau to būtu sakārtojuši. Taču par šo kapavietu, kā dzirdēju, ir atbildīga kāda persona, un es taču nevaru tur iet un realizēt, kas ienāk prātā,” nesapratnē joprojām ir Jūlija.