Vīruss liedzis šovu zvaigznei Magonei satikties ar bērnu

Magone ir četru bērnu mamma, un vecākā viņas atvase šobrīd dzīvo pie tēva Anglijā. Diemžēl, kopš Magone ar ģimeni atgriezusies Latvijā, satikt Robertu nemaz neizdodas tik bieži, kā gribētos. “Man sāp sirds, ka mātei, kurai nav nekādu juridisku šķēršļu vai ierobežojumu satikties ar saviem bērniem, tas tik un tā ir liegts,” skumīgi saka Magone Šutoviene.

Dusmojas uz aviokompāniju

Tiklīdz tika atsākti aviolidojumi, Magone aviokompānijā "Ryanair" iegādājās biļeti, lai 18. augustā lidotu uz Angliju. Taču magone zina stāstīt, ka Lielbritānija joprojām iekļāvusi Latviju to valstu sarakstā, kam jāpavada 14 dienas izolācijā, turklāt arī pašā Anglijā pasliktinājās epidemioloģiskā situācija, kā dēļ, atgriežoties mājās no Lielbritānijas, nāktos ievērot 14 dienu pašizolāciju.

“Es nevaru atļauties 14 dienas pavadīt karantīnā Anglijā un tad vēl divas nedēļas Latvijā. Man taču ir jāstrādā, mājās ir mazs bērns. Es nevēlos riskēt un doties uz zemi, kur pastāv varbūtība inficēties, un tā apdraudēt savu ģimeni. Ilgi kreņķējos, ko iesākt, līdz izlēmu tomēr nelidot,” paskaidro Magone, kas vērsusies pie aviokompānijas, lai pārceltu lidojumu uz vēlāku laiku. “Tas bija kaut kāds murgs! Zvanīju neskaitāmas reizes uz visiem piedāvātajiem servisa tālruņa numuriem, taču sazvanīties nebija iespējams. Atskanēja tikai automātiskā atbilde – jūsu zvans ir reģistrēts, tas iekļauts rindā, gaidiet līdz 20 minūtēm, kad notiks savienojums. Taču 40 minūtēs nekas nemainījās, turklāt šie ir maksas zvani, kur par katru minūti ir jāmaksā,” pukojas Magone, sakot, ka arī aviokompānijas mājaslapā nav izdevies ko paveikt: “Agrāk tur bija dialoga kastīte, kur uzreiz kāds darbinieks sazinājās ar tevi un vaicāja, kā var palīdzēt. Tagad tā vietā atbild robots. Uz maniem jautājumiem tas atbildēja dažas standarta frāzes, un ar to arī mūsu komunikācija beidzās.”

Pēc neveiksmīgiem pūliņiem sazināties ar aviokompāniju Magone atradusi veidu, kā pašai pārcelt lidojumu uz oktobri. “Taču tas bija maksas pakalpojums. Tā jau biļetes nebija no lētākajām, un te vēl man pieskaitīja soda naudu par to, ka biļešu rezervācijā esmu izmainījusi lidošanas datumu. Bet tas taču nav godīgi, jo ne jau pašas kaprīžu dēļ biju spiesta atcelt lidojumu. Saprotu, tagad ir tādi laiki, ka neko nevar paredzēt, visiem ir grūti, taču gaidīju no aviokompānijas cilvēcīgāku un saprotošāku attieksmi. Kas notiks, ja arī oktobrī uz Angliju vēl nebūs droši lidot? Pazaudēšu 1000 eiro, un tā man ir ļoti liela nauda. Par to varētu dēļus nopirkt kūts remontam,” izsakās Magone Šutoviene.

Bērnam vajag tēvu

Par esošo situāciju Magone patiešām ir saskumusi, jo viņa tik ļoti gribēja satikt dēlu, pabūt kādu dienu kopā, kamēr Robertam nav atsākušās mācības skolā Anglijā. Bet kāpēc tad Magones vecākais dēls nav kopā ar māti? Jo iepriekšējos gadus bija zināms, ka Roberts ir ar viņu!

“Astoņus mēnešus pēc Roberta piedzimšanas izšķīros no viņa tēva. Pie vainas bija problēmas ar alkoholu, vienkārši vairs nespēju izturēt viņa dzeršanu. Paņēmu puiku un pārcēlos dzīvot pie mātes. Visu šo laiku Roberts bija pie manis, arī tad, kad, esot stāvoklī no Venta Vītola, pametu Latviju. Iekārtojos Anglijā, dzīvoju un strādāju, kā varēju, pasaulē nāca otrs dēls, Anglijā iepazinos ar nākamo vīru Žani. Un tad uzradās Roberta tētis. Stāstīja, ka beidzis dzert, sakārtojis savu dzīvi, iepazinies ar citu sievieti, izveidojis ģimeni, Anglijā dabūjis labu darbu... Apspriedos ar Žani, un izlēmām dot iespēju arī Roberta tēvam pabūt kopā ar dēlu, iepazīt savu bērnu, veidot tēva un dēla attiecības. Lai to sekmīgāk izdarītu, vienojāmies, ka Robis pārcelsies dzīvot pie tēva un nodzīvos kopā ar viņu trīs gadus, kamēr tur tiks pabeigta pamatskola,” paskaidro Magone.

Māsiņa brālīti nav pat redzējusi

Sākotnēji viss bijis labi. Lai arī abas ģimenes dzīvoja katra savā Anglijas galā, Magone varēja brīvi ar dēlu satikties – gan apciemot, gan paņemt pie sevis ciemos. “Roberta tētis nav slikts cilvēks. Viņš ir čakls, ar zelta rokām, daudz zina, interesējas par kultūru, ir aktīva sabiedriskā dzīve, dejo Daugavas vanagu deju kolektīvā, strādā par brigadieri laukstrādnieku grupai – cienījams statuss. Viņš ar puiku patiešām darbojas, abi brauc kopā makšķerēt, grib iemācīt vadīt automašīnu, dalīties savā dzīves pieredzē,” uzskaita Magone.

Viņa stāsta, ka sākotnēji visi bijuši laimīgi un apmierināti, bet nu, kad tuvojas laiks, kad, pēc abpusējās vienošanās ar bērna tēvu, puikam vajadzētu atgriezties pie mātes, attiecības sašķobījušās. “Man ne tikai bija liegta iespēja ar puiku aprunāties pa telefonu, bet arī vairākus mēnešus nevarēju ar viņu satikties. Es to ļoti, ļoti pārdzīvoju. Satraucos, kā bērnam iet. Pat zvanīju uz skolu un vaicāju, kā viņam klājas. Tas tiešām nav normāli, ka nez kādu iemeslu dēļ es nevaru satikties ar savu bērnu. Nezinu, kas noticis. Viņa tēvs nevarot pieņemt daudzas lietas, kā es tagad dzīvojot. Bet es arī savulaik nevarēju pieņemt to, ka viņš dzēra, pameta mani dzemdību namā uz nedēļu un vispār neatnāca. Jā, tas sāpēja un joprojām sāp, bet laiki ir mainījušies, mēs esam kļuvuši par citiem cilvēkiem. Tāpēc izlēmu, ka jāsatiekas ar bērna tēvu, jāatrod kopīga valoda. Jāatrisina šī situācija, jāaizmirst pagātnes notikumi, jo esam taču paši mainījušies, pienākuši brieduma gadi, lai varētu apsēsties un kopā izrunāties, kā dzīvot tālāk.

Tāpēc jau es izlēmu lidot uz Angliju, lai klātienē šo situāciju atrisinātu. Un pats galvenais, lai pabūtu kopā ar dēlu – aizietu uz kino vai vienkārši tāpat pasēdētu mežmalā, kādā senā parkā. Vienalga ko, ka tikai pabūtu kopā divatā!” sapņo Magone Šutoviene, nosakot, ka pēdējo reizi ar dēlu tikusies janvārī, kad viņa bija aizbraukusi uz Angliju, lai nokārtotu kādas juridiskās lietas, bet ar brāļiem Roberts pēdējo reizi saticies pirms gada, kad viesojies Latvijā. Māsiņu, kas dzima šogad martā, viņš, protams, vispār vēl nav redzējis.