"Ir jāmeklē iespējas, nevis jāraud spilvenā," - grupas "Blitze" mūziķis Arvīds Berķis krīzes laikā atradis darbu zivju cehā

"Varbūt ar savu piemēru iedvesmošu kādu kolēģi, ka nevajag baidīties darīt arī šādus darbus. Ir jāmeklē iespējas, nevis „jāraud spilvenos”,” saka Arvīds, uzsverot, ka viņam paveicies, ka spējis ļoti ātri atbilstoši noreaģēt un sācis meklēt jebkāda darba iespēju vēl tad, kad to varēja atrast. „Līdz ar Covid-19 krīzi zaudēju visus līdzšinējos ienākumus. Līdz šim pelnīju ar muzicēšanu, pasākumu organizēšanu, biju fotogrāfs. Darbi, foto pasūtījumi bija saplānoti līdz pat rudenim, un pēkšņi tie visi tika atcelti. Turklāt es iepriekšējos astoņus mēnešus smagu veselības problēmu dēļ nevarēju pastrādāt. Līdz ar to man nebija ietaupījumu, jo nevarēju veikt uzkrājumus,” atzīst Berķis.

Izrādās, aizvadītajā vasarā Arvīds, veicot lauku darbus, guva ļoti nopietnu traumu – galvaskausa lūzumu. „Tikai martā varēju atsākt strādāt un atgriezties darba tirgū. Taču pēc divām nedēļām prieki beidzās, valstī tika ieviests ārkārtas stāvoklis, un visas manas cerības izplēnēja. Labi, ka ātri noreaģēju un uzreiz sāku meklēt jebkādu citu darbu. Sapratu – ja jau atlaiž n-tos tūkstošus darbinieku, tad brīvu vakanču nemaz nebūs tik daudz,” stāsta Arvīds.

Viņš pētīja darba sludinājumus un atrada, ka nepieciešami strādnieki zivju pārstrādes uzņēmumā "Kaija". "Darba sludinājumā bija pievienots personāldaļas telefons. Izlēmu nevis sūtīt pieteikumu, bet zvanīt uzreiz – pa tiešo. Un tā nu tagad man ir darbs,” lepojas mūziķis.

Viņa darba pienākumi nav sarežģīti – pirmajās dienās nācies krāmēt sasaldēto zivju blokus (tas gan bijis fiziski smags darbs), bet tagad viņš stāv pie konveijera un padod fasētājām kārbas, kurās iepilda zivis. „Esmu saņēmis jau pirmo algu par nostrādāto pusi mēneša. Galus kopā savilkt ar to nevar, salīdzinot ar iepriekšējiem ienākumiem, taču iztikt pašreizējā situācijā varu labi,” gandarīts ir "Blitze" solists.

Arvīdam darbs zivju cehā ir maiņās – vienu nedēļu jāstrādā no septiņiem rītā līdz trijiem dienā, otru – no pēcpusdienas līdz pusnaktij. „Darbs pie konveijera šajā situācijā ir pat zināmā mērā veselīgs, jo nav laika drūmām domām par šā brīža samērā bezcerīgo situāciju, kāda ir mums – radošajā sfērā esošajiem,” nosaka Berķis un atklāj, ka brīvo laiku velta fiziskām aktivitātēm, vaļaspriekam makšķerēšanai un mūzikai. „Esmu sācis skriet, lai pēc smagās galvas traumas atgūtu fizisko formu. Daudz dodos pie dabas, un pats galvenais – strādājam pie grupas "Blitze" jaunā albuma, kas ir jau finiša taisnē!”

Par to, ka no mūziķa, fotogrāfa un pasākumu vadītāja kļuvis par strādnieku zivju cehā, Arvīds Berķis nešausminās. „Jā, pēc rakstura esmu tāds, kam brīžiem paticis pačīkstēt, taču šī situācija ir tāda, ka čīkstēšana neko neizmainīs. Izdomāju nevis gulēt gultā un neko nedarīt, bet rīkoties – piecelties un darīt! Un tagad varu priecāties, ka man vismaz ir, kur strādāt. Man paveicās, ka tiku pie darba, un es nesatraucos, ka šis nav nekāds baltrocīšu arods un sasmērēšu rokas,” atklāts ir mūziķis un uz jautājumu, vai viņa jaunajā darba vietā esošais zivju smārds netraucē, sirsnīgi atsmej: „Nē, taču! Man patīk makšķerēt, un zivju smaka man ir kā vīraks. Bet, ja nopietni, jā, protams, aromāts cehā ir ļoti koncentrēts, taču tas nesagādā problēmas – nomazgājos, pārģērbjos un varētu kaut vai braukt spēlēt koncertus. Ja, protams, tādi būtu. Bet tāda ir dzīve! Nevajag krist izmisumā, bet gan mācīties no šā laika, nebaidīties no jebkāda darba un meklēt iespējas šo krīzi pārvarēt. Un aicinu atbalstīt citam citu, iegādāties Latvijas produktus, lai Latvijas ekonomika spētu atgūties.”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!