Sonora Vaice prāto par sazvērestības teorijām un reptiļiem, kas patiesībā vada cilvēci
“Kāda jēga meklēt, no kuras laboratorijas izmuka korona un kurš ir vainīgais, ja pamatā eksistē laboratorijas, kurās paši cilvēki paši sev ražo ieročus pret sevi!!! Te taču nav runa par sazvērestības teoriju, jo tā jau nav vairs teorija...tā ir darbība! Un tā ir sazvērestība!” uzskata operdziedātāja Sonora Vaice.
Sociālajā vietnē Facebook viena no apburošākajām Latvijas operdīvām padalījusies nudien aizraujošās pārdomās, kas izpelnījušās lielu sabiedrības vērību, un komentāros vairāki ļaudis atzīst, ka līdzīgas pārdomas arī viņiem nav gājušas secen.
Tad lūk, ko prāto un raksta Sonora. “Šonakt sanāca tādas izprovocētas, filozofiskas pārdomas par to, kas notiek, par sazvērestības teorijām, jauniem, pārdrošiem, zinātniskiem, filozofiskiem vai vēl kādiem dīvainiem meklējumiem, ar ko šobrīd ir pilns internets un par ko mums ir pieklājīgi pašausmināties ar domu, ka es jau nu gan tā nedomāju, tādām muļķībām neticu un vispār pilnīgas blēņas. Tad nu man uznāca azarts ar visu šo paspēlēties un paskatīties kā to info varētu apdomāt un pavērot, kas esam, ko darām un kā domājam, kam ticam?
Pasaules vēsturē ļoti daudzi pieņēmumi par to, kas ir pareizs, kas nepareizs, kas ir taisnība, kas nav, ir mainījušies vietām. Un par daudzām tēmām arī šobrīd ir muļķīgi strīdēties un pastāvēt uz vienu noteikto pārliecību. Bet es domāju, ka tie daži "trakie" ar savu apmāto pārliecību mūs "parastos, normālos" izglīto. Upss... jo var gadīties, ka tā jau daudzreiz ir gadījies, ka pēkšņi kādam no viņiem ir taisnība. Un...ja izrādās, ka ir lietas, ko visi ar putām uz lūpām esam gatavi aizstāvēt, bet neviens tur nav bijis, nav izmērījis, redzējis, saticis, nav iemaņu sajust, sadzirdēt, saredzēt, bet izsakām viedokli, pārliecību... īsti viedi tas arī neizklausās. Vai ir jēga par to strīdēties un meklēt lielāko muļķi, pirms mums top zināma patiesība?
Un izrādās, ka 21.gs. nemaz nav garantija viszinātībai. Jo tas, ka var uzrasties versijas, kas apstrīd visiem pieņemto, - jau pati par sevi šī situācija liecina, ka joprojām viss nav tik stabili izpētīts... ir tikai kopš bērnības iemācīts un to mainīt ir grūti, bet garantiju, ka tā ir absolūtā patiesība, arī nav...
Agrāk ziedoja savus bērnus Dievam uz upurklintīm, lai nākamgad būtu labāka raža...un visi tam svēti ticēja. Un tie, kas tam neticēja, tie bija banāli un nejēgas. Šodien vismaz tik tālu esam tikuši, ka saprotam, ka tādas pavisam tiešas “konekcijas” šajā situācijā nav...ja nu vienīgi...pēc šīs ražas būs par vienu muti mazāk uz ģimeni, bet, ja noziedos divus bērnus, tad par divām mutēm mazāk. Skumji, bet arī tas ir fakts. Var neticēt sazvērestības teorijām, bet šobrīd jau labu laiku nav bijuši kari, daudzi cilvēki savairojušies un atkal ir vieta sazvērestības teorijām vai arī tām pašam matemātiskajām kalkulācijām, kur varētu tās pāris mutes ziedot, piemēram, korona vīrusam. Varbūt speciāli, varbūt ne. Patiesībā arī tam vairs nav nozīmes, jo patiesi šo visu var pierādīt no abām pusēm. Jo te mums ir duālisms, gan labais, gan ļaunais un līdz kādai vienotai patiesībai diemžēl vēl neesam nonākuši... un varbūt arī tā nav mūsu vaina, jo tā darbojas viss uz šīs planētas. Viss reizē, viss vienlaicīgi! Ja mēs skrienam vienlaicīgi vienas kājas muskulis sasprindzinās, kamēr otrs atbrīvojas... un, jo ātrāk mēs šo fizisko rīcību veicam, jo ātrāk un tālāk varam aizskriet. Ar vienu sasprindzinājumu vai brīvību nu nekādi. Un nav arī īsti jēgas sodīt to kāju, kas šobrīd atbrīvojas... Tāpat ari nebūtu gudri lamāt tos, kas nāk ar visādām dīvainām idejām, jo izskatās, ka visā šajā pasaules pastāvēšanas laikā ir bijuši arī daudz meli un ej nu tu saproti, kuras no visām iemācītajām lietām, eksāmenos nokārtotajām lietām, ir meli, kuras taisnība. Varbūt vieglāk ir uzklausīt visus, ļaut viņiem sacensties, pierādīt savas versijas, jo tikai tā mēs ātrāk kustināsim kājiņas un ātrāk tiksim pie skaidrības. Viss tas, kas ir Vatikānā apstiprināts par oficiālo viedokli un skolās iemācīts, arī nav garantija. Un zinātnieki, un mēs visi atrodamies attīstības stadijā. Labāk uzklausām kā viedokli, jo šobrīd tajā visā var ko atrast un tas arī ir interesanti. Vismaz man patīk.
Sonoras Vaices stila pārvērtības un fotosesija ar Dāvidu
Un, līdz ko ir lietas, ko nevar izskaidrot vai ko var apstrīdēt, tā tur ir vieta kam jaunam, ko var atklāt... vai pārstrukturēt. Lai mums pastāv izvēles brīvība un, lai strādā viss tajā, kas labi strādā. Varbūt kādreiz var atklāties, ka var būt vēl labāk, bet varbūt, ka pamēģināsim to, kas nestrādā, bet varbūt jau mēģinām...
Ja viss mums sanāktu, šodien nebūtu karantīnas. Un vēl... varbūt pat nav svarīgi kā ir pareizi, bet kā ir ētiski, saudzīgi, mīloši pašiem pret sevi, dabu un zemeslodi. Tad varbūt arī pamata drošības lietas būtu sakārtotas. Kāda jēga meklēt, no kuras laboratorijas izmuka korona un kurš ir vainīgais, ja pamatā eksistē laboratorijas, kurās paši cilvēki paši sev ražo ieročus pret sevi!!! Te taču nav runa par sazvērestības teoriju, jo tā jau nav vairs teorija...tā ir darbība! Un tā ir sazvērestība!!! Arī no tām laboratorijām, no kurām tie mošķi vēl nav izmukuši! Arī no lielvalstīm, kas to atļauj un maksā par šo pakalpojumu!!! Ja mēs spēlējamies paši ar savām dzīvībām, tad, lai cik muļķīgi tas neizklausītos, dažos patiesi gudros cilvēkos var rasties teorija, ka viņus vada kādi reptiļi, jo normāli, domājoši cilvēki taču nemeklētu ieročus pret sevi. Goda vārds, tas izklausītos loģiskāk, jo tas, kā pašreiz notiek, ir patiesi neloģiski, bet mums stāsta, ka patiesi. Šajā gadījumā es arī labprātāk balsotu par sliktajiem reptiļiem, jo pretējā gadījuma mēs esam idioti un neģēļi paši pret sevi. Un tad labāk, lai mūsu zeme ir plakana un zem kupola, lai mēs nepiegānām visu pārējo pasauli... bet varbūt, ka te vēl tās mūsu blēņas ir pa mīkstu un mūs kāds pasargā no tā visa, kas ir aiz kupola? Bet varbūt vispār nekā nav un mēs esam datorspēle vai ilūzija? Nu lūk... ej nu saproti, kāda ir taisnība par to, kas mēs īstenībā esam? Minējumus neizteikšu, jo patiesi pēc ziedojumiem uz klintīm, atombumbām un laboratorijām, saražotajiem vīrusiem nejūtos tik kompetenta,” raksta operdziedātāja Sonora Vaice.
