Latvijas sporta jaunā zvaigzne Tīna Graudiņa tic brīnumiem

Graudiņa pārī ar Anastasiju Kravčenoku šogad izcīnīja Eiropas čempionāta zelta godalgu, bet sezonas noslēgumā tika atzīta par labāko pludmales volejbola spēlētāju Eiropā. Tāpēc citas dāvanas Ziemassvētkos viņa nemaz negaida.

„Man nekad nav bijušas kaut kādas vēlmes attiecībā uz dāvanām, tikai vienu reizi vecākiem esmu kaut ko konkrētu palūgusi,” teic Tīna, kura skolas laikā nopietni aizrāvusies ar astronomiju un gribējusi teleskopu. Bet tā viņa īsti pat neatceras, kādas dāvanas saņēmusi citos Ziemassvētkos. Bet vai Ziemassvētku brīnumiem viņa tic?

Vēsturisks panākums

„O, jā! Bet es ticu brīnumam kā tādam, nevis „piesietam” kādiem konkrētiem svētkiem,” iesaucas Tīna un paskaidro: „Sports, protams, tāpēc ir interesants, ka tajā ir prieki, dažādas drāmas un visnegaidītākie pavērsieni. Tomēr tas, kā mēs ar Anastasiju izcīnījām olimpisko ceļazīmi, patiešām bija brīnums.”

Ar to sportiste domā septembrī notikušo 2020. gada Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru Ķīnā, ar Anastasiju Kravčenoku kļūstot par pirmajām Latvijas pludmales volejbolistēm, kuras piedalīsies olimpiādē. Toreiz izšķirošajā setā mūsu meitenes rezultātu 7:12 spēja mainīt un svinēt uzvaru ar 17:15. Pludmales volejbolā šāda rezultāta starpība tiek uzskatīta par teju bezcerīgu. Loģiski, ka neticības velniņš tajā brīdī bija iezadzies arī Tīnā: „Lai arī vienmēr cīnos līdz galam un nepadodos, tik un tā saprotu arī to, ka no šāda rezultāta atspēlēties nav reāli. It īpaši, ja pretī ir pāris, kas iepriekšējā gadā pasaules rangā bija pirmajā vietā. Tātad spēlētājas, kuras gan pieredzes, gan meistarības ziņā tomēr ir pārākas par mums.”

Vai palīdzēja lūgšanas?

Kas tad adventes laikā Tīnu Graudiņu bija atvedis līdz Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcai? Zināmā mērā pie tā vainīgs ir bitenieks Uģis Mālnieks, kam Rīgā šī ir dzimtā baznīca jeb draudze. Viņš ir Tīnas ģimenes sens draugs un viņas brāļa Māra krusttēvs. Kad vasaras otrajā pusē dravnieks viesojās pie Graudiņiem Jūrmalā, viņš bija pārsteigts, ka Tīna nedomā drīzumā doties atpakaļ uz studijām prestižajā Dienvidkalifornijas Universitātē ASV, bet paņēmusi akadēmisko gadu, lai cīnītos par olimpisko ceļazīmi.

Mālnieks atceras, ka sportiste bija gatava upurēt izglītību. „Kaut arī Tīna ir dabas bērns visās savās izpausmēs, proti – sportiska, izskatīga, gudra, apzinīga, godprātīga, ģimeniska un apveltīta ar daudz citiem tikumiem, un netikšana uz olimpiādi nekāda pārliekā traģēdija viņai nebūtu, tomēr toreiz, lapenē tērzējot ar viņu par iespējām kvalificēties Tokijas spēlēm, spriedze bija jūtama,” par to, kā sākās Tīnas ceļš līdz Magdalēnas baznīcai jeb kāpēc viņa adventē bija ienākusi tieši šajā dievnamā, stāsta Uģis, kurš ilgus gadus bijis arī sporta žurnālists.

Izrādās, kad Tīnas mamma Ilze ieminējās, ka lielā mērķa sasniegšanas labad ģimene cenšas Tīnu maksimāli atbalstīt un dot to vislabāko, un apvaicājās Uģim, ko viņš bez medus vēl varētu līdzēt, bitenieks, daudz nedomājot, atbildēja, ka droši vien noderētu tikai lūgšanas. „Es to pateicu spontāni, tādā lauku zēna vienkāršībā. Tā teikt – ko tad es tur daudz tā lielā sporta lietās varu līdzēt. Bet Tīna to uzņēma atsaucīgi un iesaucās, ka tas gan būšot varen jauki no manas puses. Tad nu man vairs nebija, kur sprukt,” atceroties vasaras notikumus, teic Uģis.

Kas solīts, tas jādara. Uģim ilgstoša lūgšanās nav tā mīļākā nodarbe, taču tajā dienā, kad Tīnai bija izšķirošā spēle, viņš pārspēja pats sevi – domās par sportisti meditējis un lūdzies divas stundas parkā uz soliņa, kā arī vēlāk aizlūdzis dievkalpojumā Magdalēnas baznīcā. Tāpēc tagad Tīnai bija interesanti atnākt ciemos uz šo dievnamu. Vai tagad Tīna tic lūgšanu spēkam? „Es ticu, ka labiem cilvēkiem ir labas domas, un kāpēc lai es domātu, ka tās nevar materializēties labās lietās?” viņa atbild. Savukārt bitenieks piebilst, ka viņam nepatīk dzīšanās pēc brīnumiem vai to slavināšana: „Jebkurā gadījumā fenomenālā uzvara Ķīnā visupirms ir pašas Tīnas un Anastasijas panākums – viņu centienu un augstāku spēku kombinācija. Bet mans nopelns varētu būt vien pašā „astes galā”.”

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!