Traukšanās pāri Gaujai un ceļojums uz ārzemēm - Kristīnes piedzīvojumi "Ērkšķu šovā" turpinās

Raidījuma trešās sezonas dalībnieces, braucot divos ceļojumu busiņos jeb tā sauktajos kemperos, katru dienu nonāca citā Latvijas pilsētā, kur viņas sagaidīja eksperti un uzdevumi, kas palīdzēja meitenēm tikt galā ar pagātni un ieraudzīt nākotni. Ceļojumu iesāka 11 dalībnieces, bet finālā Rīgā atgriezās tikai trīs, jo, sākot ar 5. sēriju, katrā raidījumā viena tika izbalsota.

To, kas paliek aiz kamerām, kādas ir pašu dalībnieču izjūtas - to portāla Jauns.lv lasītājiem no pavisam cita skatu punkta atklāj projekta dalībniece Kristīne.

Bailes, spīts un lidojums

Jauna diena, jauni piedzīvojumi! Kad ierodamies Valmieras sajūtu parkā, es saprotu, ka labi nebūs. Pastaiga trasē kokos pāris metrus virs zemes, uij, priekš manis tas liekas kaut kas briesmīgs, jo man ir paniskas bailes no augstuma. No vienas puses muļķīgi, bet no otras - nevaru sev neko padarīt. Un mani nekādi nemierina doma, ka šo trasi mazi bērni iziet smiedamies. Tomēr jau pašā šova sākumā biju stingri nolēmusi izmēģināt visu, ko mums liks priekšā, tāpēc par spīti bailēm saņemos. Nedaudz mierina doma, ka esam stingri pieķēdētas pie virvēm, tas tomēr dod papildu drošību. Grūtākais ir pirmie metri, kājas trīc, galvā ķīselis, bet pēc brīža saprotu, ka nav jau nemaz tik traki. Pateicoties meiteņu uzmundrinājumiem, uz priekšu dodos diezgan veikli. Ak vai, par ātru sapriecājos, priekšā ir Gauja, kurai trosē jālaižas pāri, un šobrīd man pa īstam ir bail. Ir iespēja nokāpt lejā, tomēr nē, es nekāpšu lejā, ja varēju staigāt pa stikliem, tad varu arī šo.

Izrādās, ka Gaujai pāri jālaižas vairākas reizes, man liekas, ka trīcu arvien vairāk. Klāt vēl pievienojas bailes apstāties Gaujas vidū vai nepareizi apstāties otrā krastā. Tomēr sajūtas laižoties pāri Gaujai ir neaprakstāmas! Liekas, ka lidoju. Pat bailes nedaudz piemirstas, un ar katru reizi sajūtas kļūst arvien labākas un bailes atkāpjas otrā plānā. Pēc Gaujas šķērsošanas atlikusī trase liekas tīrais sīkums. Tomēr jūtos neaprakstāmi laimīga, kad atkal zem zemes sajūtu cietu pamatu. Uh, šitas bija labi. Varbūt kādreiz varētu pat atkārtot?

Vaksācija un tēja pie karalienes

Priekšā nodarbība par vaksāciju. Esmu vienā pārī ar Mariju, no sākuma nedaudz baidos, jo ar Mariju kā ar bitēm – nekad nezini, ko gaidīt. Tomēr viss norit labi, esmu pat patīkami pārsteigta par Marijas talantu veikt vaksāciju. Varbūt Marijai jāapsver karjera šajā jomā? Informācija par vaksāciju bija domāta pilnīgi visām meitenēm, tomēr es tā arī neaizgāju uz to telpu, kur Mārītei tika veikta bikini vaksācija, tam man drosmes pietrūka, turklāt man pilnīgi pietika ar citu meiteņu atsauksmēm, kas bija pietiekami spilgtas, līdz ar to nejutos neko zaudējusi.

Ak jā, šodien jau atkal apgūstu ko jaunu un interesantu. Galda etiķetes nodarbībā uzzinu, ka banāns jāēd ar nazi un dakšiņu. Un man iepriekš likās, ka tīri labi pārzinu galda etiķeti! Izrādās, tomēr zināšanās bija daži robi. Patiesībā man ļoti patika šī nodarbība, jo es ne tikai atsvaidzināju jau esošās zināšanas, bet arī iemācījos daudz ko jaunu. Tā kā – ja Anglijas karaliene mani kādreiz uzaicinās uz tēju, būšu gatava! Turklāt šīs zināšanas noder arī ikdienas dzīvē, pat mājās varam sarūpēt sev šādus svētkus, ievērojot galda etiķeti. Vai kā šoreiz – tikko apgūtās zināšanas varam likt lietā vakariņu laikā greznā Valmieras restorānā. Vakariņās mums pievienojas arī nodarbību vadītāja un Liene, mēs gan no sākuma esam diezgan stīvas un sakautrējušās, tomēr pēc brīža atraisāmies, tāpēc vakars paiet jaukā gaisotnē burvīgās sarunās. Beidzot neviena nekašķējas!
Arī nākamā dienā mums paiet kā īstām dāmām. Ir burvīgi iesākt dienu skaistumkopšanas salonā, kur profesionāļi pamāca, kā pašai sakārtot matus. Es zinu, ka daudzām tas sanāk viegli, tomēr man ir pamatīgas grūtības pašai sev ieveidot skaistas lokas, beidzot zinu kā, un turpmāk lokas taisīšu biežāk. Arī make-up knifiņi man tiešām noderēs, jo bija brīnišķīga iespēja katrai pajautāt to, kas interesē tieši viņu, līdz ar to arī es uzzināju atbildes uz dažiem jautājumiem, kas prātā sēdēja pāris gadus.

Ērkšķi pāri robežām

Ja ceļojuma sākumā mums teica, ka apceļosim Latviju, tad šodien pēkšņi nonākam ārzemēs. Jā, arī Igaunija ir ārzemes! Pēc kemperu nomazgāšanas Valkā esam nonākušas Valgā kopā ar Lieni, kur brīnišķīgi pavadām laiku latviešu tautastērpos. Kauns pat atzīties, ka tautastērps man mugurā ir pirmo reizi mūžā. Pat neesmu pārliecināta, vai visu esmu sakombinējusi pareizi. Lai vai kā, tautastērpā iejūtos tik labi, ka esmu pilnīgi aizrāvusies. Jūtos tā, it kā es būtu kāda cita, nevis es pati. Un man liekas, ka man ļoti piestāv, jūtos skaista. Arī citas meitenes tautastērpos izskatās kā konfektes, visvairāk mani pārsteidza Andželika, kura tautastērpā izskatījās ļoti sievišķīga un starojoša! Pat žēl, ka Mārīte visu šo jautrību palaida garām. Nezinu, kāda muša viņai atkal bija iekodusi, bet no nodarbības viņa atteicās un neviena no mums nevarēja viņu pierunāt iesaistīties.

Mārīte nedaudz atplauka tikai vakarā, kad ciemos ieradās viņas māsa Inese, dalībniece no otrās sezonas. Brīvdabas "Helio" kinovakarā viņas abas mums sniedza improvizētu koncertu filmas starplaikos. Jāatzīstas, ka tas bija nedaudz smieklīgi, ik pa laikam abas pakašķējas, tad turpina dziedāt. Tomēr filma man patika labāk. Tieši biju gribējusi noskatīties “Klases salidojumu”! Pieķeru sevi pie domas, ka šovs jau paguvis piepildīt dažus no maniem mazajiem sapnīšiem. Un man ļoti patika šī brīvdabas kino noskaņa ar popkornu un plediem! Jā, bez koncerta es būtu varējusi mierīgi iztikt. Un bez odiem arī. Tie šovakar ir papilnam, varbūt arī ieradušies noklausīties Mārītes un Ineses koncertu?