19 gadus vecā Olga no "Ērkšķu šova" tagad tēmē uz alternatīvās modeles karjeru

Viena no "STV Pirmā!" sociālā raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." trešās sezonas dalībniecēm ir 19 gadu vecā Olga. Viņa visu bērnību dzīvojusi sociālajā mājā – dzīvoklī, kur bieži sastapusies ar vardarbību un alkohola lietošanu. Iespējams, tāpēc savos 19 gados Olga jau izmēģinājusi teju vai visa veida narkotikas, pēdējos gados ik dienas smēķējusi marihuānu, aizrāvusies ar pīrsingu un tetovēšanos. Viņas sapnis ir dzīve, brīva no narkotikām, un alternatīvās modeles karjera.

Atturas no sevis indēšanas

Tagad, pēc dalības "Caur ērkšķiem uz...", Olga atzīst, ka viņai izdevies iegūt to, kā dēļ gājusi uz „ērkšķiem”. „Man jau uzrakstījuši vairāki fotogrāfi, kuri piedāvā strādāt pie viņiem par modeli dažādos projektos un fotosesijās. Tā ka – tas jau ir pirmais solis uz manu sapni kļūt par alternatīvo modeli,” priecājas neparastā meitene.

Viņa lepojas arī ar to, ka izdevies atteikties no, kā pati saka, toksiskām attiecībām. Bet agrāk viņa bija izmēģinājusi teju visu apdullinošo, kas Latvijā ir pieejams. Izņemot halucinogēnās sēnes, jo no sēnēm Olgai ir alerģija. Savukārt marihuānu par narkotikām meitene pat neuzskatīja: „Ja kāds teica, ka „zālīte” ir narkotikas, atbildēju, ka „zālīte” ir augs, bet es esmu floriste.”

Tagad viņa no narkotiku atkarības atbrīvojusies. Arī no marihuānas, tas Olgai prasījis lielas pūles. „Tas bija ļoti, ļoti grūti, bet pakāpeniski sevi pārlauzu. Uz lapiņas uzrakstīju, ka narkotikām domāto naudu iztērēšu citādi. Tā katru dienu pamodos, un man priekšā bija dēlis ar šo uzrakstu – „Iztērē naudu citādi!”. Izdzēsu arī visus kontaktus ar cilvēkiem, no kuriem varēja iegādāties narkotikas, sociālajos tīklos izdzēsu visus, kas mani uz šīm lietām ietekmēja. Nu esmu tīra un pūkaina, bez toksiskām vielām asinīs. Bet ir smagi. Jo man jau vairs nav draugu, es taču no savas dzīves izslēdzu visus iepriekšējos draugus, bet citu cilvēku manā dzīvē pagaidām vēl nav. Un vairs nav arī „ērkšķu” vadītāju Bukuma ar Lieni, uz kuru atbalstu vienmēr varēju paļauties. Toties esmu ietaupījusi naudu lietām, kuras patiešām vēlos!” nosaka Olga.

Kā garšo pašas miesa?

Skatoties uz Olgu, nevar nepamanīt daudzos pīrsingus un tetovējumus. Cik caurumu Olga savā ķermenī izdūrusi? Viņa sāk skaitīt: „Tagad ir 14 pīrsingi, bet bija pāri 30.” Vai viņai nav sāpīgi savu ķermeni pakļaut tādām manipulācijām? „Katrs cilvēks ir citādāks, ar atšķirīgu sāpju slieksni – viens jau ģībst pie paša mazākā adatas dūriena, citam var kaut mietu izdurt, viņam nesāpēs. Es esmu kaut kur pa vidu. Protams, ka sāp, protams, jūtu šos dūrienus, taču cenšos ar sāpēm samierināties,” stāsta Olga.

Viņa ir veikusi arī skarifikāciju. Tā ir rētošana jeb process, kurā uz ķermeņa, ar skalpeli izgriežot ādu, tiek veidotas rētas – dažādi zīmējumi un ornamenti. Šī rētošana ir ļoti populāra Āfrikas senajās ciltīs, bet tagad nonākusi arī līdz Eiropai. Skarifikāciju Olga veica, pirms gada piedaloties skandalozā mākslinieka Artūra Bērziņa vienā no performancēm, par kuru pat ieinteresējās policija un veica izmeklēšanu saistībā ar kanibālismu.

Kāpēc? Tāpēc, ka šī performance tika filmēta un publicēta sociālajos tīklos un jebkurš varēja redzēt, kā diviem modeļiem – Olgai un vienam vīrietim – no muguras kopā ar gabaliņu miesas tiek izgriezta āda, uzlikta uz pannas un... pašiem šis miesas gabaliņš bija jāapēd!

„Jā, jā! Tā meitene ar balto parūku biju es!” ar dalību Bērziņa performancē "Eshatoloģija" lepojas Olga. Kam jānotiek galvā, lai kam tādam vispār piekristu? „Vienmēr esmu gribējusi izmēģināt sev rētošanu, un šī bija lieliska iespēja pamēģināt, kā tas ir. Vienīgais, nācās arī ēst pašai savu miesu. Tas gan bija... Es to nevarēju. Paņēmu to gabaliņu mutē, taču izspļāvu pat nesakošļājot. Nē, nē! Tas nebija nekas labs. Kaut kas ļoti sāļš un pārpiparots. Gļumīgs... Vēēē!”

Baisi, bet interesanti

Vai domājat, ka šis ir pats trakākais, ko Olga ļāvusi ar sevi darīt? Vēl viņa ir karājusies āķos! „Es to gribēju darīt jau no 13 gadu vecuma, kad pirmo reizi par ko tādu uzzināju. Mums skolā bija tāds alternatīvo bariņš, un tur jau par visu ko varēja uzzināt. Internetā redzot bildes, kur kāds karājas āķos, sapratu, ka tas ir forši, ka es arī to gribētu! Ka man tas obligāti jāizdara. Laikus jau sāku tam gatavoties, studēju medicīnas jautājumus, lai saprastu, kā tas viss notiek. Satiku arī vienu paziņu no Spānijas, kurš bija piedalījies filmā, kurā pieci meistari no visas pasaules piekarināja pie āķiem 21 cilvēku. Redzēju šo filmiņu, un redzētais mani aizrāva. Tas bija baisi, bet interesanti. Savā nākotnē izdarāmo darbu sarakstam pievienoju arī šo,” stāsta Olga.

Kad viņai apritēja 18, viņa kā brīvprātīgā pieteicās kluba "Nemiers" rīkotajai Helovīna ballītes performancei, ļaujot sevi iekārt āķos. „Protams, ka bija bail. Taču, ja jau man ir tik daudz caurumu sejā, kas ik pa laikam tiek atjaunoti, biju gatava izturēt arī šo. „Paņēmu sevi aiz pautiem” un pateicu – Olga, saņemies! Es biju pilnīgi skaidrā – ne narkotiku, ne alkohola –, tāpēc visu apzinājos. Nosēdos uz krēsla, un man sāka mugurā durt caurumus. Tiešām nebija patīkami! Jo mugurai āda taču ir biezāka – tā nav ne lūpa, ne deguns, ne mēle, pie kā caurduršanas biju jau pieradusi. Tā man izdūra vienu caurumu, otru, ievēra tajos āķus...

Un tad kāds vīrietis aiz tiem mani pacēla, sakot, lai iesēžos, bet viņš cels mani augšā – tā lēnām iestiepjot ādu. Ak mans Dievs! Kad mani pacēla, tā uzreiz sarāvās kājas. Kā man pateica, tā tam arī esot jābūt – kājas no sāpēm saraujas. Sākās šovs, es stāvēju uz ķeblīša, mani turēja divi cilvēki un teica: „Mēs tevi tagad lēnām laidīsim lejā.” Skatos, man zem kājām beņķīša vairs nav, klubs pilns ar cilvēkiem, kuru skatieni piekalti man. Un tad jau man sākās neliela panika, lai arī bija tikai pats sākums, es vēl nekarājos uz savas miesas.

Tad mani iešūpināja, un es jutos ļoti labi – kā tāds gaļas gabals šūpojos. Neparasta sajūta. Bet, kad patiešām jau pilnībā karājos mugurā iespraustajos āķos, iestājās nenormāla panika, prāts sāka ar mani spēlēt vistrakākās spēles. Man šķita, ka dzirdu, kā man plīst āda, ka tūlīt tā man tiks norauta no muguras... Saucu, lai mani ņem nost, ka ilgāk vairs nespēšu!” atceras Olga, sakot, ka tā bija viņas pirmā pieredze ar karāšanos āķos. Vai pēdējā? „Nē! Jo mani ir plāni par fotosesiju, kur es karājos āķos.”

Tantiņas no Olgas izdzen nelabo

Paklausoties Olgas piedzīvojumos, kādam varētu šķist, ka viņai nepieciešama garīgās veselības speciālista palīdzība. „Esmu bijusi gan pie psihologa, gan pie psihiatra, gan pabijusi specializētā iestādē. Un? Es neesmu traka, man nav nopietnu garīgo problēmu. Es tikai caurduru sev miesu... Esmu pieaudzis cilvēks un lieliski apzinos, ko daru. Esmu izvēlējusies savu ceļu un pa to eju. Es gribu būt neatkarīgā modele!” atbild meitene.

"Caur ērkšķiem uz..." dalībniece apzinās, ka viņas izskats un izdarības šokē sabiedrību. Ne reizi vien bijis tā, ka tantiņas, ieraugot Olgu, steidz pārmest krustu. „Un tad es pasmaidu un pretī aizsūtu gaisa buču. Jo smaids taču uzvar naidu! Esmu arī aplieta ar svēto ūdeni. Stāvēju draugu bariņā, un kāda sieviete mani aplēja. Un es speciāli nospēlēju teātri, ka šis ūdens uz mani iedarbojas. Nokritu uz zemes, sāku raustīties, teicu, ka man kļūst slikti, ka no manis tiek izdzīti dēmoni. Sieviete šim cirkam noticēja, sāka mest krustus! Bet mēs visi jautri smējāmies,” atceras Olga.